• Spināti. Pirmie dārza zaļumi pavasarī un pēdējie rudenī

    Dārzs
    Ilze Klapere
    21. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Deyan Georgiev / Shutterstock
    Spināti ir vieni no pirmajiem veselīgajiem zaļumiem pavasarī un arī vieni no pēdējiem rudenī! Tie ir vēsumu mīlošie lapu dārzeņi, tāpēc spinātus vislabāk sēt pavasarī un vasaras beigās vai rudenī, citādi tie karstumā ātri izzied.

    Konsultē: Mārīte Gailīte, dārzeņkope un biedrības Latvijas dārznieks eksperte.

    • Spināti (Spinacia oleracea) ir amarantu dzimtas (Amaranthaceae) dārzeņi, kas ir tuvos rados ar balandām un bietēm. Un, tāpat kā redīsi un salāti, kas gan pieskaitāmi krustziežu un kurvjziežu dzimtām, spināti garās dienas apstākļos izzied.
    • Tie ir agra pavasara dārzeņi, kurus dobē var sēt jau aprīlī, jo no aukstuma tie nebaidās – spināti ļoti labi padodas audzēšanai pavasarī un rudenī.
    • Audzēšanai vasarā vajadzīgas speciālas, pret izziedēšanu izturīgas šķirnes – komerciālajiem audzētājiem šādu šķirņu klāsts ir liels, bet amatieriem piedāvājumā faktiski ir tikai ‘Matador’. Tā ir samērā sena šķirne, bet, tā kā to pavairo visi sēklu tirgotāji, kuriem nav slinkums, gadās visādi – gan izaug normāli, gan tomēr izzied.
    • Ņem vērā! Spināti nedrīkst ciest no sausuma, tiem patīk mitrums un vēsums.

    Sēšanas un ravēšanas padomi

    • Spinātu sēklas sāk dīgt jau plus 6–7 grādos, bet optimālā augsnes temperatūra dīgšanai ir ap 20 grādiem – ja ir siltāka par 23 grādiem, sēklu dīgtspēja ievērojami samazinās. Spinātu sēklas sēj 5–6 cm attālumā citu no citas (līdz 10 cm), apmēram 2 cm dziļumā. Savukārt rindai no rindas vēlams būt 20–25 cm.
    • Sēkliņas spinātiem ir gana lielas, labi saskatāmas un saņemamas pirkstos – nelielā dobītē mazdārziņā Mārīte Gailīte iesaka atvēlēt laiku un sabakstīt zemē rūpīgi pa sēkliņai, pēc tam nebūs jāretina: «Esmu pret retināšanu kā tādu, jo sēklas ir dārgas. Ja kaut ko retini mazā dobītē, to vēl vari uzreiz izmantot, savukārt lielākās platībās retināšana sanāk kā naudas izmešana. Tad jau labāks variants ir spinātus audzēt no dēsta, sastādot jau laikus pareizajos attālumos.»
    • Pirms spinātu sēšanas augsni vēlams arī vienu reizi mēslot. «Spināti no dabas satur daudz nitrātu, bet, lai tas tā būtu, augšanas laikā nepieciešams slāpeklis. Iesaku mēslojumu ar salīdzinoši ātru iedarbību YaraMila Cropcare – to pirms sēšanas iestrādā augsnē, apmēram 30 g uz kvadrātmetru. Tas nav daudz, taču viss vajadzīgais būs nodrošināts – ne tikai slāpeklis, bet arī fosfors un kālijs. 
    • Protams, arī jāravē, pievēršot uzmanību, lai neizravētu pašus spinātus balandu vietā. Spināti ir vienā dzimtā ar balandām, un, kamēr abi vēl jauni un mazi, augus grūti atšķirt – dīgļlapas ir ļoti līdzīgas. Arī no šī viedokļa labāk ir sēt spinātus kārtīgās rindiņās, lai atšķirtu tos no balandām. No otras puses, var jau ēst arī balandas, tās arī ir veselīgas. Galu galā, modernā kvinoja ir balandas sēklas – mazliet cits augs, bet ļoti tuvos rados.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē