Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad pavasarī mājas tuvumā sāk klabināt no Āfrikas atgriezies stārķis, katram saimniekam ir savs viedoklis: viens baida un dzen prom, otrs prāto, kā panākt, lai putns savu ligzdu savij tieši jumta korē. Stārķiem Latvijā ir izdevies par sevi radīt ļoti labu priekšstatu, tādēļ stārķis mājas pagalmā – tas izklausās skaisti un romantiski. Šo putnu vērošana patiešām aizkustina – kā viņi pavasarī saklabinās un tad iekārtojas ligzdā; kā abi vecāki uz maiņām perē dējumā sakārtotās olas; kā maijā izšķiļas stārķēni, groza baltas galvas garos kaklos un tad jūlijā ligzdu pamet…
Jā, tas viss ir skaisti, tomēr stārķis uz pastkartes vai stārķis pa gabalu nav tas pats, kas stārķis pagalmā. Pirms izlemt par labu stārķim tuvumā, jātiek skaidrībā, kā putni te ikdienā dzīvos. Jo – teiksim godīgi – dzīvos viņi diezgan nekārtīgi. Ik pavasari uzlabos savu ligzdu, nesdami uz to zarus, lupatas, zāli un papīrus, un kaut kas no tā, visticamāk, nokritīs arī pagalmā. Tad izperēs bērnus, un kāds no viņiem, iespējams, izkritīs no ligzdas vai kāda iemesla dēļ putnēnu no tās izmetīs vecāki. Stārķi uz ligzdu nesīs ēdienu, un kāds pusdzīvs medījums var arī izkrist. Kas tas būs – varde, čūska, pele vai mazais, tikko pa pagalmu staigāt sākušais kaķēns –, kas to lai zina. Turklāt ap ligzdu stārķi ierīkos savu tualeti – zeme pāris metru diametrā būs netīra, un nekas tur negribēs augt. Lūk, cik daudz mīnusu!
Labdien un uz redzēšanos stārķim
Ja savā pagalmā stārķi negribi, bet viņš cītīgi liek zarus uz tavas mājas skursteņa, jumta kores vai staba galā, mēģini dabūt viņu prom! Aizbaidīt stārķi – tas nenozīmē cauru dienu ūjināt vai izjaukt stārķa būvējumu. Visu dienu pagalmā neklaigāsi, bet tevis izjaukto stārķis pārbūvēs no jauna.
Citi lasa
Aizbaidīt stārķi – tas nozīmē padarīt ligzdai iespējami nepiemērotu vietu, ko putns izvēlējies.
Piemēram, ja stārķis vij ligzdu uz skursteņa, uzliec uz tā slīpu jumtiņu – tā, lai zari neturas. Arī stārķa pacietībai reiz pienāk gals – ja zari, ko viņš mēģinās uzlikt, kritīs nost, putns ligzdas būvēšanai meklēs citu vietu. Var mēģināt stārķa izraudzītajā vietā novietot kādu plīvojošu putnubiedēkli – varbūt viņam nepatiks.
Tomēr nav jau arī aizliegts gribēt savā pagalmā stārķi. Bet tad gan jāgādā, lai ligzda tiek vīta drošā vietā. Redzot, ka stārķis sāk darināt ligzdu, pamēģini novērtēt, vai tiešām tai tur būs laba vieta. Stārķis savu ligzdu gadu no gada uzlabo – vij augstāku un augstāku, tādēļ tā kļūst smagāka. Ja ligzda uzbūvēta vietā, kur tai ir slikta pamatne, ligzda var sagāzties. Iedomājies, kā būs, ja stārķa ligzda pagalmā nogāzīsies tad, kad tajā būs mazi stārķēni? Tādēļ pieskati: ja stārķis savu ligzdu plāno nepiemērotā vietā, vai nu centies viņu aizbaidīt, vai arī sagatavo ligzdai drošu pamatni.
Kārtīga pamatne
Ierasts, ka jau senos laikos cilvēki jumta korēs un stabu galos likuši ratu rumbas. Tomēr šis risinājums nav gana labs (nemaz jau nerunājot par to, ka ratu rumbas mūsdienās kļuvušas par retumu) – ratu rumbas vidus, kur atrodas arī ligzdas apakša, ir augstāks nekā malas, tādēļ pastāv risks, ka stārķenes sadētās olas stāvēs it kā uz paaugstinājuma, un droši tas nav – ka neizripo.
Ideālā ligzdas pamatne ir no koka vai metāla gatavots karkass 120–130 centimetru diametrā.
Pamatni nedrīkst gatavot pa roku galam un no slikta materiāla – tas ir pamatīgs darbs, jo stārķa ligzda var svērt pat pustonnu.
Ja pamatni darina no koka, vislabāk izvēlēties mizotas priedes kārtis 6–9 centimetru diametrā, jo kārtis ir daudz izturīgākas par dēļiem. Uz pamatnes ieteicams nostiprināt no klūgām savītu apli (iekšējais diametrs – vismaz metrs), vainaga biezums – 20–30 centimetru. Gatavojot pamatni un vainagu, jāpieskata, lai nepaliek neapsegti naglu gali, atritinājušās auklas vai stieples, jo gan lielie, gan mazie stārķi tur var savainoties vai viņiem var sapīties kājas. Ligzdas vidū var pakaisīt salmus, ko piespiež ar apgrieztām velēnām.
Tikai nesmīdini stārķi un nemēģini arī savīt ligzdu – ar šo darbu viņš pats tiks galā. Ligzdas pamatni var novietot gan staba (bet ne elektropārvades staba!) galā, gan kokā, gan uz jumta. Putnu piesaistīšanai pamatni var apšļakstīt ar kaļķi vai eļļas krāsu – lai stārķis domā, ka kāds te jau ir bijis.
Padoms
Nelabo un neatjauno stārķu ligzdu laikā, kad tajā jau iekārtojušies putni – viņi var pamest savu perējumu! Ja saimnieks pieņem, ka viņa pagalmā dzīvo stārķis, pat dažādi remontdarbi jāpielāgo putnu dzīves ritmam. Tas būs nežēlīgi pret stārķi – remontēt jumtu laikā, kad tā korē ir putni.
Stārķu ģimenes problēmas
Patiesībā jau stārķi, pakļaujoties dabas likumiem, varētu pilnībā iztikt bez cilvēka palīdzības. Bet, ja cilvēks vēlas, viņš stārķim var palīdzēt, tikai jāzina, kā to darīt.
1. Nav ligzdas
Ja cilvēks parūpēsies un novietos pamatni vietā, kur bijusi veca vai nokritusi ligzda, tad stārķis te noteikti drīz vien iemitināsies. Bet, vai iemitināsies citā vietā, kur to vēlas cilvēks, nevar zināt. Ja 2–3 gadu laikā stārķi pamatni ligzdas vīšanai neizvēlas, visticamāk, vieta tiem nav piemērota. Un stārķi zina, ko dara. Varbūt viņiem ligzdai būs grūti piekļūt? Varbūt – tieši otrādi – tā ir pārāk klajā vietā? Varbūt viņiem apkārtnē nebūs, ko ēst? Stārķi ligzdo tur, kur tiem ne vairāk kā kilometra attālumā ir barošanās un dzeršanas vieta. Turklāt nevajadzētu vietu ligzdai plānot arī tur, kur 200 metru tuvumā ir cita ligzda. Ja kaimiņi nesadzīvos, viņi var tā sakašķēties, ka no kreņķiem izmetīs gan olas, gan putnēnus.
2. Pārāk augsta ligzda
Stārķi par savu māju rūpējas, kā prot, tādēļ pat senu un milzīgu ligzdu gadu no gada atkal un atkal cītīgi papildina. Ja ligzda uzbūvēta pārāk augsta, tā var sākt šķiebties un pat sagāzties. Cilvēks var palīdzēt, ik gadu pirms stārķu atlidošanas noņemot kārtu ligzdas augšējās malas, lai ligzda būtu ne vairāk kā 30 centimetrus augsta. Lai to izdarītu, rūpīgi jāsagatavojas, jo, visticamāk, ligzdai piekļūt būs daudz grūtāk, nekā domāts, un arī noņemt tās augšējo kārtu nebūs viegli. Ar rokām to izdarīt noteikti nevarēs – vajadzēs dakšas, cirvi un pat lauzni. Un arī vienatnē pie šī darba noteikti nevajag ķerties, turklāt ļoti jāpadomā par savu drošību, kāpjot strādāt tādā augstumā.
3. Zaros ieaugusi ligzda
Ja stārķis ligzdu uzbūvējis kokā, agri vai vēlu ap ligzdu esošie zari saaug tik ļoti, ka stārķim savā mājvietā ir pagrūti iekļūt. Tieši tādēļ vēlams ik gadu zarus ap stārķa ligzdu apgriezt. Ļoti svarīgi to darīt laikā, kad stārķi nav ieligzdojušies – agrā pavasarī vai vēlā rudenī. Un atkal – šo darbu darot, nopietni jāpadomā par savu drošību.
4. Sašķiebusies ligzda
Paši stārķi, lai kā centīsies, šādu ligzdu nesaremontēs. Labāk ligzdu, kas putniem ir bīstama, nojaukt un sagatavot spēcīgu pamatni jaunai.
5. Ligzda uz skursteņa
Stārķa ligzda uz skursteņa apdraud ugunsdrošību. Tomēr, ja stārķis tur jau ligzdo, patvaļīgi nojaukt viņa ligzdu nedrīkst. Baltais stārķis Latvijā ir īpaši aizsargājama putnu suga, tādēļ jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, lai saņemtu speciālu atļauju, kas ārkārtas situācijā ļauj noņemt baltā stārķa ligzdu.
6. Ligzda uz elektrības staba
Ligzdu, kas uzbūvēta elektrības stabā, kategoriski aizliegts uz savu roku remontēt vai uzlabot, jo tas ir bīstami. Ja kāda elektrības stabā uzbūvēta ligzda apdraud vai var apdraudēt elektroapgādi vai stārķus, jāziņo. Ir īpaša kārtība, kad un kā no elektropārvades stabiem Latvijā ļauts noņemt stārķu ligzdas, bet to drīkst darīt tikai īpaši sagatavoti cilvēki īpašos apstākļos.
7. Izkritis putnēns
Stārķēni no ligzdas neizveļas tāpat vien. Ja vecāki viņu izmetuši – ir kāds iemesls. Iespējams, putnēns ir slims vai arī stārķi saprot, ka tik daudz bērnu kvalitatīvi pabarot nespēs. Putns, kas izkritis no ligzdas, visticamāk, nebūs dzīvotājs kaut vai tādēļ, ka viņš krītot ir savainojies: salauzis kaulus, traumējis iekšējos orgānus. Mēģināt šādu putnēnu celt atpakaļ ligzdā ir lieki, bezjēdzīgi un arī bīstami, jo stārķis var pat izknābt acis cilvēkam, kas tuvojas viņa ligzdai.
Arī tad, ja ligzda nokritusi un no tās izvēlušies stārķēni, cilvēka palīdzībai nekādas lielās jēgas nav. Stārķi, ko būs izbarojis cilvēks, savvaļā iejusties neprot. Arī uz zoodārzu atrastos stārķus nest nevajag. Dabas likumiem jāļauj darboties.
8. Nosalis un izbadējies stārķis
Dažkārt gadās, ka stārķi pavasarī atlido ļoti agri, bet straujo siltumu nomaina sals un cīruļputenis. Protams, šādos laika apstākļos stārķim sameklēt sev ēdienu ir ļoti grūti, bet arī cilvēks te maz var līdzēt. Kāpostus stārķis neēdīs, putraimus neēdīs un pat gaļas gabalus nepamanīs, jo stārķis par barību uzskata tikai to, kas kustas. Tādēļ vienīgais, ko viņam var piedāvāt, ir svaigas reņģes. Pienāc iespējami tuvu un pamet tās putnam.
