Šī slimība, var teikt, ir sena kā jūra, un par to liecina tās vecmodīgais nosaukums, kas saglabājies kopš 19. gadsimta. Par «slapjo asti» (angļu valodā – «wet tail disease», latīņu – «proliferative ileitis») to sauc ne tikai tāpēc, ka caurejas laikā dzīvniekiem ir mitra anālā atvere, bet šajā gadījumā slapjš ir viss ķermeņa dibengals. Pirmā riska grupa, kas, pēc statistikas datiem, visvairāk saslimst ar «slapjo asti», ir Sīrijas kāmīši, viņiem seko pārējās kāmju sugas un žurkas, gadās inficēties arī pelēm un ārkārtīgi retos gadījumos – jūrascūciņām.
Visuzņēmīgākie ir jauni dzīvnieciņi – līdz divu mēnešu vecumam, bet inficējas arī vecāki kāmji un žurkas. Mūsdienās infekciju slimības mājas grauzējiem, kas visu mūžu pavada izolētā vidē (piemēram, dzīvoklī), ir reta parādība, taču gadījumos, kad kādā mājā, audzētavā vai zoovekalā saslimst viens dzīvnieciņš, tā pārtop gandrīz epidēmijā. «Slapjās astes» baciļi ceļo gaisa pilienu veidā, tie sastopami ne tikai uz slimnieka ķermeņa un viņa fekālijās, bet nosēžas arī uz priekšmetiem grauzēja būrī un tā apkārtnē. Lai inficētos, kāmim vai žurkai nav tiešā veidā jākontaktējas ar slimnieku – grauzēja saimnieks, kas uzturējies vienā telpā ar saslimušu grauzēju, atgriežoties mājās, savam mīlulim to var nodot ar vienu glāstu!
Ar ko parastā caureja atšķiras no «slapjās astes»
Klasiskās caurejas cēloņi ir vairāk vai mazāk zināmi visu mājas grauzēju saimniekiem – svaigās un sulīgās barības (piemēram, gurķu, ābolu, salātu) pārēšanās, sabojājusies pārtika (visabiežāk – svaigā barība, retos gadījmos – saplējuši graudi vai siens) un mikroorganismi, kas savairojas netīrītā būrī. Šādu caureju var novērst, izņemot no būra bojātu barību, iztīrot un dezinficējot būri vai «uzsēdinot» grauzēju uz sausās diētas – divas trīs dienas dod ēst tikai graudus, sausiņus un sienu (smalku un ļoti kvalitatīvu). Var iebarot aktivēto ogli. Ūdens vietā vajadzētu ieliet kumelīšu tēju vai melno tēju, atšķaidītu ar vārītu ūdeni (atdzesētu). Taču, ja trīs dienās, lietojot šādu diētu, caureja nebeidzas, grauzējs jāved pie veterinārārsta – iespējams, viņam ir bakteriāla rakstura saindēšanās, kur līdzēs tikai antibiotikas. Tiesa, caureja mazajiem grauzējiem var sākties arī no stresa. Parastas caurejas pazīmes ir šķidras konsistences fekālijas un mazliet slapjš vai nosmērēts dibentiņš, savukārt «slapjajai astei» mitrs ir viss dibengals un fekālijas ir asiņainas.
«Slapjās astes» inkubācijas periods
Caureja un slapjš dibens ir «slapjās astes» pēdējā stadija, un tieši tāpēc šī slimība ir tik bīstama. Sākuma pazīmes ir gandrīz nemanāmas, un, ja kāmja vai žurkas saimniekam tajā brīdī ir daudz darīšanu un nav laika papētīt sava mīluļa uzvedību, bīstamā infekcija netraucēti attīstās. Tās inkubācijas laiks visbiežāk ilgst 5–7 dienas, dažkārt – divas nedēļas, un šajā laikā dzīvniekam nav caurejas. Tātad sākumā kādam ģimenes loceklim šī infekcija jāatnes no vietas, kurā grauzējs saslimis vai pat nomiris no «slapjās astes». Saimniekam jānoglāsta slimais dzīvnieks vai jāpieskaras priekšmetiem, kas pārklāti ar infekcijas baciļiem. Tiesa, saimnieks var nezināt, ka ciemojies mājā, kurā no šīs infekcijas miris grauzējs.
Pašā sākumā (pirmajās dienās pēc inficēšanās) kāmja un žurkas uzvedība ir tāda pati kā vienmēr, tikai dzīvnieks kūtrāk atsaucas uz saimnieka aicinājumiem, negrib ar viņu aktīvi komunicēt. Pēc pāris dienām dzīvnieks kļūst vēl inertāks, izskatās sakrities, vispār pātrauc rotaļāties, nekrien ritenītī, sevi neapkopj, atsakās ēst, dzert un daudz guļ. Kažociņš ir izspūris, nespodrs. Apmēram pēc piecām dienām sākas spēcīga, bieža un ļoti ūdeņaina caureja ar asiņu piejaukumu, dzīvnieks gandrīz vispār nelieto ūdeni un kļūst ļoti nervozs, var pat sakost saimnieku.
Pamanot šādas pazīmes, kāmis vai žurka nekavējoties jāved uz veterināro klīniku, jo nāve var iestāties jau pēc trim dienām. Nāves cēlonis ir organisma atūdeņošanās.
Ņem vērā!
Pamanot slimības pazīmes, inficētais grauzējs tūlīt pat jāizolē no pārējiem dzīvniekiem! Daži baciļi, kas izraisa «slapjo asti», var radīt līdzīgu saslimšanu ļoti lielai zīdītāju grupai un pat putniem. Slimnieka būris un tā interjera priekšmeti jādezinficē (par līdzekļiem konsultējies ar veterinārārstu) un jānovieto citā telpā, būra apkārtne jādezinficē. Citiem grauzējiem vēlams iegādāties jaunu būri, veselie dzīvniekie nedrīkst ar slimnieku kontaktēties. Arī saslimušo grauzēju pēc izveseļošanās vislabāk ievietot pavisam jaunā būrī, jo vecajā slimības baciļi vēl ilgi var saglabāties – tieši tāpēc šī slimība mēdz uzliesmot atkārtoti.
«Slapjā aste» mēdz atkārtoties
Klapatas ap «slapjo asti» nebeidzas dienā, kad ārsts paziņojis, ka dzīvnieks ir izārstēts. Šī slimība ir ļoti viltīga! Būris katru dienu jādezinficē (ne tikai ar karstu ūdeni, bet arī dezinficējošu līdzekli) turpmākos divus mēnešus! Ļoti bieži kāmītis vai žurka pēc aptuveni mēneša saslimst otrreiz, un pie atkārtotas saslimšanas vainīgs bijis saimnieka slinkums dezinficēt būri. Tāpēc visprātīgāk tūlīt pēc slimības konstatēšanas veco būri izmest un iegādāties (vai uzmeistarot) nelielu un viegli tīrāmu akvāriju ar gludām sienām (restītes tīrīt ir sarežģīti). Drošs paliek drošs – pēc divu mēnešu karantīnas šo akvāriju labāk izmest…
Uzmanību!
Visaplamākā rīcība, ko var izdarīt saimnieks, ja grauzējs miris no «slapjās astes», – pēc dažām dienām vai nedēļām iegādāties jaunu mīluli. Vēl trakāk – viņu ievietot vecajā būrī. Jauna dzīvnieka iegādi vajadzētu atlikt vismaz uz diviem mēnešiem.
Informācijai izmantoti Nīderlandes veterinārārsta un kāmīšu audzētāja Mirjama M. J. Kola pētījumi.