Svarīgi, lai mazulim būtu paslēpta seja,- tas pasargās bērniņu ne tikai no kodieniem, bet arī psiholoģiski. Pret uzbrūkošu suni darbojas arī neadekvāta uzvedība – suns domā, ka jūs bēgsiet, tāpēc efektīvi nostrādā pilnīgi nekustīga stāja vai guļus poza.
Sargājot mazuli no suņa. Tā, lai bērniņš būtu pēc iespējas ciešāk piekļāvies pieaugušajam, lai nebūtu sunim brīvi pieejamas rokas vai kājas.
Padomi, kā rīkoties, ja suns skrien virsū:
- Dodiet sunim ceļu! Saglabājot iepriekšējo gaitas ātrumu, pavirzieties malā.
- Bērnu paņemiet sev tajā pusē, uz kuru neskrien suns.
- Nekādā gadījumā nedrīkst skriet, kliegt, vicināt rokas, spert – šādas darbības suni tikai sakaitina vēl vairāk!
- Ja tālumā redzat suņu baru, izvēlaties citu ceļu, ejiet ar ļoti lielu līkumu, jo klaiņojoši suņi baros ir ļoti bīstami,- tie var uzbrukt visi kopā.
Māci bērnam neaiztikt, neglaudīt svešu suni!
Nedrīkst glaudīt vai aiztikt svešu suni pat tad, ja suņa saimnieks ir līdzās un apgalvo, ka viņa suns ir mierīgs. Nekad nevar zināt, vai sunim kaut kas nesāp, piemēram, ausis. Bērns nejauši var aizskart sāpīgo vietu un suns kļūs agresīvs.
Ja suns skraida bez pavadas vai pārāk garā saitē, nekautrējaties palīgt suņa saimniekam savākt suni, – tas viņam jādara bez ierunām, jo to paredz likums! Kā zināt, vai suns uzbruks?
Nereti sētas kranči iekož bez brīdinājuma, it kā garāmejot. Šādos gadījumos izvairīties nav iespējams, jo uzbrukumu nevar iepriekš paredzēt. Tad atliek aizsargāties no nākamajiem kodieniem. Sunim var būt zvērojošs skatiens, koncentrēts uz iespējamo uzbrukuma vietu, taču uz skatienu vien nevajag paļauties- suņa acīs nenolasīsi, vai viņš uzbruks vai nē.
Signāli, ka suns varētu uzbrukt:
- Suns var atņirgt zobus.
- Suns var rūkt.
- Suns var atņirgt zobus un rūkt.