Tomātiem laiks uz siltumnīcu!

Kā pareizi stādīt?

• Pietiekami tālu. Optimāls attālums starp tomātu stādiem ir aptuveni 60–70 centimetru. Kamēr augi ir mazi, šķiet, ka pietiek arī ar 50 centimetriem. Taču tas būtu pieļaujams, tikai audzējot tomātus ar vienu centrālo dzinumu. Audzējot ar vismaz diviem dzinumiem, 50 centimetri noteikti būs par maz. Arī līdz siltumnīcas ārējai sienai jāatstāj vismaz 30 centimetru, lai tomāti nespiestos pie tās. Nesablīvēt stādījumu ir svarīgi, lai starp augiem brīvi varētu plūst gaiss un siltumnīca vēdinātos. Tad siltumnīcā būs veselīgāks klimats un arī paši augi būs veselīgāki.
• Ne pārāk dziļi. Izvēloties stādīšanas dziļumu, galvenais, kas jāņem vērā, ir pirmais ķekars. Jāgādā, lai tas nebūtu tik zemu, ka gultos uz zemes, bet tas nedrīkst būt arī nesamērīgi augstu. Ja pirmie tomāti aizmetīsies metra augstumā, tad kur vasaras nogalē būs vieta septītajam un astotajam ķekaram – visa siltumnīca taču ir labi ja divarpus metru augsta. Un pat tad, ja siltumnīca ir augstāka, – vai tad pēc pēdējiem tomātiem kāpsim pa trepēm, kad pat modernās ābeles audzē uz pundura potcelmiem?! Taču garos tomātus nedrīkst arī ierakt tik dziļi zemē, ka saknēm vairs nepiekļūst gaiss un tās nevar attīstīties. Maksimālajam attālumam no saknes apakšējās daļas līdz augsnes virskārtai jābūt 25–30 centimetriem.
• Pirms stādīšanas salaista. Pirms stādīšanas dēstus podiņos kārtīgi aplaista, lai nevajadzētu bagātīgi laistīt pēc iestādīšanas, jo tad augsne var par daudz sablīvēties, traucējot gaisa piekļūšanu saknēm.
• Netraumē saknes. Atšķirībā, piemēram, no atraitnīšu un daudzu citu augu dēstiem, kuru saknes pēc izņemšanas no podiņa jāsabužina, jāatritina plašāk, tomātu saknes traucēt nevajag, jo tās ir ļoti trauslas un viegli lūst. Izveidotajā bedrītē liek dēstu ar netraumētu sakņu kamolu tieši no podiņa.
• Īsākos – stāvus. Tomēr arī neliela auguma tomātu (piemēram, krūmveida) augsnē vērts stādīt dziļāk, nekā tie auguši podiņā, jo no tās stublāja daļas, kas atradīsies zemē, augs jaunas saknītes, dēsts varēs uzņemt vairāk barības vielu un augs spēcīgāks. Pirms stādīšanas noņem pirmo īsto lapu pāri, jo, ja lapas būs zemē, tās var sākt pūt. Īsos tomātus nekad nestāda guļus, jo tas tomēr aizkavē ražas ienākšanos.
• Garākos – slīpi. Garo šķirņu tomātiem, kam pirmais ziedpumpurs un ķekars veidojas dažkārt tikai pēc vienpadsmitās lapas, stādi būs krietni garāki. Lai pirmais ķekars atrastos zemāk, šādu tomātu siltumnīcā nāksies stādīt dziļāk. Taču iedziļināšanai ir jau nosauktā 30 centimetru robeža. Ja arī tajā iedēstīts stāds vēl arvien būs par garu, to vajadzēs stādīt slīpi. Arī šādā variantā itin visas lapas, kurām nāktos atrasties zem zemes, jānolauž, stublājs jāaprauš ar augsni. Augsnei, ko ber uz kāta, jābūt viegli mitrai, bet ne slapjai. Lieks slapjums nelaiž cauri gaisu.
• Nav svarīgi, uz kuru pusi likt sakni: uz dienvidiem, ziemeļiem vai citu debespusi. Lai kā tomātu dēstu novietotu, stublājs tik un tā augs taisni uz augšu. Tā ka sakne jāliek tur, kur to visērtāk iekārtot. Stādot guļus, gan jāņem vērā, ka vēlāk, tomātus kopjot, nedrīkst staigāt pa siltumnīcu starp stādiem, kur vien ienāk prātā. Ja gadīsies uzkāpt uz kāta, kurš ieguldīts slīpi zemē, tas pārlūzīs. Lūzuma vietā tiks traucēta vielmaiņa, tad tajā var iekļūt mikrobi un stublājā sākties puve.
• Mēnesi nemēslo. Papildmēslošana jāsāk ne agrāk kā mēnesi pēc stādīšanas. Ja sāks mēslot par agru, tas aizkavēs sakņu sistēmas veidošanos. Bet audzētāja interesēs ir iemācīt jaunajam stādam uzņemt barības vielas no augsnes, nevis gaidīt, ka to pabaros caur lapām vai uzlies gatavu, viegli uzņemamu minerālvielu šķīdumu, kuru dēļ nekāda plašā sakņu sistēma nav vajadzīga.

Nākamā lapa