Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Egles
- Asā jeb sudrabegle (Picea pungens) ‘Hoopsii’ – viena no spilgtākajām sudrabeglēm ar ļoti koši sudrabaini zilām skujām, stāviem zariem un ļoti blīvu vainagu. Neaug pārāk ātri – tikai 30–35 cm gadā. No sēklām apmēram 90% bērniņu izaug ar tikpat zilām skujām kā mammai. Turklāt, audzējot no sēklām, veidojas pareizāka egles forma, turpretī potēts kociņš jāapgriež, lai veidotos glīts.
- Melnā egle (Picea mariana jeb Picea nigra) ‘Doumetii’. Skaists Ziemassvētku eglītes augums – plats, biezi noaudzis konuss. Īsas, sudrabaini pelēkas, ļoti blīvi izvietotas skujas. Nelieli, tumši čiekuriņi. Diezgan lēni augošs koks, nebūs pārāk liels – tikai 5–6 m.
- Parastā egle (Picea abies) ‘Virgata’ jeb čūskegle – jaunībā dzinumi neveido sānzarus, bet aug kaili, izlocīti. Var izaugt 10–15 m augsta un arī gana plata, ar neregulāras formas vainagu. Mazā dārzā tai trūks vietas, bet lauku plašumos būs pašā laikā.
- Korejas baltegle (Abies koreana) – 30 gados izaugs apmēram 8 m augsta, gada pieaugums ap 30 cm. Lieliski čiekuri – kamēr jauni, zili violeti, skatās uz augšu kā svecītes, nevis uz leju. Turklāt čiekurus sāk veidot jau ļoti agri, ap astoto dzīves gadu, un tas, protams, palielina dekorativitāti – kociņš vēl maziņš, bet čiekuri jau ir!
- Kanādas hemlokegle (Tsuga canadensis) – sīkas, mazas skujiņas, sīki čiekuriņi. Ar smalko zarojumu atšķiras no visām pārējām eglēm. Mazajiem dārziņiem var izvēlēties kādu no pundurformām – ‘Jeddeloh’, ‘Pendula’.
- Divkrāsu egle (Picea alcoquiana jeb Picea bicolor). Mazas, sīkas skujiņas un nelieli čiekuriņi, sākumā violetīgi. Skujas cietas un asas, izkārtotas uz visām pusēm ap zaru, nevis plakani kā parastajai eglei. Lēnaudzīga, taču palēnām var izaugt līdz 10 m augstumam.
- Parastā egle (Picea abies) ‘Acrocona’. Skaitās pundurforma, augstumā var sasniegt 3–4 m, taču nereti ir arī apmēram tikpat plata, ar neregulāru, plati piramidālu vainagu, tāpēc vajag atvēlēt gana plašu vietu. Izcili izskatās ziedēšanas laikā, kad gandrīz katra zara galā veidojas pa čiekuram.
- Serbijas egle (Picea omorika) ‘Pendula’ – līdz 18 m gara, ļoti slaida, šaura, nokareniem zariem. Ļoti skaistas skujas ar tumši zaļu augšpusi un sudrabainu apakšpusi. Čiekuri ne pārāk lieli, tumši.
Priedes
- Melnā priede (Pinus nigra) – izaug gandrīz tikpat liela kā parastā priede, līdz 20 m augsta, pieaugums gadā ap 30 cm. Taču skujas ir daudz lielākas, tumšākas. Arī čiekuri tumši, palieli – līdz 10 cm gari. Nevajag mēģināt iežmiegt šaurā vietā, jo tur tā savu skaistumu neparādīs.
- Veimuta priede (Pinus strobus). Pirmā lieluma koks – izaug līdz 25 m augsts, gada pieaugums 50–60 cm. Skujas zilganzaļas, mīkstas, garākas nekā parastajai priedei, ap 10 cm, sakārtotas nevis pārīšos, bet pušķos pa piecām. Vēl lieliskāki čiekuri – egļu čiekura garumā, nedaudz ieliekti, īsts florista sapnis!
Lapegles
- Eiropas lapegle (Larix decidua) – liela auguma koks, sasniedz 25 m augstumu. Skujas ir zaļas, rudenī ļoti skaisti dzeltē, tumšā dienā spīd kā saulīte. Skujas nomet, bet tās birst diezgan ilgu laiku. Ar to jārēķinās, lapegli stādot, – no perfekta zāliena, flīžu celiņa, grants seguma smalkās lapegļu skujas būs grūti izvākt. Visērtākais paņēmies ir aizpūst ar lapu pūtēju. Ziemā paliek kaili zari ar 3–6 cm gariem čiekuriņiem. Čiekuri ir ļoti skaisti visās stadijās – vispirms purpursārti, pēc tam gaišzaļi, beigās brūni. Gan paši čiekuri, gan zari ar čiekuriem ir floristu ļoti iecienīts materiāls.
- Eiropas lapegles (Larix decidua) šķirne ‘Horstmann’ – līdzīga pamatsugai, tikai ar ļoti skaisti izlocītiem zariem.
