Lielākais ienaidnieks - garlaicība
Strikti nošķirt – sanbernārs ir dzīvokļa suns vai iederīgs tikai lauku plašumos – nav iespējams. Viņš labi jūtas tur, kur ir saimnieks, tomēr plašums šim lielā izmēra sunim tomēr ir nepieciešams.
«Ja saimnieks spēj pietiekami daudz laika atvēlēt savam mīlulim, arī dzīvoklī iespējams nodrošināt sunim laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi,» atzīst Santa, piebilstot, ka sanbernāri ir ļoti sabiedriski suņi, kuri ne acu galā necieš garlaicību, tāpēc ar viņiem regulāri jānodarbojas. Tomēr Šveices labsirdim nav sveša arī pacietība.
Viņš var lēnām klimst pa māju, hipnotizēt mājiniekus un, smagi nopūšoties, gaidīt, līdz būs pienācis laiks kopīgai pastaigai.
Šīs pacietības robežas gan nevajadzētu mēģināt pārbaudīt… «Reiz gājām ciemos pie kaimiņiem un Morretti atstājām mājās. Kad atgriezāmies, bijām šokēti – Morrette no sienas bija nolasījusi visus savus sūri grūti nopelnītos vismaz 25 izstāžu apbalvojumus un protestā pret saimnieces attieksmi tos sagrauzusi sīkās drumslās…» smejas Santa.