Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Aklu paklausību nesagaidīt
Patiesībā sanbernāri ir labsirdīgi, nesatricināmi mierīgi un draudzīgi suņi. Protams, tikai tad, ja sanbernāru mīl un pieņem kā ģimenes locekli. Sanbernāriem ģimene ir ļoti svarīga, arī bērnus viņi mīl. Taču, ņemot vērā dzīvnieka izmērus, sanbernāru nevajadzētu ņemt ģimenē, kur ir pavisam mazi bērni. Arī suņa audzināšanu nedrīkstētu atstāt vienīgi draisku bērneļu ziņā.
Aklu paklausību no sanbernāra nesagaidīt.
Ja sanbernārs apzinās, ka patiešām ir savas ģimenes loceklis, viņš arī čībiņas pienesīs pie gultas, taču nekad to nedarīs pēc komandas.
Arī suņu skolā sanbernārs jūtas kā lēnīgs atpūtnieks, kam nav saprotama savu sugas brāļu pārliekā centība. Lai nu kā, sanbernārs jāmāca jau no pirmās dienas – ar mieru, pacietību un konsekvenci, neļaujot darīt sunim to, ko nevēlies, lai viņš darītu, būdams pieaudzis.
«Ja mājās dzīvnieku nemācīsi, suņu skola nepalīdzēs. Tur viņš tikai socializējas un iemācās komunicēties ar citiem suņiem, taču pamati tiek apgūti mājās,» uzskata sanbernāru audzētavas Kalnu Sniegs vadītāja Santa Ufere, neslēpjot, ka dažreiz audzināšanai nepieciešama arī stingrāka roka, taču spēkiem mēroties nav vērts – suns tik un tā ir stiprāks, turklāt fiziska ietekmēšana suni aizvainos un šo pāridarījumu viņš neaizmirsīs nekad.
