Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mājdzīvnieku kažoka maiņu cilvēki pārsvarā asociē ar ziemas tuvošanos – gaisa temperatūras maiņu. Patiesībā, šim faktam nav izšķirošas nozīmes, spalvas mešana vairāk atkarīga no katras konkrētās šķirnes īpatnībām. Turklāt spalvu (pareizi jāsaka – dzīvnieka matu) maiņa ir sarežģīts process, kuru ietekmē daudzi apstākļi. Galvenokārt tie ir dzīvnieka gēni, uzņemtie vitamīni, pārtika, un, protams, zināma ietekme ir arī dienas garumam jeb saņemtajam gaismas daudzumam.
Te gan jāatzīst, ka mūsdienās mājdzīvnieki uzņem salīdzinoši mazāk saules gaismas nekā senāk, jo lielāko savas dzīves daļu tie pavada iekštelpās. Tā rezultātā kažoka maiņas process var piedzīvot krasas izmaiņas, ar laiku kļūt arvien nemanāmāks vai izzust pavisam.
Visizteiktāk sezonālo spalvkriti izjūt tādas suņu šķirnes kā kolliji, zeltainie retrīveri, šeltiji, Austrālijas ganusuņi, vilkušpici un sanbernāri – šķirnes, kas var lepoties ar ievērojamu apmatojumu.
Līdzīgi ir arī kaķiem – acīmredzamu spalvu nomaiņu piedzīvo gandrīz visas spalvainās kaķu sugas, jo īpaši ārā dzīvojošie minči. Šo kaķu un suņu šķirņu īpatnība slēpjas to garajā un biezajā apmatojumā.
Dzīvniekiem ar izteiktu spalvu ir divu veidu apmatojums – garākie aizsargmati pasargā dzīvnieku no lietus, aukstuma vai karstuma, savukārt mazākie dūnveida jeb sekundārie mati nodrošina dzīvniekam siltumu.
Parasti vienu aizsargmatu apkļāvuši pieci līdz piecpadsmit dūnveida mati. Vasarās šo sekundāro matu ir mazāk, bet ziemā to kļūst vairāk – tieši šā iemesla dēļ dzīvnieka kažoks gada aukstākajos mēnešos izaug daudz biezāks un līdz ar to – siltāks.
Kad tuvojas aukstums
Rudenī, gatavojoties ziemas aukstumam, dzīvniekam nomainās plānais kažociņš un tā vietā aug blīvāks un siltāks apmatojums. Nereti saimnieki satraucas, ka viņu mīlulim rudenī pastiprināti izkrīt spalva, domājot, ka vajadzētu notikt pretēji – apmatojumam būtu jāaug intensīvāk, jo tuvojas taču aukstais gada periods! Jā, tieši tas arī notiek!
Lielā "spalvu lapkriša" noslēpums ir pavisam vienkāršs: vasaras spalvas vietā aug jaunā, kas izstumj vecos matus no vietas, radot iespaidu, ka dzīvniekam pastiprināti izkrīt apmatojums.
Suņiem un kaķiem kažoks mainās apmēram divas reizes gadā. Interesanti, ka vienlaikus nekad nenomainās viss kažoks – dažos apvidos spalvas augušas ilgāk un ir gatavas izkrist, savukārt citviet tās jau nomainījušās un veco vietā palēnām aug jaunās. Šeit gan jāpiemin, ka šķirnēm ar izteiktu apmatojumu lielākā daļa matu atrodas vienā un tajā pašā augšanas fāzē, līdz ar to šiem dzīvniekiem sezonālā spalvu nomaiņa noris uzskatāmākā veidā.
Kopumā matu (arī cilvēku) augšanas process iedalīts vairākās stadijās: augšanas fāze, kad mati pastiprināti aug; tai sekojoša miera fāze, kad mati stāv uz vietas; brīdis, kad atkal sākas matu augšana un jaunie mati gluži vienkārši izstumj vecos no ierindas, un viss sākas no gala.
Matu augšanas stadiju ilgums visvairāk atkarīgs no gēniem, turpretī sezonālā spalvkriša galvenais vaininieks ir dienas garums – uzņemtais saules gaismas daudzums dzīvnieka organismā. Gan mīluļiem, gan arī to saimniekiem smadzenēs atrodas dziedzeris epifīze, kas, reaģējot uz gaismu, izdala melatonīnu jeb miega hormonu. Šis hormons regulē gan spēju iemigt, gan arī matu izkrišanu. Līdz ar to, kad dienas kļūst īsākas un saulīte priecē mazāk, dzīvniekiem iestājas sezonālais spalvkritis, proti, četrkājainā drauga organisms lēnām sāk atbrīvoties no vecā apmatojuma, kura vietā aug jaunais.
Kā rūpēties?
Spalvu krišanas laikā veterinārārste iesaka savu mīluli pastiprināti ķemmēt un vannot. Spalvas, kas atrodas matu augšanas priekšpēdējā un pēdējā fāzē, ir jau gatavas izkrist, tādēļ fizisku manipulāciju rezultātā tās viegli padosies un nāks ārā, sagādājot mazāk rūpju gan dzīvniekam, gan arī saimniekam. Turklāt šī masāža ir ļoti patīkama tiem mazajiem draugiem, kas pie šādas kopšanas pieraduši. Dzīvnieks būs priecīgs pavadīt vairāk laika saimnieka rokās un apskāvienos, vienlaikus izbaudot labsajūtu.
Īpašas rūpes jāuzņemas garspalvaino mīluļu īpašniekiem. Dzīvniekam var veidoties spalvu sabiezējumi un savēlušies kunkuļi, kurus laicīgi nelikvidējot, suns var iedzīvoties dažādās ādas un veselības problēmās.
Lai dzīvnieka spalva izskatītos skaista un veselīga, būtiski pievērst uzmanību mīluļa uzturam. Svarīgi parūpēties, lai tiktu uzņemts pietiekoši daudz proteīna, aminoskābju, taukskābju, īpaši omega 3, tāpat arī vajadzīgā daudzumā jāuzņem ogļhidrāti un minerāli – varš, cinks, A, B un E vitamīni. Ja dzīvnieka maltītes nebūs pilnvērtīgas, tas var negatīvi ietekmēt matu augšanas fāzes un spalvu nomaiņu.
Ja spalva krīt visu laiku
Ja mājdzīvnieks met spalvu regulāri, visticamāk, viņš ir īsa apmatojuma īpašnieks, kam matu nomaiņa notiek nepārtraukti. Īsspalvainajiem mīluļiem, piemēram, labradoriem un takšiem, matu augšana un izkrišana norit visu laiku, tādēļ arī sezonālo kažoka maiņu tie neizjūt tik ļoti kā viņu garspalvainie sugas brāļi. Īsspalvainiem dzīvniekiem katrs kažoka mats atrodas noteiktā augšanas fāzē, kas nozīmē, ka mati izkrīt pakāpeniski, katrs savā laikā. Līdz ar to arī spalvas nomaiņa nav tik manāma.
Turpretim biezās un garās spalvas īpašniekiem raksturīga sezonāla kažoka maiņa – mati nomainās retāk, taču lielākā daudzumā vienlaikus.
Ja esi novērojis, ka tavam mīlulim spalva tikpat kā neizkrīt, visdrīzāk tavs četrkājainais draugs ir izteikti garas spalvas īpašnieks, kuram matu augšana ir ilgstoša. Šiem mājdzīvniekiem galvenokārt ir viena veida spalva – garā aizsargspalva, kas vienmēr atrodas augšanas fāzē, tikpat kā nesasniedzot matu izkrišanas fāzi. Šādas spalvas īpašnieki ir pūdeļi un Jokšīras terjeri, kam sezonālā spalvas maiņa nenotiek. Var šķist – ja reiz spalva nekrīt, arī īpaša kopšana nav nepieciešama. Tomēr tā nav – garspalvu suņiem jāapcērp kažoks, kā arī mājdzīvnieks regulāri jāvanno un jāķemmē.
Pazīmes, kad sācies spalvkritis:
- Izkritusī spalva nav atsevišķi mati, tā ir mazos, biezos kušķos.
- Pavelkot vai ķemmējot, apspalvojums viegli nāk ārā.
Ir vērts uztraukties, ja:
- Vietās, kur spalva izkritusi, tā neataug. Šī noteikti ir kādas slimības pazīme, kas nav saistīta ar sezonālo spalvas nomaiņu.
- Dzīvnieks izjūt pastiprinātu niezi. Visdrīzāk tam ir cits cēlonis: radušies nepatīkami spalvas savēlumi vai ādas problēmas, piemēram, dermatīts, tāpat iemesls varētu būt blusas vai citi spalvas parazīti.
Trīs dažādu kažoku īpašnieki
- Gara un bieza spalva (piedzīvo sezonālo kažoka maiņu) – kolliji, zeltainie retrīveri, mopši, šeltiji, Austrālijas ganu suņi, vilkušpici, sanbernāri, pārsvarā arī visas kaķu šķirnes.
- Izteikti gara spalva (apspalvojums aug nepārtraukti, tikpat kā neizkrīt) – pūdeļi, Jorkšīras terjeri.
- Īsa spalva (apmatojums mainās bieži, mazā daudzumā) – takši, labradori.
