Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla «Astes» arhīva.
Pirmais zināmais sanbernāra attēls tapis 1695. gadā un pašlaik glabājas Sv. Bernarda klosterī Šveices Alpos. Šo klosteri 2469 metru augstumā virs jūras līmeņa 1050. gadā Mon Džovi (vēlāk Sanbernāra) kalnu pārejā dibinājis Svētais Bernards, un tā ir viena no visaugstāk izvietotajām cilvēka dzīvesvietām Eiropā.
Par patvēruma vietu ceļotājiem un svētceļniekiem 11. gadsimtā mūki tur bija nodibinājuši viesnīcu. Visticamāk, pirmie kalnu suņi, kas kalpoja par sargiem un aizstāvjiem, klosterī parādījušies jau 14. un 15. gadsimtā. Sākotnēji tie bija domāti klostera apsardzei, taču mūki novēroja, ka ar viņiem iespējams labi sastrādāties apmaldījušos ceļotāju meklēšanā. Pirmais rakstiskais vēstījums par sanbernāriem šajā viesnīcā tapis 1707. gadā. Tajā laikā mūki šos suņus jau izmantojuši par kompanjoniem un sniegā un miglā nomaldījušos ceļinieku glābšanai.
Hronikās atrodamas liecības par neskaitāmu cilvēku izglābšanu no baltās nāves, ko paveikuši šie suņi. Savukārt Napoleona armijas karavīri, kuri šķērsoja šo Alpu pāreju, 19. gadsimtā pa visu Eiropu izplatīja mutiskas leģendas par sanbernāru, vārdā Barijs (klosterī šis suns dzīvoja laikā no 1800. līdz 1812. gadam). Barijs bija spēcīgs rudi balts apmēram 50 kg smags īsspalvains suns. Sv. Bernarda klostera grāmatā fiksēts, ka Barijs kalnos izglābis 40 cilvēkus. Leģenda vēsta, ka 41. cilvēks, ko viņš glābis, Bariju esot nošāvis. Pēc nāves par pasaules slavenāko sanbernāru atzītā suņa ķermenis tika izbāzts un izstādīts Bernes Dabas un vēstures muzejā.
1887. gadā sanbernāri tika oficiāli atzīti par Šveices šķirni ar savu standartu. Kopš tā laika sanbernāram ticis arī Šveices nacionālā suņa gods. Latvijā pirmais sanbernārs oficiāli reģistrēts pagājušā gadsimta 70. gados. Pašlaik Latvijas Centrālajā sanbernāru klubā reģistrēti 45 sanbernāri.
