Pirms daudziem gadiem smiltsērkšķu kaitēklis bija sastopams tikai uz dienvidiem no Latvijas, bet pēdējos gados sāk parādīties arī mūsu platuma grādos un jau ir konstatēts vairākos dārzos. Kamēr bojājumi nelieli, smiltsērkšķu raibspārnmušas klātbūtni var arī nepamanīt. Tieši tāpēc smiltsērkšķi rūpīgi jāapskata un, ja nepieciešams, jārīkojas, lai kaitēklis neizplatās tālāk un nesavairojas tādā daudzumā, ka pamatīgi kaitē ražai.
Kas tā par mušu?
Smiltsērkšķu raibspārnmuša ir 3–5 mm liels kukainis ar caurspīdīgiem spārniem, uz kuriem ir četras tumšas, platas līnijas, divas no kurām veido V burta formu. Kaitēklis ziemo augsnes virskārtā savdabīgā kūniņā – pupārijā –, visbiežāk 1–6 centimetru dziļumā. Lielākā daļa no pupārijiem nākamajā pavasarī iekūņojas un vasarā izlido jau kā pieaugušas mušas.
To izlidošanu vasaras sākumā veicina saulains laiks ar vidējo gaisa temperatūru virs +19 grādiem. Apmēram divas nedēļas pēc tam mušas sāk dēt oliņas. Šis process parasti ilgst no jūnija otrās puses līdz jūlija beigām, un viena mātīte var izdēt no 200 līdz 400 oliņām. Tikko izšķīlušies kāpuriņi ir ļoti sīki un caurspīdīgi, tāpēc tos ir grūti pamanīt. Viens kāpurs var invadēt četras piecas ogas – kad viena oga izēsta, kāpurs dodas uz nākamo.
Kādu ļaunumu nodara?
Kāpurs mielojas ar ogas mīkstumu, līdz tā pamazām deformējas – vispirms kļūst mīksta, tad sažūst, nobrūnē un vairs nav derīga izmantošanai pārtikā. Aplūkojot šādi bojātas ogas, var kļūdaini šķist, ka pie vainas ir putni vai ogas izkaltušas sausuma dēļ. Liela daļa iztukšoto ogu paliek zaros līdz nākamajam pavasarim, bet daļa nokrīt zemē. Vairāk tiek bojāti krūmi izretinātos stādījumos, uzkalniņos un viegla sastāva augsnēs.
Smiltsērkšķu raibspārnmuša invadē un bojā tikai smiltsērkšķu ogas!
Kā ierobežot?
1. Izliec dzeltenos līmes vairogus
Pēc ogu aizmešanās smiltsērkšķu dienvidu pusē uz sievišķajiem augiem novieto līmes vairogus un regulāri pārbaudi. Veikalos ir pieejamas arī barošanās ēsmas, kas līmes vairogam pievilina gan mātītes, gan tēviņus. Mušas lido uz ēsmu un pielīp pie nežūstošās līmes. Kad viens līmes vairogs pilns, jāliek nākamais. Ar šo metodi var ne tikai mehāniski izķert daļu kaitēkļu, bet arī noteikt, kad tie sāk izlidot un cik liela ir to populācija.
2. Savāc un iznīcini bojātās ogas!
Tas jādara, tiklīdz parādās pirmās bojājuma pazīmes, kas parasti ir ogu krāsošanās sākumā. Ar kāpuriem invadētās ogas nekādā gadījumā nedrīkst nomest dārzā vai likt kompostā, jo kāpuri iekūņosies, nākamajā gadā izlidos jaunas mušas un attīstības cikls sāksies no sākuma.
3. Atbaidi ar darvu!
Vari mēģināt atbaidīt mušas no ražojošiem krūmiem, izvietojot pie tiem trauciņus ar darvu, kuru sānos ir atveres. Tumšus skārda traukus nosedz tā, lai tajos neiekļūst nokrišņi, novieto saulainā vietā, lai tie uzsilst un pa atverēm izplatītās smaka, kas mušām nav tīkama.
4. Apklāj augsni!
Vasaras sākumā augsni zem smiltsērkšķu vainagiem vari apklāt ar agrotīklu, smalku tīklu, kura acs izmērs nav lielāks par 1,3 mm, vai melnu polietilēna plēvi bez caurumiem un atverēm, lai nepieļautu mušu izlidošanu un oliņu sadēšanu. Tā kā mušas zem seguma var izdzīvot diezgan ilgi, seguma malas jāierok 10 cm dziļumā un labi jānostiprina, lai mušas nevar izlīst. Segums jānoņem tikai jūlija beigās, kad mušu izlidošanas laiks beidzies.
5. Mulčē augsni ar zāli!
Vasaras sākumā augsni zem vainagiem vari mulčēt ar nopļautu zāli. Tā ir efektīva metode – ja zāles mulču noklāj vismaz 10–15 cm biezā slānī un stipri pieblietē, rodas barjera, kas neļauj mušai izlīst. Zāles mulčā parasti uzturas arī daudz derīgo kukaiņi, kas labprāt iznīcinās no ziemošanas vietām izlīdušās mušas. Nozīmīgākie dabiskie ienaidnieki ir zirnekļi, mārītes, zeltactiņas.
5. Apcirpšanas metode
Dažās valstīs praktizē smiltsērkšķu zaru apgriešanu. Tās mērķis ir kaitēkļa badināšana. Ja kokiem nepaliek jauno dzinumu, uz kuriem nākamajā gadā veidoties ogām, smiltsērkšķu raibspārnmušai nebūs kur sadēt savas oliņas.
Atceries!
Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi smiltsērkšķu raibspārnmušas apkarošanai Latvijā nav reģistrēti, tāpēc tos izmantot ir aizliegts.