Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Neviens nepazīst suni labāk kā viņa saimnieks, tāpēc kādā svētdienas rītā devos satikt Urgas saimnieci, vairāku TV raidījumu producenti un režisori Ilzi Lasmani-Broži. Jau kopš pirmā satikšanās mirkļa no abām dāmām staroja pozitīvisms, atklātība un draudzība. Kaut abas satiku pirmo reizi, bija sajūta, ka esam reiz jau tikušās – Urga, mani ieraugot, priekā luncināja asti, bet Ilze plati smaidīja. Kad sunītes saimniece atklāja viņu iepazīšanās stāstu, biju pārsteigta, jo tas bija pavisam citāds, nekā biju iedomājusies. Kāpēc? Jo šķita, ka Ilzes dzīvē vispirms ienāca suns un tad idejas par TV raidījumiem, kuros Urga varētu piedalīties, bet, izrādās, bija otrādi.
Suns ar misiju
«Esmu Latvijas patriote, tāpēc man bija vēlme izveidot Latviju daudzinošu, vienlaikus draisku un priecīgu projektu, kas palīdzētu ieraudzīt Latvijas nebeidzamo skaistumu no dažādiem skatpunktiem, tostarp suņa. Tā tapa ideja par TV raidījumu Pa straumei,» stāsta Ilze. Taču, lai iecerēto realizētu tieši tā, kā Ilze to bija iztēlojusies, vajadzēja doties meklēt piemērotu četrkājaino pavadoni. «Bija svarīgi atrast draudzīgu suni, kuram patīk ūdens un daba. Sākumā biju noskatījusi īru ūdensspanielu – lielu un čirkainu smieklīga paskata suni,» viņa atklāj. Lai ieraudzītu potenciālo projekta dalībnieku dzīvē, Ilze devās uz dzīvnieku izstādi Ķīpsalā. Taču todien viņai neizdevās satikt nevienu šīs šķirnes pārstāvi. «Biju nedaudz noskumusi un nolēmu doties mājup kājām.
Ejot cauri parkam, nejauši satiku kādu paziņu, kurš bija izvedis pastaigā divus suņus, no kuriem viena bija Urga.
Toreiz četrus mēnešus vecā vācu īsspalvainā putnusuņa šķirnes kucīte pārlaimīga, ausīm vējā plīvojot, skraidīja un trenkāja vārnas. Pastāstīju paziņam, ka meklēju suni tūrisma raidījumam, tādu, kam patīk peldēt un dzīvoties pa dabu. Sarunas gaitā atklājās, ka šim kucēnam, kas ticis paglābts no ķibeles, tiek meklētas mājas. Bez liekām pārdomām uzreiz viņu paņēmām pie sevis,» atklāj režisore.
Urga bija suns ar misiju, tāpēc viņai priekšā bija garš apmācības ceļš. Pusotru gadu viņai tika mācīta paklausība, spēja noturēt līdzsvaru, braukt laivā, uz SUP dēļa un citas prasmes, kas bija nepieciešamas raidījuma Pa straumei vajadzībām. «Uz individuālajiem treniņiem pie kinologiem gājām divas reizes nedēļā un papildus strādājām arī mājās. Pat tad, ka man bija jādodas ārpus Latvijas, lai piedalītos Sirmais. Kulta ēdieni filmēšanā, neviens treniņš netika izlaists, jo Urga tika atstāta pie kinologa,» stāsta Ilze. Atminoties apmācību procesu, Ilze smej, ka tā mērķis bija ne tikai iemācīt paklausību, bet arī nedaudz nomierināt Urgas jaunības trakumu un neizsmeļamo enerģiju, kas plūda aumaļām. Tā esot ļoti raksturīga vācu īsspalvainā putnusuņa šķirnei. Lai arī šobrīd intensīvais treniņu periods ir garām, ikdienā tāpat tiek darīts viss iespējamais, lai Urga uzturētu savu fizisko, intelektuālo un paklausības formu. Ilze gan atzīst, ka, par spīti daudzajām apmācību stundām, ir lietas, ko tomēr līdz galam nav izdevies iemācīt. «Viena no tām ir iet paklausīgi pie pavadas. Acīmredzot tas tāpēc, ka Urga bieži tiek laista izskraidīties bez pavadas. Gribas, lai viņa ir laimīgs suns,» skaidro režisore.
Vienmēr visiem priekšgalā
Pirmie kopīgie mēneši neesot bijuši viegli. Kā izrādās, draudzīgajai un šobrīd šķietami paklausīgajai Urgai ir savs raksturiņš un dažādas šķirnes iezīmes, ko nācās palabot ar smagu darbu un kinologu palīdzību. Jā, daudz ko izdevās iemācīt, bet raksturs ir tas, ko izmainīt nevar. «Viņa nemaz nav tāds eņģelītis,» smaidot un ar acs kaktiņu skatoties uz Urgu, kas ielikusi galvu saimniecei klēpī, stāsta Ilze. «Kinologi, pie kuriem Urgu trenējām, jau no pirmā acu uzmetiena pamanīja, ka Urga ir spītīga, ar tieksmi dominēt un īsta brīvdomātāja. Tāda viņa arī ir. Viņa nemitīgi grib uzņemties savas dzīves vadību,» atklāj suņa saimniece. Ilza saka, ka Urgas vēlmi dominēt ļoti labi var redzēt uz upes, filmējot raidījumu Pa Straumei. «Viņai vienmēr jābūt tajā laivā, kas brauc visiem pa priekšu. Redzot, ka kāda laiva viņai ir priekšā, Urga ir gatava lēkt ārā, peldēt un pārkāpt otrā laivā. Viņai noteikti jānokļūst priekšgalā, lai tur vai kas,» smejas saimniece. Tāpat Urgai ir liela vēlme un vajadzība sargāt to, ko viņa pieņēmusi par savu esam. «Piemēram, ledusskapi un daudzdzīvokļu mājas koridoru. Tur visi kaimiņi un suņi tiek no galvas līdz kājām norieti. Bet nu suns tomēr ir un paliek suns. Arī šķirnes aprakstā ir minēts, ka šie suņi ir ļoti draudzīgi, bet spēj arī aizstāvēt savu saimnieku un teritoriju,» stāsta Ilze.
Dabas bērns
Skatoties uz Urgu, grūti iedomāties, ka viņa kādam varētu uzrūkt vai uzriet. Taču intervijas laikā, kad mūsu galdiņam dažas reizes tuvojās kāds nepazīstams cilvēks, Urga atļāvās viņam nedaudz uzrūkt, skaidri norādot savu teritoriju. Taču citādi Urga pret cilvēkiem ir ļoti draudzīga. «Visi ciemiņi vienmēr tiek sagaidīti kā seni draugi, astei luncinoties uz visām pusēm. Viņas prieks, ieraugot cilvēkus un esot viņu sabiedrībā, skaidri redzams arī filmēšanas laukumā un aizkadros. Urgai ir vēlme visur piedalīties un būt klātesošai, kas, manuprāt, ir vareni,» teic Ilze.
Saimniece saka, ka Urga ir visīstākais dabas bērns. Vislabāk viņa jūtas savās lauku mājās, kur ir plašumi, brīvība, daba, klusums un miers. «Katru reizi, kad pēc brauciena uz laukiem mums jādodas atpakaļ uz Rīgu, Urga slēpjas aiz kūts, tādā veidā norādot, ka viņa labprātāk paliktu te. Es saprotu Urgas mīlestību pret lauku māju, jo patiesībā suns bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī māja tika iegādāta. Ar vīru redzējām, cik laimīga viņa ir ārā, Latvijas lauku plašumos, un sapratām, ka kaut kas ir jādara. Tad nu nopirkām māju.»
Par spīti mīlestībai pret dabu un plašumiem, Urgai patīk komforts un saimnieku siltums blakus. «Jebkurš lielāka auguma suņa saimnieks ir piedzīvojis situāciju, kad viņa mīlulis ir pārliecināts, ka viņš ir daudz mazāks nekā patiesībā. Urgai ir līdzīgi. Viņai ļoti patīk ierāpties klēpī un būt mazam klēpja sunītim,» smaida Ilze. Arī tikšanās laikā pēc ilgiem mēģinājumiem Urga ieraušas Ilzei klēpī un pārlaimīga pieglaužas saimniecei. «Viņas vēlme pēc komforta, cilvēku sabiedrības un mīlestības ir iemesls, kāpēc Urgai mājās tiek dota vaļa gulēt dīvānā, blakus saimniekiem.
Mana meita Helēna reiz teica: «Urga ir mūsu čomiņš! Mēs taču nevaram likt savam draugam sēdēt kaut kur stūrī, kamēr paši zvilnam uz dīvāna!»»
atklāj Ilze, uzsverot, ka Urga nav vienkārši suns, bet gan ģimenes loceklis.
Kaķu mamma
Ilzes mājās mīt arī divi kaķi, kuriem Urga ir liela draudzene. «Viņa sargā ne tikai mūs, cilvēkus, bet arī kaķus – Ludvigu un Galileju jeb fiziķi un mūziķi. Pie viņiem tikām, pateicoties raidījuma Pa straumei filmēšanai. Kādas epizodes tapšanā kā eksperte bija pieaicināta ģeoloģe, kurai mājās bija vairāki kaķēni. Divus no tiem paņēmām mēs,» stāsta Ilze. «Manuprāt, Urga jūtas par viņiem atbildīga, jo savā prātā ieņēmusi, ka abi kaķi ir viņas bērni. Urga viņus čubina, mazgā un bužina.» Vienīgā sarkanā līnija ir ēdiens. Tam Urga gan neļauj nākt klāt. Sevišķi liela mīlestība Urgai ir pret rudo kaķu puiku Ludvigu. Abi ir gluži nešķirami. «Laukos Ludvigs iemācījies staigāt mums nopakaļ, tāpēc dažreiz, dodoties pārgājienā uz mežu ar Urgu, esmu ņēmusi līdzi arī Ludvigu. Viņš kilometriem tālu ar savām mazajām ķepiņām soļo mums līdzi. Kaut kā tā gadījies, ka visiem mūsu dzīvniekiem patīk būt cilvēku kompānijā,» priecājas Ilze. Interesanti arī tas, ka abiem kaķiem patīk ūdens. «Varbūt nākamajā sezonā raidījumā Pa straumei jāiekļauj ne tikai Urga, bet arī abi kaķu bērni?» spriež režisore. Šī gan nav Urgas pirmā kopdzīves pieredze ar kaķiem. Suņu dāma jau iepriekš dalījusi mājvietu ar kaķeni, vārdā Ieva jeb, kā Ilze viņu sauc, Ieviņa, kura tagad dzīvo pie Ilzes meitas Helēnas. Kaķene mājās bija pirmā saimniece, un tikai tad tur ieradās Urga, līdz ar to suņu meitene bija jau pieradusi pie dzīves ar peļu junkuru.
Upju eksperte
Urgas ceļš uz slavas virsotnēm sākās ar raidījumu Pa straumei, kur kucīte kopā ar jauniešiem dodas izpētīt Latvijas upes. Atceroties kuriozus, kas saistīti ar raidījuma filmēšanu, Ilze atzīst, ka ne vienmēr viss iet kā pa sviestu. «Filmēšanas laikā Urga gandrīz katru reizi vai nu pēc pašas iniciatīvas, vai pavisam nejauši pamanās ievelties ūdenī. Tas gan viņu nekad vēl nav atturējis vai nobiedējis no turpmākajiem braucieniem pa upi. Patiesībā pēc četrām sezonām, kas aizvadītas šajā raidījumā, esmu pārliecināta, ka Urga no sirds izbauda piedalīšanos šajā projektā. Viņa ir sajūsmā gan par braucieniem pa upi, gan vakara pasēdēšanām pie ugunskura kopā ar visu filmēšanas komandu, gan gulēšanu teltī. Urga, lai arī viņai nepatīk braukt mašīnā, ieraugot busiņu, ar kuru mēs parasti braucam uz kādu no izvēlētajām upēm, vai kaut vienu no Pa straumei kolēģiem, ir pārlaimīga. Arī tad, ja viņa redz, ka krāmēju somas un gatavojos ceļam, viņa sajūsmā luncina asti un staigā man nopakaļ, lai tikai neaizmirstu paņemt līdzi arī viņu,» stāsta režisore. Raidījuma ietvaros Urga ar komandu izbraukājusi jau 32 Latvijas upes. «Viņa ir īsta upju eksperte,» smejas Ilze. To grūti noliegt, saprotot, ka četru gadu laikā
Urga izbraukājusi vairāk upju nekā vidējais latvietis visas dzīves garumā.
Taču upju Latvijā vēl ir gana daudz, tāpēc arī radījuma sezonas pilnā sparā rit uz priekšu.
Potenciāls, kas jāizmanto
Raidījums Pa straumei bija tikai sākums. Pirmā projekta īstenošanas laikā Ilze kopā ar raidījuma komandu saprata, ka liela daļa no Pa straumei skatītāju loka ir bērni. Iemesls, kāpēc jaunākā auditorija izvēlas patērēt šo saturu, tālu nebija jāmeklē – tas ir Urgas dēļ. Režisore saprata, ka jāķer izdevība aiz astes, jāizmanto Urgas potenciāls un jāveido projekts, kura galvenā mērķauditorija ir bērni. Tā tapa izglītojošais un izklaidējošais raidījums Urga urda.
Raidījumā Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu, kas ir Ilzes meita, dodas izzināt Latvijas dabu, koncentrējoties uz kokiem un to izpēti. «Šajā projektā suns ir kā vidutājs starp cilvēku un dabu, kā arī lielisks instruments, kā izklaidējošā un aizraujošā veidā izglītot jauno paaudzi par Latvijas dabu,» stāsta režisore. Viņa priecājas, ka nereti raidījums tiek izmantots kā mācību materiāls arī skolās, dabas zinību stundās. No raidījuma Urga urda ieguvēji ir ne tikai Latvijas bērni, bet arī pati Urga. «Dalība šajā projektā viņai ir kā medus maize. Viņa izskraidās pa mežiem un pļavām, tiek biologu un zinātnieku apčubināta un samīlēta. Visi viņu mīļi gaida un uzņem,» smaida Ilze.
Taču arī šie nav vienīgie projekti, ko Urga var ierakstīt savā CV. Lai sasniegtu un ieinteresētu arī pašus mazākos skatītājus, šogad tapusi animācijas filma ar Urgu galvenajā lomā – Urga, Jo & Po. «Tas ir projekts, kur no ausu galiņiem līdz ķepām var ieraudzīt un iepazīt visas Urgas pilnības un nepilnības. Šajā projektā redzamais galvenais tēls ir pilnībā balstīts uz to, kāda ir Urga,» atklāj suņuka saimniece. Animācijas filmas stāsts vijas ap Urgu, kurai piedēvētas pārdabiskas spējas, piemēram, lidošana ar lielo un plīvojošo ausu palīdzību. Animācijas filmā supersuņa misija ir glābt dažādus nelaimē nonākušus dzīvnieku mazuļus. Šajās glābšanas misijās Urgai talkā nāk viņas draugi: nezināmas izcelsmes totēmdzīvnieciņi Jo un Po un ar asu prātu apveltītais kaktusiņš Spicais – draugs no augu pasaules.
«Animācijas filmas galvenais mērķis ir iepazīstināt mazos skatītājus ar Latvijas dabā mītošo dzīvnieku, kukaiņu un rāpuļu dzīvi un to paradumiem.
Tā ir uz faktiem balstīta zinātniskā fantastika, tāpēc visi filmiņā minētie fakti par dzīvniekiem ir patiesi. Lai izveidotu pirmo sēriju, mēs ar komandu ļoti rūpīgi izpētījām kurmjus – kur un kā tie dzīvo, ko ēd, kādi ir viņu dabiskie ienaidnieki,» stāsta Ilze. Tāpat animācijas filma mazajiem skatītājiem māca draudzību, sirsnību un vajadzību sniegt palīdzīgu roku.
Plānā datorspēle un galda spēle
Viena no Urgas rakstura iezīmēm, uz ko patiesībā arī balstās šī animācijas filma, ir suņa pārsteidzošā drošsirdība, kas iet roku rokā ar zaķpastalai raksturīgām izdarībām. «Urga laiku pa laikam mēdz nobīties no pilnīgi absurdām lietām, piemēram, pa upi peldoša baļķa. Šādi izgājieni viņai raksturīgi krēslā un tumsā, kad pasliktinās redzamība. Tāpat Urga, kā jau medību suns, kuram raksturīga apbrīnojami laba dzirde, asi reaģē uz skaļiem trokšņiem,» atklāj Ilze. Arī sarunas laikā Urga, izdzirdot soļus vai bērnu kliegšanu, saausās un, grozīdama galvu pa labi un pa kreisi, cenšas izprast apkārt notiekošo.
Kamēr citi pie šī projektu apjoma apstātos, Urga ar Ilzi plašiem soļiem dodas uz priekšu, kaļot plānus jau nākamajam projektam – datorspēlei. Tās ideja, gluži kā pārējiem Ilzes veidotajiem projektiem, būtu ne tikai izklaidēt spēlētājus, bet arī izglītot viņus par Latvijas dabu. Tāpat režisores un producentes ideju vācelītē ir arī sapnis par galda spēļu izveidošanu, kas balstītos uz raidījumu Pa straumei.
Populāro TV projektu dēļ Urga šobrīd kļuvusi par slavenāko suni Latvijā. «Dodoties pastaigās, Urgu cilvēki atpazīst, nāk klāt un vēlas paglaudīt. Labāk gan būtu, ja cilvēki no attāluma pamātu un norādītu, ka atpazīst, jo dzīvnieks tomēr ir dzīvnieks un, lai cik lieliska Urga būtu, viņas rīcība var būt neparedzama,» uzsver Ilze. Taču popularitātei ir arī liels pluss. «Viņas atpazīstamību un potenciālu mēs varam saprātīgi izmantot labo mērķu vārdā, izglītojot jauno paaudzi. Un man ir liels gandarījums, ka šo visu darām,» atzīst Urgas saimniece.
