• Svarīgākais par rudens aveņu kopšanu. Galvenais nesteigties!

    Dārzs
    Kristīne Sēnele
    Šodien
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: M. Schuppich / Shutterstock
    Kad ogas apēstas, tūliņ nagi niez sakopt stādījumus. Ieziemošana patiešām ir tieši tik vienkārša – līdz ar zemi griežam pilnīgi visu nost. Darbs nav sarežģīts, bet svarīgākais – ar to nesteigties. Kas vēl jāzina par aveņu kopšanu?

    Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva

    Konsultē: Pēteris Heimanis, stādaudzētavas Heimanis īpašnieks, Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.

    Nav konkrēta datuma kalendārā, kad rudens avenes apgriežamas, bet darāms tas tikai tad, kad skaidrs – siltums prom, ziema tuvojas un avenes šo augšanas sezonu ir pilnībā noslēgušas. Vienu gadu var gadīties, ka griešanas darbus var sākt jau oktobra beigās, jo ziema atnākusi stipri agri, bet citu – darbs jāatliek pat uz decembri, jo novembrī vēl ir pietiekami silts, lai avenes turpinātu augt. Pasteidzoties un par ātru apgriežot stādījumus, var sabojāt sev nākamā gada ražu, jo sāks ataugt spēcīgi dzinumi, kuru īstais plaukšanas laiks būtu tikai pavasaris. Tie, iespējams, pat nenosals, bet jaunajā sezonā nestartēs ar pilnu jaudu, ļaujot virsroku ņemt vājākiem pumpuriem.

    Svarīgākais par rudens aveņu kopšanu

    • Avenes stāda tad, kad ir skaisti stādi. Jāskatās, lai tiem nobriedušas saknes, citādi ar stādu būs jāapietas kā ar lakst­augu – jālej un jāčubina. Arī tagad, rudenī, vēl var stādīt, un tas pat ir vienkāršākais ceļš, jo atkrīt trakā pavasara laistīšana, kas ir gandrīz neizbēgama. Savukārt rudens riski – sala izcilāšana, bet, ja stādīs pārāk dziļi, saknes var izsust. Par sliktu nāks arī pārlieks mitrums. 
    • Stādot ņem vērā, ka avenēm patīk viegla augsne. Grantainā un mālainā zemē, īpaši sausā laikā, tām būs grūti. Ja aveni iestāda mālā, vasarā jārēķinās ar laistīšanu. Tāpat tām piemērotāka viegli skāba augsne (pH 5,5–5,8).
    • Nepatiks slapjas kājas – ja avenes aug peļķē, tad saknes var nopūt.
    • Mulčēšana plānā slānī noderēs smilšainās augsnēs, kas vasarā ātri uzkarst, lai saknēm saglabātu patīkamu temperatūru, kā arī mālainā zemē, lai saknes pasargātu no iekalšanas. Ja augsne ir kūdraina un ar pietiekamu organisko vielu saturu, tad mulča nav vajadzīga.
    • Jauno stādījumu piesegšanai var izmantot kūdru, šķeldu. Ar skaidām uzmanīgi, jo tās var izveidot blīvu, necaurlaidīgu kārtiņu, turklāt sadaloties apēd daudz slāpekļa.
    • Atkarībā no tā, kā kopti jau esošie stādījumi, tie būtu jāatjauno pēc aptuveni 10 gadiem. Ja tie ieaudzēti nezālēs, tad pat ātrāk. 
    • Ja plānots rudens avenēm atvēlēt pavisam nelielu vietu dārzā, tad nav vērts stādīt pārāk lielu šķirņu dažādību. Tāpat izdzīvos stiprākās. Dzeltenās šķirnes jāstāda attālāk no sarkanajām, jo pēdējās konkurencē par vietu dārzā uzvarēs. Ja aveņu stādījumi plānoti plašāki, tad var izvēlēties dažādas šķirnes ar atšķirīgiem ienākšanās laikiem.

    Kā nosargāt no kaitniekiem?

    • Rudens avenes vairāk nekā slimības apdraud neparedzamie laikapstākļi. Tie var sagadīties pagalam nelabvēlīgi, piemēram, kā šogad – augusta lietavas nopūdēja lielu daļu ražas. Tikpat labi var pāragri uznākt aukstums. Ne velti Eiropā šo kultūru lielās platībās audzē tuneļos. 
    • Ņemot vērā to, ka rudenī dzinumi tiek pilnībā novākti un nākamajā sezonā ražo jauni, rudens avenēm nav tik izplatītas raksturīgās aveņu stublāju slimības, piemēram, mizas plaisāšana. Ir gadi, kad arī rudens avenes daudzviet dabū trūkties, taču, ja inficētie laksti tiek izvākti un sadedzināti, nākamajā gadā šai slimībai vajadzētu būt mazākos apmēros. Līdzīgi ir ar pangodiņu, kurš īpaši uzdarbojas pavasarī. Pat ja kaitēklis iedēj kāpuru rudens aveņu stublājos, augi kopā ar to sezonas noslēgumā tiek novākti un sadedzināti. 
    • Kaut arī kaitēkļi rudens avenēm uzbrūk mazāk, patlaban dārzos savairojies aveņu stiklspārnis. Tas bojā dzinumus pie pašas augsnes, tāpēc ir grūti pamanāms. Savukārt invadētie dzinumi ātri izlūst. Šis kaitēklis pārziemo augsnē, tāpēc ar savlaicīgu lakstu izgriešanu vien nebūs līdzēts. Vienīgais apkarošanas līdzeklis ir feromonu lamatas, taču tās vairāk paredzētas lielo platību audzētājiem. 
    • Postīgi var būt arī vīrusi, piemēram, pundurainības vīruss, kas sabojā arī ogu kvalitāti – tās veidojas kroplīgas un burtiski neturas kopā. Atveseļot vīrusu skartus stādījumus nebūs iespējams. Var iznīcināt vienīgi skartos augos un turpmāk raudzīties pēc šķirnēm, kas ir noturīgākas pret šādām slimībām, piemēram, izturīgāka ir populārā ‘Polana’, savukārt ļoti ieņēmīgas ir ‘Polka’ un ‘Babje Ļeto’.
    • Taču raksturīgākā kaite, kas rudens aveņu ražu var ievērojami sarucināt, ir pelēkā puve. Tā var nopostīt pat visu ražu pilnībā. Puvi apstādināt nevar. Tās izplatīšanos aizkavē saulaināks, sausāks un vējaināks laiks. Perēkļus var ierobežot, rūpīgi nolasot bojātās ogas. Vēl profilaksei un auga stiprināšanai var izmantot mikrobioloģisko līdzekli Triho­dermīnu. To gan lietot var tikai, kamēr ārā pieturas silts laiks. Jāizvēlas līdzeklis šķidrā veidā un atšķaidīts jāsmidzina uz augiem. Tur, kur puve jau izplatījusies, preparāts to neapstā­dinās, bet augs kopumā labāk jutīsies. Puves profilaksei Trihodermīnu vislabāk lietot ziedēšanas laikā, jo tieši ziedos ieviešas kaitīgā sēne un labvēlīgos apstākļos tā turpina attīstīties. Vienīgi tad apstrādi apgrūtina tas, ka rudens avenes nevienmērīgi attīstās – dzinumi uzzied dažādos laikos.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē