Rīga +6°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste.
- Dūmvadam bija jābūt iztīrītam jau pirms apkures sezonas sākuma. Diemžēl daudzi laikus neparūpējas par savām krāsnīm un plītīm. Viens ir dūmvada tīrīšana, kas prasa finansiālus ieguldījumus, bet otrs, ne mazāk svarīgs, ir arī apkures ierīces tehniskā apskate un salabošana, un tā mēdz maksāt vēl dārgāk. Tāpēc tos, kam rocība nav tik liela, VUGD parasti aicina vai nu vērsties savā pašvaldībā – ir pašvaldības, kas šajos jautājumos palīdz – vai nu aicina bērnus parūpēties par saviem senioriem un, braucot ciemos, varbūt labāk neaizvest dāvanu, bet noorganizēt senioram apkures ierīces pārbaudi un labošanu. Jo nereti arī nav tik daudz runa par naudu, cik to, ka senioram ir grūti saorganizēt krāsns tehnisko apsekošanu un viņam vajadzīga palīdzība. Tāpat cilvēki bieži domā: ai, kas tad tur, viss būs labi, – bet viņi nenovērtē potenciālo bīstamību. Tāpēc VUGD aicina senioru bērnus, tuviniekus un jaunus, aktīvus kaimiņus iesaistīties un dažreiz to izdarīt seniora vietā, un tādā veidā viņiem palīdzēt. Analizējot ugunsgrēku iemeslus tieši senioru mājokļos, visbiežāk tie ir saistīti ar ieradumiem. Viens no tiem – lai būtu vieglāk, seniors malku un to, kas paredzēts iekuram, noliek krāsns priekšā. Bet kas notiek? Atveram krāsns durtiņas, uzbužinām oglītes, liekam klāt malku un bieži nepamanām, ka karstās, degošās oglītes iekrīt pie krāsns noliktajā malkā vai iekurā, kas stāv pie durtiņām. Gruzdēšana var notikt ļoti lēni – līdz kādā brīdī jau deg ārpus krāsns. Tāpēc ir prasība, ka pie krāsns uz grīdas neko nedrīkst novietot, turklāt krāsns priekšā uz grīdas jābūt uzliktai metāla plāksnei, lai tad, ja kāda oglīte arī izkrīt, tā nodziest, jo tai nav, ko tālāk aizdedzināt.
- Pelni jāgrābj tikai ugunsdrošā traukā. Vēl viens senioriem biežāk novērots ieradums – beidzam kurinām krāsni un plānojam visu salikt iekuram vai iekurināt uz nakti. Tad cilvēks paņem tuvāko trauku, kas gadās pa rokai, izgrābj vēl karstus pelnus un saber plastmasas spainī, plastmasas bļodā, pat kartona kastē. Ja tas notiek vakarā, kad cilvēks vairs negrib doties ārā, viņš šo trauku ar karstajiem pelniem noliek verandā, uz lievenīša, ir bijis pat tā, ka noliek virtuves skapīša apakšā. Bet pelni vēl ir karsti, lēnā garā saskaroties ar kartonu vai plastmasu uzkarst un aizdegas. Un ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam tā aizdegas virtuve, veranda, durvis un viņš vairs netiek ārā no mājas. Tāpēc, ja grābj ārā pelnus, tie jāliek tikai nedegošā traukā, metāla spainī un jāiznes ārā pēc iespējas tālāk no mājas. Un jānoliek nevis pie šķūnīša, bet kaut kur atklātā vieta, lai neko nevar aizdedzināt. Vēl viena kļūda – cilvēks savu guļvietu iekārto ļoti tuvu apkures ierīcei, krāsnij, bet jāievēro distance. Jo dzirksteles mēdz izskriet pa spraugām, sevišķi vecās krāsnīs, un arī var aizdedzināt segu, spilvenu, matraci, kādu tuvu novietotu mēbeli. Diemžēl cilvēkiem gados reakcijas spēja ir krietni vājāka, un tad mājās izceļas ugunsnelaime.
- Treškārt, jāuzmanās ar sveču dedzināšanu. Jauni cilvēki biežāk izvēlas skaistus svečturus vai sveces stikla vāzēs, bet seniori turas pie vecās metodes un uz šķīvja vai pat papīra gabaliņa pielipina tievu, garu svecīti. Bet tas ir ļoti bīstami. Cilvēks pieskaroties to nejauši var apgāzt, svece pati var nokrist, arī mājdzīvnieks to var apgāzt. Tāpēc, ja nevar izvēlēties drošu svečturi, tad svecīti labāk nededzināt. Jo decembrī, janvārī šādi sveču izraisīti ugunsgrēki notiek ik pa laikam un diemžēl beidzas ar dažādām sekām.
- Prātīgi jārīkojas ar dažādiem sildītājiem, eļļas radiatoriem un siltā gaisa pūtējiem. Pirmkārt, pirms lietošanas sildītājs ir jāiztīra un jāpārbauda – jāapskatās kontakta savienojums, vai viss vads ir vesels, vai kaut kur nav atvērti vadi. Svarīgi attīrīt no putekļiem, sevišķi tos, kas pūš siltu gaisu, jo putekļi no liela karstuma var aizdegties. Otrkārt, ļoti svarīgi izvēlēties vietu, kur novietot sildītāju, – to nevajag likt tuvu priekšmetiem, kas var aizdegties, bet telpas vidū vai kur citur, galvenais, lai apkārt ir brīva vieta. Un, protams, vajag pauzēt sildītāja lietošanu, jo iekārta var pārkarst, var notikt īssavienojumus un tā var aizdegties. Jāpieskata un uzmanīgam jābūt ar visu veidu elektroierīcēm, ne tikai sildītājiem.
Līdz šim šogad ugunsgrēkos bojā gājuši 52 cilvēki (pagājušajā gadā ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 68 un vēl gadu iepriekš 74 cilvēki). Lai gan ugunsgrēki biežāk notiek dzīvokļos, uguns nelaimes ar letālām sekām biežāk atgadās slikti apsaimniekotās privātmājās, lauku apvidos, sociāli nelabvēlīgu ģimeņu un senioru mājokļos, kam vai nu nav resursu, lai parūpētos par drošību, vai arī nav izpratnes un vēlmes parūpēties par savu drošību.
