Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
12
-
0
-
0
-
0
-
1
-
3
-
0
-
KONSULTĒ: Inta Palkavniece, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja.
Aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, degot mājās esošām sadzīves lietām un mēbelēm.
Lielākā daļa ugunsgrēku, kuros cieš vai iet bojā cilvēki, izceļas tādēļ, ka diemžēl daudzi ar uguni rīkojas neapdomīgi vai pārgalvīgi, neparedzot savas rīcības sekas. Analizējot datus par ugunsgrēkiem dzīvojamās mājās, VUGD secinājuši, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, degot mājās esošām sadzīves lietām un mēbelēm. Turklāt lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši, atrodoties savā guļamistabā. Efektīvākais veids, kā ugunsnelaimi laikus pamanīt un pasargāt sevi un mantu no uguns, ir ierīkot mājoklī ugunsgrēka autonomo dūmu detektoru, kas brīdinās par radušos piedūmojumu.
Paša drošības dēļ
Prasība mājoklī ierīkot dūmu detektoru nav nekas jauns – jau kopš 2008. gada 1. marta jaunuzbūvētas, rekonstruētas un renovētas dzīvojamās ēkas obligāti jāaprīko ar detektoriem. No 2020. gada tiem jābūt katrā mājā! Protams, pirmais, kas iešaujas prātā, – kā tas notiks un vai ugunsdzēsēji pārbaudīs katru māju, lai pārliecinātos par prasības izpildi?
Interesanti, taču cilvēki vēlas uzzināt un saņemt informāciju par ugunsdrošību, bet paši nav gatavi veikt nekādas darbības.
«Pārbaudes nav primārās, un masveidā tās pagaidām nav plānotas. Svarīgāks ir kas cits – lai ikviens kļūtu līdzatbildīgs par savu drošību un dzīvību. Katram jāsaprot – dūmu detektors nav jāliek tāpēc, ka kāds pārbaudīs, bet gan tādēļ, ka tas pasargā tevi pašu. Tas ir liels posts, ja sadeg mājas, iet bojā cilvēki, tai skaitā mazi bērni.
Nesen veiktā pētījumā noskaidrojām iedzīvotāju viedokli par attieksmi pret ugunsdrošību. Interesanti, taču cilvēki vēlas uzzināt un saņemt informāciju par ugunsdrošību, bet paši nav gatavi veikt nekādas darbības. 63% cilvēku ir svarīgi, lai viņu mājoklī ir ugunsdzēšamais aparāts, bet tikai 13% tāds ir. Līdzīgi ar dūmu detektoriem – 68% ir svarīgi, lai mājoklī būtu detektors, bet tikai 9% tāds ir.
Uz jautājumu, kas traucē uzstādīt detektoru, biežākās atbildes: nav laika; neticu, ka palīdzēs; nezinu, kā uzstādīt.
Bet dūmu detektors ir vienkārši uzstādāms, un tieši šis ir īstais laiks sākt rūpēties par savu drošību,» uzsver Inta Palkavniece.
Vienlaikus viņa skaidro – ja ugunsdzēsēji saņems kādu sūdzību, piemēram, no kaimiņiem, tad, veicot īpašuma pārbaudi, viņi noteikti pārliecināsies, vai mājoklis aprīkots atbilstoši ugunsdrošības prasībām, šajā gadījumā arī ar dūmu detektoru. Tā kā tas ir noteikts ugunsdrošības noteikumos, par to neievērošanu var piemērot naudas sodu atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam.
Kas ir dūmu detektors?
Bieži postošas ugunsnelaimes notiek laikā, kad cilvēka nav īpašumā vai kad viņš guļ un līdz ar viņu guļ arī deguns, kas varētu sajust dūmus. Savukārt dūmu detektors ir neliela izmēra ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt pat minimālu sadūmojumu telpā un par to sāk ļoti skaļi un spalgi signalizēt. 80–85 decibelu (dB) skaņas signāls nepārtraukti skan aptuveni pusstundu.
Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai cilvēks pamostos, pats paspētu evakuēties un vēl izsaukt glābējus. Līdz ar to – ugunsgrēka gadījumā zaudējumi būs minimāli. Ja detektors atrodas guļamistabā, tas sāks skaļi signalizēt brīdī, kad dūmi no degošās vietas būs sasnieguši guļamistabu, bet to koncentrācija vēl būs minimāla! Ja cilvēks guļ, viņš šos dūmus nesajutīs, bet detektors skanēs tik skaļi, ka viņu pamodinās. Dažkārt cilvēki bažījas, ka detektors pīkstēs ikdienišķu darbību dēļ – kad gatavo ēst, kad dedzina sveci vai vīraku, kad virtuvē kāds smēķē.
Ja mājā ir malkas apkure, gadījies nelaikā aizvērt šīberi un palielinājusies tvana gāzes koncentrācija, dūmu detektors nepīkstēs. Tam domāti speciāli tvana gāzes detektori, bet dūmu detektors reaģē tikai uz dūmiem.
Inta Palkavniece skaidro: «Jā, detektors var pīkstēt, bet mājoklī smēķēt vispār nav ieteicams. Tāpat aicinām nelikt detektoru virtuvē, kur gatavo ēst un uz plīts var piedegt kotletes. Taču no vīraka un sveces liesmas detektors nepīkst, jo svece nedūmo. Arī aizdedzināts sērkociņš nerada tik lielu piedūmojumu – tāpēc tie nav attaisnojumi.
Dūmu detektors sāk pīkstēt, kad dūmu koncentrācija ir minimāla, tomēr pietiekama, lai to iedarbinātu. Ja mājā ir malkas apkure, gadījies nelaikā aizvērt šīberi un palielinājusies tvana gāzes koncentrācija, dūmu detektors nepīkstēs. Tam domāti speciāli tvana gāzes detektori, bet dūmu detektors reaģē tikai uz dūmiem. Tāpat, ja detektors bieži pīkst, varbūt tas atrodas nepareizā vietā. Tāpēc pirms detektora novietošanas jāizlasa instrukcija, kurā parasti ir uzzīmētas optimālās vietas, kur tam atrasties.»
Kur un cik detektoru likt?
Minimālā prasība ir viens dūmu detektors uz dzīvokli vai privātmājas vienu stāvu (ja ir divstāvu māja, detektoram jābūt katrā stāvā). Labi būtu, ja detektorus ierīkotu visās tajās mājas vietās, kur mājinieki uzturas visbiežāk, izņemot virtuvi.
Uz skapja, plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā. Dūmi ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju.
Vispiemērotākā vieta ir guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Tas tādēļ, lai ugunsgrēka gadījumā varētu pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Ja nevar detektoru novietot pie griestiem, to drīkst likt sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst izvietot tieši griestu un sienas iedobumā, pacēlumā vai pazeminājumā. Savukārt citās telpās izvietotie detektori noderēs, lai brīdinātu mājiniekus par kādā konkrētā telpā notikušu aizdegšanos. Uz skapja, plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā.
Dūmi ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju.
Tāpēc šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk, nekā ja būtu novietots pie griestiem. Dūmu detektoru ieteicams ielikt arī saimniecības ēkā, kūtī, garāžā vai jebkurā citā telpā, kur pastāv ugunsgrēka iespējamība. Daļa aizbildinās, sakot: jā, detektors pīkstēs, bet es jau tur tāpat nebūšu… jā, bet var gadīties, ka tuvumā atradīsies kāds cits un izdzirdēs detektora signālu, jo tā radītā skaņa iet cauri sienai.
Ja īpašums ir liels, sevišķi ar vairākām ēkām, var ierīkot automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas māju savieno ar kādu apkalpojošo firmu, un, ja mājās izceļas ugunsgrēks, automātiski signalizē firmas darbiniekiem, kas izsauc ugunsdzēsējus.
Dūmu detektors ieteicams arī pagrabā virs kāpnēm. Tas nozīmē, ja pagrabā būs izcēlies ugunsgrēks, nebūs jāgaida, kamēr nostrādās detektors ēkas pirmajā vai otrajā stāvā, bet skaņa būs tik spalga, ka to no pagraba dzirdēs arī istabā. Ja īpašums ir liels, sevišķi ar vairākām ēkām, var ierīkot automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Tas ir vēl pilnīgāks aizsardzības veids, būtībā līdzīgs apsardzes sistēmai. Šī sistēma māju savieno ar kādu apkalpojošo firmu, un, ja mājās izceļas ugunsgrēks, automātiski signalizē firmas darbiniekiem, kas izsauc ugunsdzēsējus. Tas nav lēts prieks, šādas sistēmas ierīkošanai jāvēršas pie ugunsdrošības aprīkojuma firmu speciālistiem.
Ko ņemt vērā, iegādājoties dūmu detektoru?
- Dūmu detektoru var nopirkt saimniecības preču veikalos un specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos.
- Pirms iegādes palūdziet pārdevējam izskaidrot detektora darbību un atļauju detektoru izmēģināt. To dara tā – nospiež testa pogu, mazliet pagaida, un tad detektors izdod spalgo signālu, kāds skanēs tad, ja mājās būs piedūmojums.
- Lai gan visi detektori spēj brīdināt par piedūmojumu, tomēr tie atšķiras ar iebūvēto papildfunkciju klāstu, kā arī cenu. Noderīga papildfunkcija ir korpusā iebūvēta spuldzīte (fotoelektroniskais darbības princips). Tas nozīmē, ka vienlaikus ar brīdinošo skaņas signālu ieslēdzas arī maza gaismiņa. Tā lieti noderēs kaut nelielai redzamības nodrošināšanai naktī, ja degšanas dēļ būs bojāts mājokļa apgaismojums.
- Pērkot jebkura ražotāja vai modeļa detektoru, uz tā korpusa jābūt CE marķējumam, kas apliecina atbilstību Eiropas standartiem, un ierīces lietošanas instrukcijai valsts valodā.
- VUGD neiesaka izvēlēties detektorus taureņu, kukaiņu, putniņu formā, jo šāds dizains var traucēt dūmu uztveramību. Ieteicamāks ir vienkāršs detektors ar gludu virsmu.
Kā detektoru uzstādīt un apkopt?
- Dūmu detektora uzstādīšana ir ļoti vienkārša – to var paveikt jebkurš, kas prot sienā vai griestos izurbt dažus nelielus caurumus un tajos piestiprināt detektora korpusu (parasti detektora komplektā ietilpst arī dībeļi un skrūves). Ja nevēlas bojāt griestus, reizēm izmanto abpusējo līmlenti – galvenais, lai detektors labi turas pie griestiem un uztver dūmus.
- Arī detektora tehniskā apkope ir vienkārša. Nav jābaidās, ka nezinās, kad ir izlādējusies detektora baterija. Parasti visi detektori izdod tādu skaņu: pīp-pīp-pīp – īsus, ne pārāk skaļus signālus, kas liecina, ka beigusies baterija. Jauna baterija vidēji kalpo divus gadus, reizēm piecus, bet tas atkarīgs no konkrētā ražotāja.
- Laiku pa laikam, vislabāk reizi mēnesī, detektoru ieteicams pārbaudīt. To dara instrukcijā noteiktajā kārtībā. Visbiežāk – nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darbspējīgs.
