Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Irbenes ir kaprifoliju dzimtas (Caprifoliaceae) augs. Tam vajadzīga neitrāla augsne, kuras reakcija ir pH 6,5–7, skābās augsnēs tās padodas ne visai labi. Skāba augsne jākaļķo, iestrādājot 10 kg kaļķa vai krīta uz 100 kvadrātmetriem.
- Vislabākās irbenēm ir smilšmāla vai mālsmilts augsnes, kur organisko vielu saturs ir lielāks par 7 procentiem. Tādā augsnē būs labs gaisa un mitruma režīms, tā nekad neizkaltīs. Nabadzīgāka māla augsne ir cieta, tai veidojas garoza, kurai cauri netiek ūdens. Savukārt nabadzīga smilšu augsne ļoti ātri izkalst.
- Stādīšanai sagatavo 60 × 60 × 60 cm bedri, kurā iejauc spaini trūdzemes, komposta vai satrūdējušu kūtsmēslu, 100 g superfosfāta, 60 g kālija hlorīda, 60 g amonija nitrāta. Salaista. Irbeni stāda tikpat dziļi, cik tā augusi kokaudzētavā. Tā kā krūmi nav lieli, 2,5–3 m, tos stāda 3 × 4 m attālumā. Pēc stādīšanas aplaista un apdobi nosedz ar 10 cm biezu mulčas kārtu – zāģu skaidām, frēzkūdru vai kaut ko tamlīdzīgu. Tad augsne būs irdena, saknes labi jutīsies un nezāles netiks cauri.
- Bagātīgai ražai jāstāda 2–3 dažādas šķirnes.
- Ja stādīšanas bedre šādi samēslota, tad pirmos trīs gadus pēc stādīšanas nav jāmēslo. Sākot ar ceturto gadu, mēslo: pavasarī uz apdobes kvadrātmetru dod 100 g amonija nitrāta, rudenī – 100 g superfosfāta un 50–60 g kālija hlorīda.
- Ap ceturto gadu krūmu veido – atstāj 6–7 zarus, ne vairāk, lai krūms nav pārāk sabiezināts, jo sabiezinātā krūmā pūst ogas. Ap septīto, devīto gadu, kad krūms sāk novecot, katru gadu līdz zemei izzāģē pa vienam skeletzaram. No sakņu kakliņa augs jauns dzinums, un krūms pakāpeniski atjaunosies.
- Irbenes ir izturīgas pret kaitēkļiem un slimībām, vienīgais kaitnieks ir mazais salnas sprīžmetis. Ja tas pavasarī parādās uz lapām, tad dažu dienu laikā nograuž visas lapas. Salnas sprīžmeti apkaro ar atļautajiem insekticīdiem. (Kādi tie katru gadu kurai lietotāju kategorijai ir, skaties Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā vaad.gov.lv sadaļā Reģistri un saraksti.)
