Ja suns rok alas gar žogu vai zem tā, tas viennozīmīgi liecina, ka viņa mērķis ir izkļūt no iežogojuma (vai arī, tieši otrādi, iekļūt viņam nepieejamā norobežotā teritorijā). Lai suns nevarētu izkļūt ārpus sētas, pie tās pamatnes vismaz pusmetra dziļumā jāierok stiepļu pinums. Var ierakt visa žoga garumā arī lielus akmeņus, betona gabalus, ko suns nespētu izkārpīt.
Labi palīdz radiosētas ierīkošana pa žoga perimetru. Iespējams, suns rok bedres tādēļ, ka saož kurmju, ūdensžurku alas un grib viņiem piekļūt, – tad vispirms jātiek galā ar šiem dārza nelūgtajiem viesiem.
Karstā laikā suns mēdz rakt iedobes, lai iegultos tajās un tiktu pie vēsuma. Tad jāparūpējas, lai viņam būtu citas iespējas patverties no karstuma.
Citi lasa
Ko vēl darīt?
- Padari suņa dzīvi aktīvāku un interesantāku – dodies garākās pastaigās, suņa enerģiju iztērēt palīdzēs bumbiņas ķeršana un citas rotaļas.
- Kad neesi mīluļa tuvumā, dod viņam kādu rotaļlietu, labi derēs tādas, kurās var iepildīt kārumus. Rotaļlietas ik pa laikam jāpamaina, lai neapnīk.
- Īpaši aizrautīgiem racējiem vēlams ierādīt vietu, kur drīkst rakt, uzberot laukumiņā augsni vai smiltis.
- Tikko izveidotās dobes uz laiku var pārklāt ar plēvi, drāšu pinumu, zariem, lai tās nav viegli pieejamas.
- Ja tu pieķer savu mīluli rakšanas brīdī neatļautā teritorijā, pārtrauc to ar skaļu troksni, stingri saki nedrīkst! un tūliņ pat aizved dzīvnieku uz atļauto vietu. Kad viņš sāk darboties tur, uzslavē vai iedod gardumu. Ņem vērā – sods notikuma vietā nepalīdzēs!
- Daži eksperti iesaka rakšanas brīdī sacīt nedrīkst! un uzšļākt viņam ūdeni (tā jāturpina rīkoties vairākas dienas, lai saistībā ar rakšanu izveidotos negatīva asociācija, taču šis paņēmiens nederēs, ja tavam mīlulim patīk šādas ūdens procedūras).
Kā pasargāt dārzu?
Atstāj taciņu gar žogu!
Iekopjot dārzu, ir jārēķinās ar vietām, kur suns uzturas un pārvietojas visbiežāk. Suņi parasti vairāk uzturas mājas priekšā un sargā ieeju. Tāpēc priekšdārzā ieteicams veidot lielākus bruģētus vai smilšainus laukumus, bet dobes iekopt tālāk dārzā.
Suņi parasti iestaigā taciņas no iecienītākās uzturēšanās vietas uz interesantākajām vietām dārzā. Ja suns jau ir, bet dobe vēl ne, tad, jaunu dobi ierīkojot uz suņa taciņas, viņš tai lēks pāri vai skries cauri. Tāpēc, rēķinoties ar suni dārzā, prātīgāk dobi būtu pavirzīt sāņus.
Ja dārzā ir tikai viens ēnains stūrītis, suns karstā laikā tur uzturēsies, un arī šī nebūs dobei piemērotākā vieta.
Suņi parasti iestaigā taciņas arī pa teritorijas perimetru gar žogu. Īpaši tad, ja aiz žoga dzīvo kaimiņu suns vai žogs ir ceļmalā. Ja tieši pa žoga perimetru būs sastādītas samtenes vai citi krāšņumaugi un krūmi, suns tos izbradās vai aplauzīs. Tāpēc labāk stādījumus veidot pusotra metra attālumā no žoga. Tas būs ieguvums arī dārza saimniekam – ja iestādīts, piemēram, tūju dzīvžogs, to būs vieglāk kopt un formēt no abām pusēm. Var veidot arī paaugstinātas dobes ar 50–70 cm augstu atbalsta sienu. Ja vien dobe nebūs ierīkota sunim interesantākajā vietā, augstā mala atturēs viņu tajā lēkt.
Iestādi durstīgas apmalītes!
Svaigi iesēto zālienu vai iekopto dobi var norobežot ar nelielām sētām un žodziņiem no metāla, stingras plastmasas vai koka. Tas būs labi redzams vizuāls šķērslis, kas suni atturēs kāpt dobē. Galvenais, lai norobežojums ir gana augsts (vismaz 50 cm) un izturīgs – lai suns to nevarētu nogāzt vai negribētu tam lēkt pāri.
Taču, ja dobju ir daudz un katra no tām ir iežogota, tas var sabojāt dārza izskatu. Alternatīva ir veidot dekoratīvas dobju apmales no augiem. Piemēram, no mūžzaļajiem bukšiem, kas labi padodas griešanai un kam piemīt aromāts, kas suņiem nepatīk. Gar dobi var stādīt arī dzeloņainus augus, piemēram, dažādas Tunberga bārbeļu (Berberis thunbergii) vai spireju šķirnes.
Veidojot apmali, augi jāstāda ciešāk, nekā parasti rekomendē. Suns negribēs līst cauri krūmiem, kas duras ķepās un sānos.
Turpretī, ja dobes malā iestādītas hostas, tās karstās vasarās vilināt vilina suni iegulties un atvēsināties, jo hostu lapas saglabā vēsumu. Savukārt samteņu apmale sunim nav šķērslis.
Veido apjomīgas dobes!
Ja dārzā uzturas suns, ieteicams augus nestādīt pa vienam. Sīku puķu grupiņas un mazas dobītes sunim izrakņāt un nomīdīt ir itin viegli. Sīkākas puķes labāk stādīt puķu kastēs un podos, kur suns tām netiek klāt. Var veidot lielākas dobes jeb augu grupas, kurās tos stādīt blīvāk, nekā noteikts augu ceļvežos. Lielā dobē ar apmali suns noteikti iekāps retāk nekā skrajā un nenorobežotā dobītē. Ieteicams iegādāties augumā lielākus stādus – tie būs dārgāki, taču izturīgāki, ja, piemēram, suns tiem uzgulsies virsū.
Suņi bieži aplauž, kā arī paceļ kāju pie skujkokiem un zemajiem skujeņiem. Tos ieteicams norobežot, stādīt apstādījumiem pa vidu vai vietās, kur suns neuzturas.
Norobežo ar akmeņiem!
Ja apstādījumi iekopti arī otrpus žogam vai gar piebraucamo ceļu, kur mēdz pastaigāties arī kaimiņu suņi, viņu iecienītākajās vietās var nolikt lielu akmeni. Tas atturēs suņus nokārtot dabiskās vajadzības uz augiem, viņi tam izmantos akmeni. Savukārt mulča vai oļu klājums nebūs efektīvākais risinājums. Ja oļi būs nelieli, sunim tos rakt nebūs grūtību. Turklāt oļi mūsu klimata apstākļos ir ļoti grūti kopjami, īpaši tad, ja netālu no dobes aug lapu koki. Lapas sabirst uz oļiem, satrūd un veido augsni, kurā labi ieaug nezāles. Savukārt vasarās oļi saulē sakarst un dedzina augiem saknes. Oļus labāk izmantot kā akcentu dobē.