Visi ir pelnījuši saņemt palīdzību
Hollija Mīda dzīvo Pensilvānijā, un viņas mājā ir daudz pīļu un citu mājputnu. Nē, viņa tos neaudzē pārdošanai vai apēšanai. Hollijas ģimenei vienkārši patīk zosis, vistas un pīles. Viņi tās tur kā mājdzīvniekus, gluži tāpat kā vairākums no mums suņus vai kaķus.
Savā īpašumā ģimene pat uzbūvējusi speciālu putnu māju, kurā sniedz patvērumu un palīdzību pamestiem un traumētiem putniem.
Rūpēties par novārtā atstātiem mājputniem savulaik sāka Hollijas tēvs Ērnijs Teilors, kuru cilvēki bija iesaukuši par Popiju (Poppy). «Viņam bija zelta sirds, dzīvnieku glābšanu viņš uzskatīja par savas dzīves galveno misiju. Tētis spēja nomierināt ikvienu putnu, nodrošināt viņam patvērumu, piemēram, laikā, kad viņam bija nepieciešama medicīniskā aprūpe. Popijs uzskatīja, ka visi dzīvnieki ir pelnījuši iespēju saņemt rehabilitāciju,» par savu tēvu stāsta Hollija. «Tas, ar kādu gādību viņš apčubināja katru cālīti, pīli vai zosi, aprunājās ar viņiem, bija ļoti aizkustinoši. Putni juta Popija mīlestību un sniedza viņam to atpakaļ.»
Popijs un Ģertrūde
Jāteic, ka par šīs ģimenes nesavtīgo misiju neviens ārpus Pensilvānijas štata robežām, iespējams, tā arī neuzzinātu, ja ne viņu pīle Ģertrūde, kas kļuva slavena, pateicoties savai amizantajai frizūrai. «Ģertrūde ir Pekinas cekulainā pīle, un viņai ir seši gadi. Kad viņa izšķīlās, viņai bija neparasti liels cekuls, no kura vēlāk izauga pasakainie mati,» stāsta Hollija. Dažām Pekinas pīlēm arī ir šāds cekuls, tomēr ne tik grezns un kupls kā Ģertrūdei. Līdz viņas pričenei citām vēl tālu.
Ģertrūdes mati atgādina ilgviļņus, kādi sievietēm bija modē pagājušā gadsimta 70. un 80. gados.
Nemaz nerunājot par līdzību ar iepriekš minētajām slavenajām personībām.
«Ģertrūdei bija brālis, vārdā Golda. Sākumā domājām, ka tā ir meitene, tāpēc iedevām meiteņu vārdu, vēlāk gan izrādījās, ka tas ir Golds,» smejas saimniece. «Diemžēl Golda nāvējoši cieta jenotu uzbrukumā, kad viņi bija vien gadu veci. Man viņa ļoti pietrūkst…» neslēpj Hollija. «Taču mums ir 20 pīles, 12 zosis un 25 vistas, tāpēc viņa nekad nav jutusies vientuļa,» viņa piebilst. Par savu labāko draugu Ģertrūde izraudzījās Hollijas tēvu Ērniju. Viņi bija vienkārši nešķirami. «Popijs ilgstoši cīnījās ar vēzi, un Ģertrūde viņu emocionāli atbalstīja ik uz soļa. Viņi kopā brauca uz veikalu, apmeklēja izstādes, spēlēja ērģeles. Ja Popijs sajutās slikti, Ģertrūde viņam pieglaudās un mierināja. Tas bija ļoti aizkustinoši,» stāsta Hollija. Ģertrūde bija tik unikāla gan ārēji, gan rakstura ziņā, ka viņas saimnieki sāka pīli iemūžināt fotogrāfijās un izvietot tās sociālajā saziņas vietnē Instagram. Viena no tām zibenīgā ātrumā kļuva par mīmu. Ar to Facebook dalījās vairāk nekā miljons cilvēku.
Kad putna dvēsele asiņo
Diemžēl Popijs devās mūžībā… Tas bija milzīgs zaudējums Ērnija ģimenei un draugiem.
Tomēr vissmagāk viņa aiziešanu pārdzīvoja Ģertrūde, kas nemitīgi meklēja, kur pazudis viņas labākais draugs.
Bēru dienā raudāja visi. «Apbedīšanas birojs ļāva mums ievest Ģertrūdi izvadīšanas telpā, lai viņa varētu atvadīties no sava Popija,» stāsta Hollija. Ieraudzījusi draugu zārkā, Ģertrūde ar spārniem apskāva Holliju, kura turēja viņu rokās, un pieglauda viņai galvu. Bija sāpīgi noraudzīties, kā putna dvēsele asiņo… «Lai arī es mīlēšu Ģertrūdi visu viņas atlikušo mūžu, vienmēr zināšu, ka viņa labprātāk būtu blakus viņam. Tāpat kā arī es,» tēva bēru dienā teica Hollija, apsolot turpināt tēva mūža darbu mājputnu glābšanā…
Lieliski mājdzīvnieki
Hollija apgalvo, ka pīles ir brīnišķīgi mājdzīvnieki. «Viņas ir ārkārtīgi interesanti vērot. Pīles savai ģimenei ir ļoti uzticīgas, un tas aizkustina ne vienu vien sirdi. Protams, pīles ir regulāri jākopj. Viņas nav īpaši tīrīgi dzīvnieki, maigi izsakoties. Tāpēc, ja tevi biedē regulāra mājas un pagalma uzkopšana, labāk par mājdzīvnieku izvēlies kaķi. Ja tomēr esi aizdomājies par pīlēm, pirms to iegādes rūpīgi pārdomā savas finansiālās iespējas, jo tas var kļūt par hobiju uz visu mūžu,» saka Ģertrūdes saimniece.