Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pēdējos gados podiņos uzziedinātas sniegrozes puķu veikalos ziemas vidū vairs nav nekāds retums. Lai gan sniegrozēm jeb, kā tās pareizi sauc, ziemziedēm ir vairāk nekā divdesmit dažādu sugu un uzziedināt iespējams visas, visbiežāk nopērkama ir tieši melnā ziemziede (Helleborus niger). To pavasarī ļoti labi var pārstādīt dārzā, taču ar citām sugām gan var būt visādi, jo ne visu sugu ziemziedes pārziemo Latvijas klimatiskajos apstākļos.
Sniegrozei, kamēr tā aug podiņā, patīk gaisma, mitrums un ne pārāk siltas telpas.
Vislabāk, ja podiņu var novietot verandā vai kādā citā vēsā vietā, kur temperatūra ir 15–16 grādu. Temperatūra var būt arī zemāka, pat tikai nedaudz virs nulles.
Svarīgs ir apgaismojums – ja gaismas būs par maz, augs izstīdzēs, taču arī no tiešiem saules stariem tas jāsargā.
Augsnei visu laiku jābūt mitrai, bet ne slapjai – ja sakneņa vidū ūdens nenožūs, saknenis sapūs. Vislabāk laistīt, ūdeni lejot nevis tieši uz auga, bet uz puķpoda paliktņa. Kamēr sniegroze zied, to kādu reizi vajadzētu arī pabarot ar ziedošiem telpaugiem domātu mēslojumu. Kamēr vēl ziema, sniegrozi izstādīt dārzā nedrīkst, jo tad ziedi nosals un augs dabūs sala šoku.
Vislabāk dārzā pārstādīt tad, kad zeme ir pietiekami atsilusi – tas varētu būt aprīļa sākumā.
Sniegrozes veido dziļu sakņu sistēmu, tāpēc vajadzētu izrakt pietiekami dziļu (pat līdz pat 30–40 centimetriem) bedri un iebērt tajā trūdvielām bagātu augsni – ziemziedei patiks satrūdējuši kūtsmēsli vai labi sadalījies komposts. Piemērotākā būs caurlaidīga, trūdvielām bagāta smilšmāla vai mālsmilts augsne. Tā noteikti nedrīkst būt skāba. Lai augsni neitralizētu, ieteicams ap augu izkaisīt pelnus vai dolomīta miltus.
Sniegrozei būs piemērota daļēji noēnota vai pat ēnaina vieta, saulainā vietā sniegroze var iekalst un iznīkt. Labāko ēnu dod lapu koki: vasarā neļauj pārkarst, ziemā dod iespēju saņemt saules enerģiju. Man dārzā sniegrozes aug ēnainā vietā ābeles vainaga ielokā. Svarīgi arī tās neiestādīt pārāk tuvu koku saknēm, kas atņem mitrumu. Īpaši jau bērzu tuvumā, jo bērzu saknes puķei izsūks visas asinis.
Nedrīkst sniegrozi stādīt vietā, kur visu laiku turas mitrums – saknes tai ir gaļīgas, un sapūs.
Šīs puķes kopšana dārzā ir diezgan vienkārša. Pavasarī to ieteicams nedaudz pabarot ar slāpekli, bet rudenī vajadzīgs mēslojums, kurā ir augstāks kālija saturs. Pēc noziedēšanas būtu labi augsni ap stādu mulčēt ar neitralizētu kūdru vai kompostu. Nedrīkst aizmirst par augsnes kaļķošanu.
Sniegroze ir samērā izturīga pret kaitēkļiem un slimībām, tomēr tā var ciest no dažādām sēņu izraisītām slimībām. Tāpēc ir jāuzmanās no pārlieku liela slapjuma un rudenī jānovāc vecās, bojātās lapas. No kaitēkļiem sniegrozi ir iemīļojuši gliemeži un laputis.
Jāņem vērā, ka sniegroze strauji nesakuplo. Tā ir kā lēnais domātājs – ja apstākļi ir piemēroti, ilgi un pamatīgi aug vienā vietā un bez pārstādīšanas var priecēt pat desmit un vairāk gadu. Tad tā lēnām sacero un zied aizvien bagātīgāk.
Ņem vērā! Sniegrozi dārzā bez vajadzības pārstādīt nevajag – tā augs lēni, jo ir kaprīza.
Sniegrozi var pavairot vasarā ar ceriem, var mēģināt to darīt arī ar sēklām – melnās, spožās sēklas ienākas pēc ziedēšanas, un tās jāsēj zemē, tiklīdz ienākušās. Dažkārt sēklas sasējas pašas. Piebildīšu, ka melnā ziemziede ir Latvijā vienīgā tāda puķe, kas, ja ir silta ziema, spēj uzziedēt decembrī vai janvārī.
Kad uzsnieg, ziedus apsedz sniega sega. Kad tā nokūst, visi ziedi atkal izslejas un turpina ziedēt. Ja uznāk kailsals, ziedi nosalst, bet pēc kāda laika citi uzplaukst no jauna.
Atceros, mans vecaistēvs, lai pārsteigtu savus mīļos ziemā ar svaigi grieztiem sniegrozes ziediem, darīja tā: stādam uzlika virsū dēļu kasti ar šķirbainiem sāniem, lai gaiss tiktu klāt, bet uz pumpuriem nevarētu veidoties sniega kārta. Tad jau ziemā varēja plūkt skaisti pastiepušos pumpuriņus un ziedus.
Citas sniegrožu šķirnes – sārtā jeb purpura ziemziede (Helleborus purpurascens) un austrumu ziemziede (Helleborus orientalis) uzzied aprīlī vai maijā. Šīm ziemziedēm atšķirībā no melnās ziemziedes lapas nav mūžzaļas. Rudenī tās nokrīt, bet pavasarī pirmie parādās pumpuri un tikai pēc tam – lapas.
Kā pašiem uzziedināt sniegrozi
- Ir vajadzīgs kvalitatīvs, jauns stāds. Vecs stāds noteikti nederēs!
- Pēc noziedēšanas, kad izaug jaunās lapas, ziemziedi iestāda podiņā piemērotā substrātā un pierok lecektī vai dobē.
- Pirms sala augs ir jāpārvieto uz vēsām telpām (5–6 grādi), kur ir pietiekami daudz gaismas.
- Mēnesi pirms uzziedināšanas stāds jāpārnes uz siltākām telpām, kur temperatūra ir ap 20 grādiem.
- Augs regulāri jālaista, vēlams arī reizi nedēļā mēslot ar kompleksu šķīstošo mēslojumu. Un pēc mēneša rūpes vainagosies ar pirmajiem ziediem, sniegrozes ziedēs vismaz mēnesi.
