Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Asparāgs ir liliju dzimtas augs, kas savvaļā sastopams Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā un arī Eiropas dienvidos. Asparāgu daudzveidība ir milzīga: tie mēdz būt ar asām un mīkstām lapiņām, biezi un reti, augumā lieli un arī mazi. Šo augu saime ir bagāta gan dažādām sugām, gan šķirnēm, tomēr viens no pazīstamākajiem un izplatītākajiem istabas augu pārstāvjiem ir Šprengera asparāgs – ja vien ļauj vaļu, tas izveidojas pamatīgi kupls.
Jāņem vērā – jo vairāk asparāgu griezīsi, jo spēcīgāk tas augs.
Ja asparāgam tiks atvēlēta vieta uz skapjaugšas, tam, protams, būs ierobežota iespēja demonstrēt savu varenību, bet plašā vietā saaugs gana liels. Asparāga formu var regulēt – veidot nokarenu vai piesiet pie mietiņiem un ļaut vīties uz augšu, vai arī mērķtiecīgi samazināt, apgriežot zarus.
Labākā augsne
Asparāgam noteikti nederēs kaļķaina augsne, tam vajadzīga pasmaga, neitrāla vai viegli skāba (pH 6,5). Ļoti labai dārza zemei var nedaudz pievienot neitralizētu kūdru, kas nav bagātināta ar barības vielām. Sajaucot šīs divas sastāvdaļas, kopējā augsnes reakcija kļūs skābāka. Asparāgu var audzēt arī tikai kūdrā, taču augs to diezgan ātri iztukšo, jo saknēs tam ir bumbuļi, kuros tiek uzkrātas barības vielu rezerves (ja nu kādreiz kā pietrūkst?).
Asparāgiem patīk gaiša vieta. Augot ēnā, tas izstīdz, dzinumos lapas ir retas un augs nezied.
Balti ziedi, sarkanas ogas
Asparāgs zied sīkiem, pasakaini smaržīgiem ziediņiem. Gandrīz visiem šiem augiem ir sarkanas ogas, taču tās ir indīgas. Pēc ziedēšanas, tiklīdz parādās zaļas odziņas, tās jānoņem. Īpaši jāuzmanās, ja mājās ir bērni, kāds mājdzīvnieks vai putns, piemēram, papagailis, kas lido ārpus būra. Kārdinošo ogu apēšana var beigties letāli.
Ideālais klimats mājās
Asparāgs lieliski jutīsies ap +18 grādu temperatūrā. Tā var būt arī mazliet zemāka, bet, ja tā ir augstāka, svarīgi asparāgu apsmidzināt ar mīkstu, siltu ūdeni, jo tam ļoti nepatīk sauss gaiss, tad lapas sāk dzeltēt un nobirst. Jāsmidzina divas trīs reizes nedēļā.
Ja ar laiku asparāga sakņu kakls un augšējās saknes atkailinās augsnes virspusē, augs var sākt nīkuļot, tāpēc saknes allaž jāapber ar zemi. Tiklīdz to izdara, asparāgs sāk dzīt jaunos dzinumus un aug ļoti sparīgi.
Nebūtu prātīgi novietot asparāgu tiešos saules staros, tomēr sauli šim augam vajag. Vislabāk tas jutīsies nevis uz palodzes, bet otrpus dienas aizkariem, taču gaismā. Ja vien pods nav tik liels un smags, ka ne izkustināt, vasarā asparāgu vajadzētu iznest ārā. Tas gan jādara apdomīgi – sākumā augam var uzmest agroplēvi, tad atsegt, pakāpeniski pieradinot pie saules.
Laistīšana un mēslošana
Asparāgam ir bagātīga sakņu sistēma, bet lieks slapjums tam nepatīk, tāpēc labāk, lai mitruma pietrūkst nekā ir par daudz. Nav lielas nozīmes, vai lej uz augsnes vai traukā, taču jāraugās, lai poda šķīvī nestāv ūdens – pāris stundu pēc laistīšanas liekais ūdens no trauka jāizlej.
Asparāgu nevajag mazgāt ar veļas pulveri, tas paredzēts veļai, nevis augiem!
Mēslošanas nepieciešamība atkarīga no augsnes sastāva. Ja substrātā ir galvenokārt dārza augsne, mēslot var reizi mēnesī, bet, ja augsne ir pirkta, asparāgu vajadzēs mēslot katru nedēļu vai pat pāris reižu nedēļā.
Pavairošana
Asparāgu pavairo pavasarī ar dalīšanu. Ceru pārplēš, ja vien asparāgs nav saaudzis tā, ka ar rokām to vairs nevar sadalīt. Tad ir jāņem ass nazis un uzmanīgi jāpārgriež. Četras piecas dienas pēc asparāga iestādīšanas jaunā, mitrā zemē augu nelaista, lai savainotās saknītes apžūst un neveidojas puve, kas pa saknēm izplatās tālāk.
Kaitēkļi
Martā, kad asparāgs atsāk augt, uz jaunajiem dzinumiem mēdz parādīties laputis. Tā gadās samērā reti, bet jaunie dzinumi ir jāapskata. Ko darīt? Laputis var nobraucīt ar roku vai augu skalot. To dara tā: podu aptin, lai zeme nekrīt ārā, noliek slīpi dušā un apmēram 10 minūtes laista ar spēcīgu ūdens strūklu.
