Raksts no žurnāla Astes arhīva
Iemesli
Par biežākajiem šīs problēmas iemesliem tiek minēta sliktā pilsētu ekoloģija un pārāk silta temperatūra telpā, kurā dzīvo mājdzīvnieki. Tomēr patiesībā problēma ir daudz dziļāka un neaprobežojas ar šiem diviem faktoriem. Nosauksim visticamākos ieilgušas apmatojuma maiņas iemeslus.
- Nepareiza barošana. Svarīgu minerālvielu trūkums vai vienkārši nepiemērota barība var izraisīt pastiprinātu apmatojuma izkrišanu. Apmatojums izskatās neveselīgs – nespodrs, blāvs, ar blaugznām.
- Stress. Jebkurā stresa situācijā suns var sākt zaudēt spalvu. Pievērs uzmanību, vai spalvas krišana ir pastiprinājusies pēc pārmaiņām dzīvnieka dzīvē – pārvākšanās uz citu dzīvokli vai pirmā apmācību laukuma apmeklējuma. Tāpat suņa emocionālo stāvokli ietekmē strīdi ģimenē vai jauna mājdzīvnieka ienākšana mājās. Tāpēc mēģini pasargāt mīluli no lieka stresa.
- Hormonālie traucējumi. Suņu pārošana vai mēnešreizes kucītei var provocēt ilgstošu spalvas mešanu. Arī pēc dzemdībām apmatojums var krist ilgāk nekā parasti, kamēr vēl nav atjaunojies hormonu līdzsvars.
- Ādas patoloģijas. Tas, ko noturi par ieilgušu apmatojuma maiņu, var liecināt arī par to, ka sunim ir kāda ādas slimība, tāpēc obligāti atrādi mīluli veterinārārstam.
- Parazīti. Ne tikai blusas, bet arī parazītiskie tārpi jeb helminti provocē ilgstošu apmatojuma izkrišanu. Tāpēc parūpējies par attārpošanu, ja tas nav darīts beidzamo 4–6 mēnešu laikā.
- Iekšējo orgānu slimības
- Alerģija. Nepariezi piemeklēta barība vai arī pretblusu pilieni var izraisīt organisma alerģisku reakciju, kas izpaužas kā intensīva apmatojuma izkrišana. Līdzās šai pazīmei sunim var parādīties arī izdalījumi no ausīm un deguna, kā arī stipra nieze. Ja ko tādu pamani, konsultējies ar veterinārārstu.
- Kucēna apmatojuma maiņa. Aptuveni no 3 līdz 9 mēnešiem vairākums kucēnu atbrīvojas no maigās pūciņas uz ķermeņa un tā vietā izaug pastāvīgs apmatojums. Viss šis pūkainais skaistums pakāpeniski pusgada laikā nonāk uz saimnieka paklājiem un dīvāniem. Tomēr tas ir absolūti dabisks process, un par to nevajadzētu uztraukties.
Diagnostika un veidi, kā cīnīties ar problēmu
Zīlēt kafijas biezumos, kurš no iemesliem vainojams pie intensīvas apmatojuma krišanas, nav prāta darbs. Pareizi veikta diagnostika ļaus tev noteikt patoloģijas iemeslu un izraudzīties visefektīvāko veidu, kā ar problēmu cīnīties. Pirmkārt, jāveic rūpīga suņa klīniskā apskate. Pieredzējis veterinārārsts ieteiks tev visas nepieciešamās analīzes, kas sunim jāveic. Ja ar veselību viss būs kārtībā, jāpievērš uzmanība suņa sadzīvei. Pārbaudi suņa ēdienkarti, pavēro, vai viņam ērti gulēt savā vietā – mēdz būt gadījumi, kad neērta guļamvieta vai ciets matrača audums izprovocējuši matiņu izkrišanu, īpaši mazo šķirņu suņiem ar smalku apmatojumu. Jāatceras, ka ir šķirnes, kas apmatojumu met intensīvāk nekā citi suņi. Tas biežāk attiecas uz Ziemeļu suņiem, kas nav pieraduši pie dzīves siltos un šauros dzīvokļos. Malamutiem, laikām vai haskijiem ilgstoša apmatojuma krišana pilsētas apstākļos ir visai dabiska parādība.
Kā paātrināt procesu?
Lai apmatojuma maiņa notiku ātrāk un efektīvāk, pieredzējuši grūmeri iesaka dzīvnieka kažoku šim procesam rūpīgi sagatavot.
- Sākumā rūpīgi izmazgā mīluli, izmantojot kondicionieri. Matiņi, kas atbrīvoti no netīrumu nastas un ādas taukiem, vieglāk pamet matu folikulus. Suņa izķemmēšana ar gumijas ķemmi apmatojuma maiņu paātrinās vairākas reizes.
- Vannošanas laikā pievērs uzmanību ūdens temperatūrai. Vislabāk, ja tas būs viegli silts. Vēss ūdens neatmazgās matus kārtīgi, savukārt pārāk karsts – pastiprinās apmatojuma krišanu.
- Žāvēt suni vislabāk zemākā temperatūrā. Pārāk karsts fēna gaiss iespaidos spalvas krišanas intensitāti, tāpat arī pārāk enerģiska suņa slaucīšana ar dvieli, kas ievaino ādas struktūru.
- Ideāls veids, kā atbrīvoties no liekā mitruma, ir akurāta kažoka nosusināšana ar ūdens uzsūcošu drānu (vannas dvieli vai speciālu mikrofibras audumu, kas uzsūc ūdeni).
- Nebūs par skādi, ja sunim dosi vitamīnus, kas palīdz uzturēt labu apmatojuma augšanu. Tos var iegādāties gan eļļas, gan tablešu, gan pulverīšu veidā.
Ar gadiem krīt vairāk
Tiem, kas kreņķējas par suņa spalvas mešanu cauru gadu, jāatceras, ka ar gadiem apmatojuma struktūra mainās, kas nozīmē, ka arī procesa intensitāte palielināsies ar katru suņa nodzīvoto gadu. Uzmanīgs saimnieks, pamanot šādas izmaiņas, obligāti centīsies atrast iemeslus. Ja tas ir fizioloģisko procesu dēļ, vajadzēs samierināties ar nenovēršamo un pielāgoties izmaiņām. Savukārt, ja tava suņa veselība ir pasliktinājusies, intensīva apmatojuma izkrišana palīdzēs tev pievērst uzmanību problēmai un atrast pareizo ārstēšanu draugam, kura veselība un dzīvība ir atkarīga no tavas uzmanības un modrības.
Raksts publicēts žurnālā Astes 2016. gada 4. numurā.