Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Kubli bijuši jau seno latviešu saimniecībās, tiesa gan, ne tādēļ, lai tajos laiskotos. Koka kublos savulaik skābēja kāpostus vai brūvēja alu. Bet mūsdienās vārds kubls galvenokārt asociējas ar pirti un apkurināmu vai neapkurināmu lielu koka baļļu, kurā gremdēties siltā ūdenī, lai atpūstos un atjaunotu enerģiju. Latvijā šis relaksācijas veids aizlienēts no ziemeļu kaimiņiem somiem, bet viņi to savukārt aizņēmušies no Japānas, kur sēdēšanu kublā karstā ūdenī pazīst jau gadsimtiem.
Tipisks japāņu kubls ir izgatavots no ciedra. Latvijā un arī citur Eiropā kublus reti gatavo no šī koka, jo te tas neaug, tādēļ ir dārgs. Ļoti kvalitatīvs materiāls ir ozolkoks, taču galvenokārt kublu izgatavošanā Latvijā izmanto vietējos skujkokus – egli, lapegli, priedi –, šie kokmateriāli ir piemēroti āra apstākļiem arī ziemā.
Kā top kubls?
Brīdī, kad galdnieks ķeras pie kubla izgatavošanas, koks jau ir sagatavots – šķirots, žāvēts, ēvelēts. Vispirms top kubla grīda jeb ripa ar caurumu, pa kuru notecināt ūdeni. Ripas diametrs var būt, piemēram, no 130 līdz 230 centimetriem. Vispieprasītākie ir kubli, kuru diametrs ir 160, 180 vai 200 centimetru. Cik daudz cilvēku ietilps kublā, būs atkarīgs no tā, vai krāsns izvietota kubla iekšpusē vai ārpusē. Ja krāsns ir iekšpusē, tad kubls, kura diametrs ir 180 cm, derēs četriem pieaugušiem cilvēkiem, bet, ja krāsns ir ārpusē, tad – sešiem.
Kubla sāni var būt veidoti ieslīpi vai taisni. Otrajā variantā gatavot kublu ir vienkāršāk un līdz ar to arī lētāk. Pa apli cieši vienu pie otra spundē sānu dēļus – viena dēļa maliņa noapaļota uz āru, otra uz iekšu. Tad kublu stīpo – parasti vienu stīpu liek apakšā, otru augšā, bet, ja kubls ir ļoti liels vai arī sienu augstums ir nevis standarta 90 cm, bet vairāk, starp augšējo un apakšējo mēdz likt vēl vienu stīpu. Komplektā ietilpst arī soliņi kubla iekšpusē, kā arī vāks, ko uzlikt kublam, kamēr to neizmanto. Vāks arī noder, kurinot kublu aukstajā sezonā, – tas palīdz ūdeni ātrāk uzsildīt, neļaujot siltumam aizplūst gaisā.
Kubla iekšpusi apstrādā ar dezinficējošu pretsēnīšu līdzekli, bet ārpusi var apstrādāt, piemēram, ar lineļļas koka krāsu – dabisku produktu, kas sastāv no lineļļas, terpentīna un pigmenta. Kad kubls gatavs, tam pievieno iekšējo vai ārējo krāsni.
Zini!
Atsvaidzināt kublu var ļoti vienkārši: reizi gadā vai divos iekšpuse jāapstrādā ar pretsēnīšu līdzekli, bet ārpuse – ar lineļļas un koka darvas maisījumu.
Bez krāsns nav siltuma
Kublam jāpievieno laba krāsns. Piemērotu krāsniņu lielveikalā nopirkt nevar, to no nerūsējošā tērauda izgatavos metālapstrādes meistars. Krāsns, kas paredzēta uzstādīšanai ārā, atšķiras no tās, ko ierīko kubla iekšpusē. Āra krāsniņa sastāv no kurtuves, ko aptver ūdens tvertne, un no skursteņa. Tvertne savienota ar kublu ar divām caurulēm. Kad kublu pilda ar ūdeni, vienlaikus tas iepildās arī krāsns tvertnē. Kurinot krāsni, ūdens tvertnē uzsilst, spiežas kublā un sākas ūdens cirkulācija.
Ja krāsns ir iekšpusē, viss notiek vienkāršāk – metāla kurtuvē no augšas lādē malku, un, esot tiešā kontaktā ar krāsni, ūdens pamazām uzsilst. Drošības apsvērumu dēļ šāda krāsns parasti ir norobežota ar koka resti.
Kubla uzbriedināšana
Lai cik kvalitatīvi izgatavots kubls, pirmo reizi lejot tajā ūdeni, tas pa dēļu spraugām sūksies ārā. Kādēļ? Tādēļ, ka kubla izgatavošanā netiek izmantota ne līme, ne arī kāds hermētiķis. Tāpēc jauns kubls pirms lietošanas ir jāuzbriedina – jāpiepilda ar ūdeni un jāļauj dēļiem izmirkt un izplesties. Jo labāks kubla materiāls un kvalitatīvāks meistara darbs, jo ātrāk kubls uzbriedīs. Kā to zināt? Ja, mēģinot piepildīt kublu, pa spraugām iztek tik daudz ūdens, ka tā līmeni paaugstināt ir neiespējami, kubls ir nekvalitatīvs.
Kādu ūdeni liet kublā?
Var liet tādu ūdeni, kāds ir pieejams, taču patīkamāka pelde droši vien būs tīrā, dzidrā akas ūdenī. Tiesa gan, arī dabiskās ūdenstilpes (upes, ezera vai dīķa) ūdenim ir savi plusi – vasarā tas ir samērā silts, tātad vajadzēs mazāk malkas krāsns kurināšanai un ūdens sildīšanai. Kublam der arī jūras ūdens – nerūsējošā tērauda krāsni tas neapdraud, un arī koks ar sāļu ūdeni sadzīvo gluži labi.
Ja ūdens ņemts no dabiskas ūdenstilpes, to ieteicams mainīt pirms katras kubla kurināšanas, jo ūdenī dzīvo dažādi mikroorganismi, kas, saules staru apspīdēti, naski vairojas.
Bet dziļurbuma ūdeni var izmantot vairākkārt, ja vien, kāpjot basām kājām kublā, tajā nav sanests pamatīgi daudz netīrumu. No vienas izmantošanas reizes līdz nākamajai vēlams kublam uzlikt vāku.
Kubls ar oderi
Dažkārt izgatavotāji piedāvā kublus ar dažādām oderēm – plastmasas, stiklšķiedras vai kāda ūdens izolācijas materiāla, piemēram, divkomponentu plastikāta. Ja kublam ir odere, tas nav jābriedina – kublu var izmantot uzreiz, neiztecinot zemē nevienu litru ūdens. Vēl viena priekšrocība – kubla iekšpuse vienmēr būs glīta, tā nenolietosies un nemainīs krāsu.
Turklāt, piemēram, divkomponentu ūdens izolācijas materiāla odere var kalpot kā siltumizolācija, radot kublā termosam līdzīgu efektu. Kopt kvalitatīvu plastikāta pārklājumu ir tikpat vienkārši kā mazgāt vannu. Bet! Oderētā kublā nebūs ķermeņa kontakta ar dabisku materiālu – koku – un nebūs arī patīkamā koka aromāta.
Jāņem vērā, ka nereti oderēto kublu koka karkass ir tikai un vienīgi butaforija – veids, kā glīti piesegt liela izmēra plastmasas bļodu.
Kurināšana un temperatūra
Kubla krāsns kurināšanai vajadzētu izmantot sausu lapu koku malku. Pirmās pāris stundas kubls jākurina aktīvi, neļaujot kurtuvei būt tukšai. Trešajā stundā intensīva kurināšana jāpārtrauc, tomēr siltums krāsnī jāuztur, piemetot pa pagalei vai – labāk – kokskaidu briketei. Bieži vien pirmajās stundās, šķiet, ka ūdens it nemaz nesils. Ja tikpat sparīgi turpina kurināt trešajā stundā, ūdens temperatūra aug tik strauji, ka tas ir stipri par karstu.
Komforta ūdens temperatūra kublā parasti ir 35 līdz 40 grādi.
Ņem vērā!
Ūdenī var iemest dažādas zālītes vai iepilināt smaržīgu eļļu. Ja aromātus nemaina, viss kārtībā, bet, ja katru reizi pilina citu, kublā var izveidoties visai dīvais smaržu kokteilis, jo koks smaržas uzsūc un saglabā. Tas, protams, nedraud, ja kubla iekšpusē ir kāds pārklājums.
Kā uzstādīt?
Kublu ir svarīgi novietot uz stabilas, līdzenas virsmas. Ja virsma ir bruģēta vai betonēta, papildu sagatavošana tai nav nepieciešama, jo parasti kubla apakšā horizontāli ir piemontētas brusas, kas pilda kāju funkciju. Bet, ja kublu plānots likt zālienā, vispirms ir jānorok zemes virskārta, tad jāuzber un jānoblietē grants. Jānoliek divas brusas, uz tām kubls jāuzliek tā, lai brusas būtu perpendikulāri tām, kas piestiprinātas kublam. Ar līmeņrādi jāpārliecinās, ka kubls stāv taisni. Jāatceras, ka apkurināmu kublu nedrīkst uzstādīt tuvu pie ugunsnedrošas konstrukcijas – koka ēkas, šķūņa utt.
Kā pazīt labu kublu?
- Jāpaskatās, vai kokmateriāls nav saplaisājis un deformējies (dažkārt dēlīši mēdz būt nedaudz savērpušies). Jāpievērš uzmanība arī tam, cik kvalitatīvi kubls saspundēts.
- Metāla detaļām jābūt no nerūsējoša tērauda. Ja neesi speciālists, būs vien jāpaļaujas uz pārdevēja godaprātu.
- Jāizpēta krāsns, jo tās kvalitāte ir tieši puse no kubla kvalitātes. Krāsnij jābūt ne tikai labi sametinātai, bet arī ar labu siltuma atdevi, ko nodrošina kvalitatīvs tērauds.
Kur pirkt?
Jārēķinās ar summu no 800 līdz 1500 eiro par apkurināmu kublu. Cena atkarīga no kubla izmēra un aprīkojuma.
Nopirkt vai pasūtīt var, piemēram, šeit:
- SIA Eko Solis, Rīgā, Maskavas ielā 449;
- SIA Marimo, Rīgā Kandavas ielā 9;
- Pirtslietu darbnīca, Gulbenes novadā, Daukstu pagasta Āriņos;
- pie kublu meistara savā novadā.
Kur nomāt?
Nomas cenas uzņēmumos, kas šādu pakalpojumu piedāvā, ir samērā līdzīgas: nedēļas nogale – ap 150 eiro, nedēļa – ap 200 eiro. Daudzi nodrošina arī piegādi, protams, par atsevišķu samaksu.
Nomu piedāvā, piemēram, aizvedisim.lv, ekosolis.lv, atputauzaka.lv, panoramaspirts.lv, restrent.lv.
