Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Artūrs Gredzens, ventilācijas-rekuperācijas sistēmu speciālists ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, Artiva.
Svarīgi! Pašlaik ir spēkā MK noteikumi Nr. 222 Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi. Tie paredz, ka visām no jauna būvētajām vai renovētajām ēkām ir jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkai un energoefektivitātes A klasei. Lai to nodrošinātu, būs nepieciešama arī ventilācijas-rekuperācijas sistēma.
Vai vecā mājā ir dabīgā ventilācija, kāda tā bijusi jau kopš vecvectēva laikiem? Diez vai. Toreiz logiem nebija blīvējošu gumiju, māju apsildīja malkas krāsns, kas izstaroja siltumu, un telpām bija ventilācijas kanāli – cukas, kas nodrošināja gaisa izvadīšanu. Šodien tādu dabīgo ventilāciju var saglabāt vien tad, ja atsakās no blīvgumijām logu rāmjos un atjauno cukas. Tādēļ daudzi uzskata, ka mūsdienu logiem un ārdurvīm būtu jāiet rokrokā ar ventilācijas-rekuperācijas sistēmu. Sevišķi nopietns signāls ir pelējums – tas nešķiro, kad un no kā māja ir būvēta vai kad un ar ko tā siltināta. Ja sienās uzkrājas mitrums, pelējums būs klāt kā likts, tādēļ vienmēr ir jāņem vērā divas lietas – ārējo konstrukciju hermētiskums un dabīgā vai piespiedu ventilācija.
Citi lasa
Rekuperācija ļauj atgūt siltumu
Ventilācija un rekuperācija ir saistīti procesi. Ikvienam ir skaidrs, ka ventilācija nodrošina gaisa apmaiņu telpās, ļaujot izplūst iekštelpu gaisam un no āra ieplūst svaigam gaisam, taču par rekuperācijas nozīmi un nepieciešamību var rasties jautājumi, kamēr neiedziļinās tās darbības principā. Rekuperācija nozīmē siltuma atgūšanu – mājā esošais pieelpotais un citādi piesārņotais gaiss tiek izvadīts un, izmantojot speciālu iekārtu jeb rekuperatoru, izejošais gaiss atdod siltumu no āra ienākošajam svaigajam gaisam, uzsildot to, piemēram, līdz plus 18–20 grādiem.
Rekuperācijas iekārta ir aprīkota ar filtriem. Tie samazina no āra ienākošo putekļu daudzumu, ko nevar nodrošināt vēdināšanai atvērts logs. Ja mājas tuvumā atrodas objekts, kas rada nepatīkamas smakas, piemēram, dzīvnieku ferma, rekuperatorā var ievietot speciālu ogļu filtru, kas absorbēs aromātus. Rekuperācijas sistēma var lieti noderēt arī alerģiskiem cilvēkiem, jo ir iespēja izvēlēties tādas kvalitātes filtrus, kas aiztur alergēnu iekļūšanu mājā.
Ko uzstādīt – atsevišķus rekuperatorus vai tomēr sistēmu?
Būvējot jaunu māju vai pamatīgi renovējot vecu, protams, svarīgi ir uzreiz paredzēt ventilācijas-rekuperācijas sistēmu – tad būvniecības procesā var gan izpildīt normatīvu prasības, gan ieplānot ērtāko vietu rekuperatoram, gan bez sarežģījumiem izvilkt gaisa caurules un piemeklēt arī telpai atbilstošus gaisa difuzorus (ja tiem ir kādas īpašas dizaina prasības). Tiesa, bieži gadās, ka mājā remonts ir pabeigts vai tuvākajā laikā pēc tā nav vajadzības, bet apjausma, ka bez rekuperācijas sistēmas tomēr neiztikt, nākusi tieši tagad. Kā to risināt? Ja, piemēram, attālums starp melnajiem griestiem un ģipškartonu (ja vien griesti būvēti no tā) ir aptuveni 10–13 cm, gaisa vadiem vietas pietiks. Būs pa posmiem jāgriež ģipškartons, jāizvelk gaisa vadi un tad jāatjauno griestu apdare. Varbūt konkrētai mājai der cits variants – noņemt griestu apdari un instalēt gaisa vadus tikai koridorā, izvadot gaisa pieplūdes difuzorus istabās virs durvīm. Variantu var meklēt vienmēr!
Ja tomēr nav iespējas mājā ierīkot gaisa vadus (un vecajās mājās tas nav tik vienkārši), var iemontēt rekuperāciju atsevišķās telpās – virtuvē, guļamistabā vai dzīvojamā istabā. Šāda veida rekuperatori maksā, sākot no 200 eiro, augstākas kvalitātes – ap 1000 eiro. Visas mājas gaisa kvalitātes problēmu lokāli rekuperatori neatrisinās, tomēr vismaz telpās, kur tie uzstādīti, gaiss būs salīdzinoši labāks. Jāņem vērā, ka rekuperatora motoriņš rūc, kas var izrādīties traucējoši, tādēļ ieteicams uzreiz meklēt rekuperatoru, kas rada iespējami mazāku troksni.
Efekts – tūlītējs, atmaksājas ilgtermiņā
Uzturoties telpā, kas aprīkota ar rekuperācijas sistēmu, gaisa kvalitāte var nešķist īpaša, toties krasa atšķirība būs jūtama, ieejot istabā, kur tās nav. Pie šādiem secinājumiem ātri vien nonāk tie, kuri rekuperāciju ierīkojuši tikai vienā vai pāris telpās un, saprotot tās priekšrocības, vēlas, lai rekuperatori būtu arī citur. Taču jāņem vērā, ka tas noteikti nebūs ekonomiski izdevīgāk par vienotas ventilācijas sistēmas ar rekuperāciju ierīkošanu. Jebkuram atsevišķam rekuperatoram ir divi gaisa filtri, kas ir jāmaina vismaz divas reizes gadā. Ja mājā būs, piemēram, astoņi lokāli rekuperatori (pa vienam katrā telpā), tad gadā ir jāmaina 32 filtri.
Protams, arī ventilācijas-rekuperācijas iekārta un tās ierīkošana nav lēts pasākums. Kopējās izmaksas aptuveni 120 kvadrātmetru mājai varētu būt no 6 tūkstošiem eiro. Izmaksas ir atkarīgas no mājas izmēra, veicamo darbu apjoma un arī saimnieku vēlmēm, jo, piemēram, difuzori, ko izvieto katrā istabā, var būt dažādu dizainu un līdz ar to gan lētāki, gan dārgi. Taču 6–12 gados ventilācijas-rekuperācijas sistēma sevi atpelna – atslogo apkuri, nosedz filtru izmaksas, turklāt regulāri izvada no telpām CO2.
Siltuma atguves koeficients
Izvēloties iekārtu, jāņem vērā, ka rekuperācijas sistēmām ir svarīgs parametrs – siltuma atguves koeficients, kas izteikts procentos, un tas var būtiski atšķirties. Kādai iekārtai būs uzrādīti 80–90%, citai – 50%, citai, iespējams, tikai 40%. Parasti iekārtas ar mazāku siltuma atguves procentu ir arī lētākas. Tiesa, ir kāds āķis – siltuma atguves koeficients nebūt nav uztverams tik burtiski, jo tas bieži vien atbilst ideāliem apstākļiem, piemēram, siltuma atguves koeficients ir 85% pie konkrētas, ražotāja uzrādītas āra temperatūras, iekštelpu temperatūras un gaisa mitruma. Visticamāk, mūsu klimatiskajos apstākļos visi šie nosacījumi sakritīs vien dažas reizes gadā, bet pārējā laikā siltuma atguves procents būs zemāks. Ir ražotāji, kas siltuma atguves procentu izpētījuši gada griezumā un to uzrāda, ņemot vērā dažādu parametru atšķirības atbilstoši gadalaikiem, tā iegūstot reālai situācijai maksimāli tuvinātus rādītājus. Pirms lēmuma pieņemšanas par iekārtas izvēli saimniekiem ieteicams prasīt šo informāciju pārdevējam. Der arī noskaidrot, ko vēl ražotājs ir iekļāvis specifikācijā, kur iekārta ražota un kādiem klimatiskajiem apstākļiem tā ir paredzēta, jo Eiropas robežās klimats ir būtiski atšķirīgs.
Izvēloties rekuperācijas sistēmu, nebūtu prātīgi orientēties arī tikai pēc kaimiņa vai paziņas ieteikuma, jo nereti ir grūti atzīt, ka tā vai cita iemesla dēļ savā izvēlē bijuši nepietiekami informēti vai pat kļūdījušies. Tādēļ labāk ikvienam pašam izpētīt piedāvājumu un tad, kad ir minimāls priekšstats un precizējami jautājumi, konsultēties ar jomas speciālistiem.
Optimāls sistēmas risinājums
Vispirms ir svarīgi aprēķināt, kāds gaisa apmaiņas apjoms mājā ir nepieciešams, un tad var lūkot, kuras no rekuperācijas iekārtām to spēj nodrošināt. Vienam cilvēkam jāparedz vidēji 20–30 kubikmetru, ideālā variantā – pat 50 kubikmetru gaisa stundā. No tā, cik daudz gaisa jāpadod, būs atkarīga gan piemērotākās iekārtas izvēle, gan arī uzstādāmo gaisa vadu diametrs. Ierīkojot ventilācijas-rekuperācijas sistēmu līdz 120 kvadrātmetru mājā, rekuperatora iekārta aizņems aptuveni tikpat vietas, cik piekaramais virtuves skapītis. Iekārtu parasti uzstāda pie sienas, tuvu griestiem, dažreiz to var uzstādīt virtuvē virs tvaika nosūcēja. Ja māja ir lielāka, arī rekuperators būs lielāks – aptuveni veļasmašīnas izmērā.
Lai gan ir pieejamas iekārtas, kuru tehniskie parametri paredz, ka tās var atrasties arī mīnus 10 grādu salā, rekuperatoru tomēr ieteicams novietot siltā telpā. Salā iekārta, visticamāk, turpinās strādāt, tomēr rekuperācijas sistēmas vadību nodrošina sava veida dators – ja uz tā platēm sāk veidoties kondensāts, pēc gada, pusotra tās var sabojāties. Turklāt, iekārtai atrodoties aukstā telpā, pie tās ir arī kāds posms gaisa vadu, ko nepieciešams siltināt.
Pastāv iespēja noteiktu modeļu rekuperācijas sistēmas pievienot gudrajai mājai, tomēr ieguvums diez vai būs nozīmīgs. Tā, protams, var samazināt vai palielināt gaisa apmaiņu, un sākumā saimniekam tas var šķist aizraujoši kā izzinoša rotaļa, taču visbiežāk tiek uzstādīts tāds gaisa apmaiņas daudzums, kāds der visiem mājas iedzīvotājiem, un par to īpašnieks vairs nedomā, izslēdzot un ieslēdzot sistēmu tikai tad, kad jānomaina gaisa filtri. Speciālistu novērojums – jo vienkāršāka ir rekuperācijas vadības iekārta un tai mazāk detaļu, kas var sabojāties, jo ilgāk tā kalpo.
Regulāri mainot filtrus un pareizi ekspluatējot, rekuperācijas iekārta var kalpot daudzus gadus. Parasti iekārtu ražotāji cenšas izvēlēties tādu motoru piegādātāju, kam ir konstatēts vismazāk brāķa.
Ņem vērā! Jo vienkāršāka ir rekuperācijas vadības iekārta un tai mazāk detaļu, kas var sabojāties, jo ilgāk tā kalpo.
Vai saimnieks pats var izbūvēt sistēmu?
Tehnisks un uzņēmīgs saimnieks, protams, to var izdarīt! Taču pirms darba uzsākšanas ieteicams konsultēties ar speciālistu, kurš var izveidot gaisa vadu izbūves projektu, izskaidrot, kādas detaļas nepieciešamas un kur tām jāatrodas, sakārtot veicamo darbu plānu. Ja šādi sagatavošanās darbi ir veikti, saimnieks var patstāvīgi virzīties tālāk. Tomēr iekārtas, kas balstās uz elektroniku, iedarbināšanai noteikti vajadzētu aicināt speciālistu, tad arī pēcāk var prasīt garantiju. Jāpatur prātā, ka garantija ir spēkā vien tad, ja rekuperācijas sistēmas ekspluatācijā ir ievēroti ražotāja norādījumi.
Ja tomēr drošāk šķiet visus darbus uzticēt profesionāļiem, izdevumiem jāpieskaita vēl aptuveni viens tūkstotis eiro. Toties meistars gan izplānos atbilstoši saimnieku vajadzībām un mājas tehniskajam iespējām, gan savilks gaisa vadus, gan uzstādīs un pieslēgs iekārtu.
