Topinambūrs – smalkiem restorāniem un slinkiem dārzniekiem

Angliski šo augu sauc par Jeruzalemes artišoku, bet Polijā dēvē par ziemeļu citronu bumbuļu piegaršas dēļ. Tiesa, ne ar Jeruzalemi, nedz ar artišokiem vai citroniem tam nav nekāda sakara, topinambūrs pieder asteru (Asteraceae) dzimtai. Auga dzimtene ir Ziemeļamerika, bet nosaukums cēlies no indiāņu vārda topinamboore, jo indiāņi pirmie ieviesa šo augu kultūrā. 

Topinambūrs (Helianthus tuberosus) ir daudzgadīgs augs, kas sasniedz 150–300 cm augstumu. Rudenī tas zied dzelteniem ziediem 5–10 cm diametrā. Topinambūrs zem zemes veido bumbuļus līdzīgi kartupelim. Tiem ir neregulāra forma un rievota miza, kas apgrūtina mazo bumbuļu mizošanu. Tāpat kā ķiplokiem un mārrutkiem, topinambūriem nav īstu šķirņu, tikai laika gaitā atlasīti kloni. Savā starpā kloni mēdz atšķirties pēc bumbuļu mizas krāsas, auga augstuma, ziedēšanas laika un citām pazīmēm. Bumbuļu miza var būt balta, dzeltena vai rozā, pat tumši sarkana un violeta. Mīkstums parasti ir balts vai dzeltens. Siltos audzēšanas reģionos bumbuļu svars mēdz sasniegt pat 400 g, bet Latvijā tie parasti ir mazāki.
Raksta turpinājumā lasi par topinambūru labajām īpašībām un to audzēšanas knifiem. 

Nākamā lapa