Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Profilakse zemenēm
Vēl mielojamies ar saldajām zemenēm, bet ar ogu nolasīšanu rūpes par zemenēm vasarā nebeidzas. Jau laikam mūžsenais jautājums – vai pēc zemeņu ražas novākšanas lapas ir jānogriež vai tomēr ne. Vispirms jāsaprot, kāpēc to dara? Tas, ka tā rīkojas kaimiņš, nebūs pārliecinošs arguments. Ja zemenes audzējam pirmo gadu un tām nav nekādu slimību vai kaitēkļu pazīmju, lapas atstāj, nav nekāda pamatojuma tās griezt nost. Ar lapu nogriešanu var ierobežot tādu slimību izplatību kā zemeņu miltrasa un dažādas plankumainības.
Ieņēmīgākajām šķirnēm plankumainības uz lapām parādās jau ogu gatavošanās laikā, piemēram, šķirnei ‘Korona’, kuras nosaukums nu ieguvis pavisam citu nozīmi. Lapas apgriež tūlīt pēc ražas novākšanas, lai tās paspēj ataugt. Pļauj vai griež zemu, atstājot neskartu tikai zemeņu sakņu kakliņu. Nogrieztās lapas jāaizvāc no dārza, pretējā gadījumā slimības un kaitēkļi saglabāsies!
Visdrošāk infekcija neizplatīsies, ja lapas sadedzinās, taču lapas var arī ierakt zemē, vai izmantot kompostā – jāierok vismaz 30 cm dziļumā. Nekādā gadījumā tās neatstāj uz komposta kaudzes virsmas!
Nopļaujot lapas, augam tiek atņemta jau iztērētā enerģija, kas ir jākompensē ar mēslojumu. Taču mēslot un laistīt noražojušās zemenes iesaka neatkarīgi no tā, vai lapas tiek nopļautas vai atstātas. Izvēlas mēslojumu, kas satur pēc iespējas mazāk slāpekļa un vairāk kālija, tas nozīmē, ka NPK proporcijās N (slāpeklim) jābūt pēc iespējas mazāk, bet K (kālijam) vairāk. Ja nevēlies jaunos stādus, tad lapu nopļaušanai ir vēl viens efekts – zemenes mazāk veido stīgas.
Nosargā kartupeļu lauku
Katru gadu kāda viešņa apciemo arī kartupeļu lauku. Jūlijā, beidzoties sausajam un karstajam laikam, uzlīst, un kartupeļu laksti pat dažu dienu laikā jau saslimuši ar kartupeļu lakstu puvi!
Ja vēl slapjā laikā pastaigājam pa kartupeļu lauciņu, pēc tam ieejam siltumnīcā, šo postošo slimību ienesam arī tomātiem.
Eksistē dažādi preventīvi ieteikumi, kā izvairīties no šīs slimības. Iesaka nestādīt kartupeļus atkārtoti vienā vietā vismaz 4 gadus. Augseka jeb augu maiņa ir galvenais profilaktiskais paņēmiens. Savukārt siltumnīcā pēdējos gados populāra kļuvusi tomātu audzēšana podos (jāseko līdzi laistīšanai). Jaunuzceltā siltumnīcā tomāti parasti neslimo. Lakstu puve parādās otrajā trešajā audzēšanas gadā. Profilaktiskai aizsardzībai var lietot Trihodermīnu, ko iemaisa augsnē, kartupeļus stādot. Tas aizsargās no infekcijas, kas saglabājusies augsnē. Iesaka izvēlēties veselu stādmateriālu. Taču, ja tuvējais kaimiņš audzē kartupeļus un neko nedara, lai lakstu puvi ierobežotu, tad ātri vien inficēti būs arī apkārtējie lauki ar veselu stādmateriālu, jo lakstu puves sporas pārvietojas ar lietus pilieniem un vēju. Kā aizsargājošos līdzekļus var lietot Bordo un Čempionu. Pret kartupeļu lakstu puvi reģistrēti vairāki fungicīdi. Tie ir 3. reģistrācijas klases preparāti, kuru iegādei nav vajadzīga speciāla apliecība, – Infinito, Penncozeb 75 DG, Penncozeb 80 WP un Revus 250 SC. Augu aizsardzības līdzekļu klāsts nepārtraukti mainās – par izmaiņām vari uzzināt Valsts Augu aizsardzības mājaslapā (www.vaad.gov.lv). Jebkurš līdzeklis jālieto ar prātu un tikai nepieciešamības gadījumā.
Pieskares jeb kontakta peparāti neārstē slimību, bet ierobežo un palēnina tās gaitu. No augstāk minētajiem pieskares iedarbība ir Bordo, Čempions, Penncozeb. Savukārt sistēmas iedarbības līdzekļi Infinito un Revus ārstē jau notikušu infekciju. Jāpiebilst, ka arī sistēmas iedarbības preparāti jālieto slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos. Kad lakstu puve skārusi jau lielāko daļu lauka, nekādi aizsardzības pasākumi vairs nelīdzēs.
Bez laputīm nekur!
Jūlijs ir tas laiks, kad gan visos iespējamajos sociālajos tīklos, gan paziņām, draugiem un speciālistiem tiek jautāts, kā ierobežot laputis. Tas piedodams būtu iesācējiem, kas vēl nepazīst laputu bojājumus, taču cilvēki arvien pieļauj tās pašas kļūdas. Dažiem augiem, piemēram, rozēm, laputis ir redzamas – tās apņēmušas gandrīz visu ziedpumpuru. Saldajiem ķiršiem laputu bojājumi vizuāli redzami kā sarullējušās, sakrokojušās lapas.
Tajā laikā jau ir nogatavojušies ķirši un nekādus augu aizsardzības līdzekļus smidzināt negribas. Pa internetu sāk klejot dažādas receptes, kā iznīcināt laputis. Visbiežāk tiek ieteikts zaļo ziepju vai trauku mazgājamo līdzekļu šķīdums, kurus reklamē kā pilnīgi nekaitīgus derīgajiem kukaiņiem, bet nāvējošus laputīm, jo salipina spārnus un kājas… Šādu līdzekļu lietošana varētu būt pieļaujama rozēm, pupām un citiem augiem, kur smidzinājums trāpa tieši virsū laputīm. Bet ķiršu lapās laputu sen vairs nav, tās pārvietojušās uz citiem augiem. Ja vēl kāda laputs palikusi, ķiršiem jāatritina katra lapiņa un tikai tad var smidzināt tai virsū ziepju šķīdumu. Bet problēma tā, ka mēs katrs šos ieteikumus saprotam un interpretējam citādi. Pagājušajā gadā redzēju skatu, ka cilvēks ar ziepēm sparīgi smidzina ķiršu sakrokojušās lapas no augšas – ar domu iznīcināt laputis. Lieki piebilst, ka šādas darbības nav pieļaujamas, tās patiešām ne tikai piesārņo dabu, bet arī iznīcina derīgos kukaiņus. Lūdzu, aizdomājies, ka ziepju šķīdums tāpat salipina spārnus un kājas gan mārītēm, gan zeltactiņām, un tie visi aiziet bojā!
Ķiršu lapbire
Visizplatītākā un postīgākā ķiršu slimība Latvijā. Nereti tā sākas jau jūlijā, bet mazliet dzeltējošām lapām tajā brīdī mēs parasti nepievēršam lielu uzmanību, jo ir taču ķiršu laiks. Kad sacensības ar putniem par saldāko ogu beigušās, pamanām, ka ķirsim nav arī lapu. Pēdējās, kas kokā vēl turas, ir raibas, sarkanīgas vai dzeltenīgas ar raibumiem. Ja vēss pavasaris un silta, mitra vasara, tad infekcija var attīstīties jau agri, pat ķiršu nogatavošanās laikā – jūlija pirmajā pusē. Ja lapas nobirst, pirms nogatavojas augļi, augļu kātiņi nobrūnē, ķirši kļūst rūgti un neienākas. Saldie ķirši (tā sauktās čerešņas) pret lapbiri ir izturīgāki nekā skābie ķirši. Svarīga arī šķirne. Pēc Dārzkopības institūta vadošās pētnieces Dainas Feldmanes novērojumiem, ļoti ieņēmīgi ir Latvijā tik iecienītie ‘Latvijas zemais’ jeb leišu ķirsis un ‘Šokoladņica’. Izturīgākie ir ‘Tamaris’ un ‘Bulatņikovskaja’.
Lapbires sēne pārziemo nobirušajās lapās, tāpēc svarīgs pasākums ir to aizvākšana vai karbamīda smidzinājumi rudenī. Stipras infekcijas gadījumā sēne var būt arī ķirša zaros. Nekādā gadījumā neatstāj infekcijas skartos zarus, tie jāizgriež (tikai sausā, saulainā laikā) un jāiznīcina. Ja ķirsim ir bagātīga raža un lapbires dēļ jau jūlijā nobirst lapas, koks nespēj sagatavoties ziemai, var apsalt vai aiziet bojā pavisam. Ja izdzīvo, tad nīkuļo un pastiprināti slimo ar citām slimībām. Šī ir viena no kaitēm, kuru maz var ierobežot ar profilaktiskajiem pasākumiem, jo vējš sēnes sporas var atpūst no kaimiņu dārza. Ja izlemj par labu ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, tad pavasarī pirms un pēc ziedēšanas varētu lietot Efector, pēc ražas novākšanas – Topas (6–10 ml uz 10 l ūdens).
Brūnie plankumi uz bumbierēm
Vislielāko neziņu un galvassāpes sagādā bumbieru rūsa. Tā savu darbu sāk jau maijā, jūnijā, bet bojājumi uz lapām ir ļoti nelieli, bieži vien tos pamana tikai jūlijā, kad sākumā mazie oranžie punktiņi pārtapuši košos plankumos.
Vasaras beigās zem lapas tieši pretim oranžajam plankumam veidojas tādi kā radziņi. Līdzīgi kā kraupim un laputīm, arī bumbieru rūsai vizuālās pazīmes parādās pārāk vēlu, lai to šajā sezonā varētu ierobežot. Bumbieru rūsa Latvijā ienākusi līdz ar Ķīnas, Virdžīnijas un citu sugu dekoratīvajiem kadiķiem. Rūsa ziemo uz kadiķiem. Šogad kā nevienu gadu uz kadiķiem lielā daudzumā maijā varēja redzēt oranži brūnganos rūsas sēnes gļotu veidojumus. Kad gaisa temperatūra iesilst virs 15 grādiem, sporas no šiem veidojumiem ar lietus un vēja palīdzību nonāk uz bumbierēm. Vasaras otrajā pusē sporas lido atpakaļ uz kadiķiem.
Atceries – ar rūsu var slimot visi kadiķi un pat tūjas, taču ne parastie kadiķi, ne tūjas neinficē bumbieres. Pastāv viedoklis, ka no parastā kadiķa ar rūsu inficējas vilkābeles.
Ko darīt? Izvēlēties – audzēt vai nu tikai dekoratīvos kadiķus, vai bumbieres. Ja dārzs robežojas ar kaimiņiem, tad jāpieņem kopīgs lēmums, jo rūsas sporas var lidot pat vairāku kilometru attālumā. Inficēto lapu nolasīšana maz ko līdz. Tad tas jādara jūlijā, kamēr zem lapām vēl nav parādījušies radziņi. Paveicas tiem, kuriem apkārt nav citu bumbieru, nav, no kā uz kadiķiem aizlidot sporām, tad lapu nolasīšana dod pozitīvu rezultātu. Ne vienmēr bumbieru rūsa ir postoša. Ja pavasaris sauss, sporas izlido maz, un, ja vēl sporu lidošanas laikā sagadās, ka vēja virziens ir prom no tavām bumbierēm, tad koki var palikt veseli, kamēr kaimiņu bumbierēm šī slimība var būt ļoti izteikta. Tomēr kopumā bumbieru-kadiķu rūsai ir jālieto tā sauktā nopietnā ķīmija, piemēram, pirms ziedēšanas apsmidzinot ar Topas, vēlāk ar Score. Līdz šim bija iedarbīgs līdzeklis Effector, taču tas šogad ir izņemts no augu aizsardzības līdzekļu reģistra.
