Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Senākos dārzkopības izdevumos rakstīts, ka sūnas un ķērpji aug uz vecākiem kokiem, kuriem mazi ikgadējie pieaugumi, taču praksē arvien biežāk nākas saskarties ar sūnu un ķērpju noaugušiem jaunu koku stumbriem. Ir pieņēmumi, ka tas traucē kokam elpot, bet konkrēti pētījumi nav atrasti.
Dažos izdevumos var lasīt, ka dzeltenais sienasķērpis (Xanthoria parietina) uz koku stumbra liecina par piesārņotu gaisu dārza apkārtnē, savukārt pelēkais nokarenais ķērpis – ošu ramalina (Ramalina fraxinea) – par tīru gaisu. Izrādās, ka iepriekš minētie pieņēmumi ir pretrunīgi, un vairumā gadījumu šie ķērpji sastopami vienā dārzā.
Sūnas un ķērpji uz stumbra var būt kā papildu ziemošanas vietas kaitēkļiem, kā arī bojāt koka izskatu, tāpēc dārzu īpašnieki cenšas kokus no tiem atbrīvot.
Ja sūnas un ķērpji uz koku stumbriem traucē, tad ieteiktais paņēmiens – tos nokasīt ar asu birsti – der tikai veciem kokiem. Jaunajiem šāds pasākums var ievainot mizu. Bet risinājums ir! Ar labiem panākumiem var izmantot 3% dzelzs vitriola šķīdumu (300 gramu uz 10 litriem ūdens), ar to nosmidzinot koku stumbru un zarus miera periodā, tātad vēlu rudenī, sākot ar oktobra beigām, novembra sākumu, vai arī agri pavasarī un pat ziemā, ja ir silts.
Smidzinājumu pēc divām nedēļām var atkārtot. Vislabāk to darīt, ja ir apmācies, bet nelīst. Nevajag uztraukties, ka ķērpji uzreiz nepazūd no zariem, tie ar laiku kļūst nenoturīgi un paši nokrīt no stumbra.
Ja ķērpju ļoti daudz, tad tikai apsmidzināšana var nelīdzēt. Vislabākos rezultātus dod dzelzs vitriola pievienošana koku stumbru kaļķojamajam šķidrumam. Uz 10 litriem sagatavotā kaļķojamā šķidruma pievieno 100 gramus dzelzs vitriola. Stumbru kaļķošana jāveic jau vēlā rudenī, vēlākais janvārī (kad nav sala). Līdz pavasarim ķērpji būs mainījuši krāsu un pakāpeniski paši nokritīs no stumbra.
