Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kur iekārtot suni?
Ja jauna saimnieka meklēšana draugu un paziņu vidū nevainagojas panākumiem, paliek tikai divi varianti. Pirmais – ievietot sludinājumu, otrais – iekārtot suni patversmē. Sludinājumu, ka suns meklē jaunas mājas, var ievietot sociālajos tīklos, avīzē vai izlīmēt pie ziņojumu dēļiem. Jebkurā gadījumā sludinājumā jānorāda dzīvnieka vecums, dzimums, augums, svars un temperaments. Iespējami kvalitatīvāk suns jānofotografē pilnā augumā, jāapraksta veselības problēmas, tomēr lielāka uzmanība jāpievērš labajām īpašībām.
Ja esi nolēmis sunīti iekārtot patversmē, pirms tam obligāti sazinies ar konkrēto iestādi, lai noskaidrotu, vai viņiem vispār ir iespēja suni pieņemt, jo nereti patversmes ir pārpildītas. Vēl viens variants – sazināties ar kādu no dzīvnieku glābšanas organizācijām, tajās strādājošie var palīdzēt atrast sunītim pagaidu mājas, kamēr viņam tiek sameklēti jauni saimnieki.
Ja esi suņa iepriekšējā saimnieka tuvinieks vai draugs un suns tevi lieliski zina, pēc tam, kad dzīvnieks nonācis pie jaunajiem saimniekiem, nevajadzētu viņu apciemot.
Citi lasa
Dzīvnieka adaptācija jaunajā ģimenē notiks ātrāk, ja viņš nemitīgi neatgriezīsies pagātnē. Tā izdosies mazināt skumjas pašam un arī neradīt lieku stresu dzīvniekam. Turklāt būs nepatīkami redzēt, kā suns pakāpeniski sāk attālināties, pārstāj priecāties satikšanās brīžos un pat rej uz tevi. Ja sunim tiek pievērsta pietiekami liela uzmanība, nodrošinātas rūpes un mīlestība, suns ātri pierod pie jaunā saimnieka un jaunajiem dzīves apstākļiem.
Kā suns pārdzīvo saimnieka maiņu?
Ja dzīvnieks ir vidēja vecuma vai seniora gados, vai sociāli atkarīgs, tad šķiršanās no iepriekšējā saimnieka var beigties ar depresiju. Suņi ir ļoti jūtīgi pret izmaiņām dzīvē.
Dzīvnieks var zaudēt interesi par iemīļotajām lietām un nodarbēm, viņam var novērot enerģijas samazināšanos, apātiju, suns var atteikties no barības vai ēst ļoti maz, daudz mazāk kontaktējas ar cilvēkiem. Mīlulis cenšas nolīst kaut kur vienatnē, lielākoties dienas laikā guļ, savukārt naktīs ir ļoti nemierīgs. Ja pamani, ka depresija ir ieilgusi, sazinies ar veterinārārstu.
Kā pasteidzināt adaptāciju?
Svarīgi palīdzēt dzīvniekam tikt vaļā no skumjām, izdarīt visu, lai suns pierastu pie jaunajām mājām un pieķertos jaunajam saimniekam. Ļauj mīlulim izpētīt māju vai iežogoto teritoriju, lai gan vairumā gadījumu viņš centīsies atrast izeju un aizmukt no nepazīstamās vietas vai kaut kur noslēpties. Tāpēc nevajadzētu viņu atstāt bez pieskatīšanas. Pastaigā uz ielas suni ved tikai pie pavadas.
Ierādi sunim viņa guļvietu. To ierīko klusā vietā, kur dzīvnieks var justies drošībā.
Drošības sajūtu sniegs arī iemīļotā rotaļlieta vai sedziņa no iepriekšējām mājām.
Nemitīgi izrādi rūpes par suni. Mēģini ar viņu komunicēt, mudinot rotaļāties vai doties pastaigā. Rīkojies maigi, mīļi, pievērs dzīvnieka uzmanību jaunajām mantiņām, ģimenes pasākumiem, piedāvā kārumus. Sarunājies ar suni mierīgā, draudzīgā balsī. Pirmajā laikā centies neatstāt dzīvnieku mājās vienu pašu. Tādējādi veidosi uzticības pilnas attiecības ar suni.
Suņi ir ieradumu būtnes, tāpēc svarīgi pakāpeniski izstrādāt striktu dienas režīmu, kas ietver pastaigas, barošanas reizes, higiēnas procedūras vienā un tajā pašā laikā. Kamēr dzīvnieks nav adaptējies, nav sācis justies komfortabli jaunajos apstākļos, nepārslogo viņu ar informāciju un emocijām. Lai kādu laiku viņš padzīvo mājās, pastaigājas tās tuvumā. Iepazīstināt suni ar jaunām vietām un cilvēkiem vajag pakāpeniski.
Arī ar barību nevajag eksperimentēt – ja vien zini, ar ko suni barojis iepriekšējais saimnieks, barības marku nevajadzētu nomainīt.
Adaptācijas process var prasīt no vairākām dienām līdz vairākiem mēnešiem. Īpaši grūti suns pierod pie jaunajiem apstākļiem, ja viņš bijis ļoti pieķēries iepriekšējam saimniekam. Adaptācijas ātrums lielā mērā atkarīgs no audzināšanas, socializācijas. Socializēti dzīvnieki adaptējas ātrāk.
Suņi ir bara dzīvnieki. Līdera maiņa viņiem ir visai dabisks process, un agrāk vai vēlāk mīlulis pierod pie jaunajiem apstākļiem. Cilvēciskie uzvedības modeļi bieži tiek projicēti uz mājdzīvniekiem, kas kļūst par ģimenes locekļiem. Taču ne visi slimīgi pārdzīvo šķiršanos, ne katrs suns izjūt stresu saimnieka maiņas gadījumā. Bieži vien dramatismu rada vainas apziņa, ka kaut kādu apstākļu dēļ nav iespējams dzīvnieku paturēt.
