Veterinārārste stāsta, ka ir saimnieki, kas, labu gribot, sāpju gadījumā mājas mīlulim iebaro ibuprofēnu, diklofenaku vai analgīnu. To darīt kategoriski nedrīkst. Tas, kas der mums, cilvēkiem, dzīvnieka veselībai var būt ļoti bīstams.
Dažkārt gan dzīvnieki paši paslepus nogaršo kādu no mājas aptieciņā atrodamajiem ārstniecības līdzekļiem. Ko tad? Šādos gadījumos daļa vainas jāuzņemas arī cilvēkam. Ja esi ne tikai suņa saimnieks, bet arī bērnu vecāks, tad noteikti zini, ka, pirms mazulis sāk staigāt, visas viņa veselībai kaitīgās vielas, tai skaitā medikamenti un ķīmijas līdzekļi, ir jāpārliek vietā, kur mazās rociņas tiem netiks klāt. Tāpat ir arī ar suni.
Tev ik dienas ir jāpārliecinās, ka lietas, kas var kaitēt viņa veselībai, atrodas sunim neaizsniedzamā vietā. Pat tad, ja zini, ka konkrētie medikamenti atrodas bērniem drošā iepakojumā, tas nenozīmē, ka tie būs pasargāti no suņa asajiem zobiem un stingrā sakodiena.
Saindēšanās pazīmes
Ibuprofēns ir vienas no zālēm, ar ko visbiežāk saindējas mājas mīluļi. Mazāka izmēra sunim aptuveni viena 200 miligramu tablete var izraisīt saindēšanos. Par to var liecināt asinis dzīvnieka urīnā vai izkārnījumos, caureja, slikta dūša vai pat urīna nesaturēšana. Ja dzīvnieka organisms negatīvi reaģēs uz uzņemtajiem medikamentiem, tad vispirms saimnieks novēros asinis izkārnījumos un vemšanu, stāsta veterinārārste.
Ja asinis ir parādījušās arī urīnā, tas jau liecina par nieru darbības traucējumiem.
Ja gadījumā suns ir ticis klāt pilnai ibuprofēna paciņai, ir skaidrs, ka dzīvnieks būs apēdis krietni vairāk nekā tikai vienu tableti. Šādā situācijā sekas var būt daudz smagākas. Kad zāles būs nonākušas dzīvnieka asinsritē, tās var izraisīt akūtu nieru mazspēju un veidot kuņģa gļotādas kairinājumu – erozijas, tai skaitā čūlu un perforāciju veidošanos, kā arī kustību koordināciju traucējumus.
Cilvēkiem paredzēto pretsāpju tablešu uzņemšana var negatīvi ietekmēt dzīvnieka iekšējo orgānu kopumu, īpaši gremošanas un centrālo nervu sistēmu. Tādēļ neapdomīga ibuprofēna atstāšana uz naktsgaldiņa tavam mājas mīlulim var beigties ar nieru mazspēju, komu vai pat nāvi, ja suns norij lielu daudzumu zāļu un viņam ilgstoši netiek sniegta medicīniska palīdzība.
Kas notiek suņa organismā pēc ibuprofēna uzņemšanas?
Kad ibuprofēns vai citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kas ir visbiežāk lietojamie medikamenti sāpju ārstēšanai cilvēkiem, nonāk dzīvnieka kuņģī, tie nomāc ciklooksigenāzes izoenzīmus, kas ir atbildīgi par dabisku iekaisuma procesu. Tas nozīmē, ka šie pretiekaisuma līdzekļi kavē suņa ķermeņa spēju pašam sevi regulēt. Tāpat nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi bojā kuņģa sieniņu.
Jo vairāk cilvēkiem paredzētās tabletes dzīvnieks ir norijis, jo ātrāk tiek noārdīta kuņģa aizsargsiena un suņa organisms nav pasargāts no pārmērīgām kuņģa skābēm.
Šo darbību rezultātā sāk veidoties kuņģa čūlas. Sliktākajā gadījumā čūlas var radīt caurumus kuņģa sieniņā, kas var izraisīt kuņģa skābes noplūdi.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi izraisa ne tikai čūlu un caurumu rašanos, bet arī novērš organisma spēju radītos bojājumus dziedēt paša spēkiem. Tādēļ suņa izkārnījumos un vēmekļos ir novērojamas asinis. Jāpiemin arī tas, ka cilvēkiem paredzētās pretsāpju zāles traucē asins plūsmu uz nierēm, ar ko izskaidrojama dzīvnieka nespēja kontrolēt urīna izvadi.
Kā rīkoties?
Ja tavs mājas mīlulis ir apēdis kaut vienu pretsāpju tableti, steidzami meklē veterinārārsta palīdzību. Ātra rīcība no saimnieka puses var pasargāt dzīvnieku no smagiem veselības traucējumiem un pat nāves. Veterinārārsts izvērtēs situācijas nopietnību un vajadzības gadījumā sniegs neatliekamo palīdzību.
Lai izvairītos no šādām situācijām un pasargātu sava četrkājainā drauga veselību, atceries divas svarīgas lietas. Pirmkārt, suņa metabolisms atšķiras no tavējā, tāpēc nekādā gadījuma nedod viņam cilvēkiem paredzētus pretsāpju medikamentus. Tā vietā, ja redzi, ka suns izjūt sāpēs, dodies pie veterinārārsta, kas ieteiks dzīvniekiem piemērotas zāles. Otrkārt, mājas aptieciņu un pat tās zāles, ko lieto regulāri, novieto sunim neaizsniedzamā vietā, piemēram, kādā skapīti ar aizveramām durvīm vai plauktos, ko dzīvnieks, pat palecoties, nevarēs aizsniegt.
ATCERIES!
Nekādā gadījumā nevajadzētu savam četrkājainajam draugam dot cilvēkiem paredzētus medikamentus. To atļauts darīt tikai tad, ja pēc vizītes pie veterinārārsta esi saņēmis zaļo gaismu.