Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva
Konsultē Zane Purne, Latvijas Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas saimniece.
Vaska puķe jeb īstajā vārdā hoija (Hoya) ir daudzgadīgs augs, kas nekad nenomet lapas. Savu tautā populāro nosaukumu puķe ieguvusi, pateicoties ziediņiem, kas izskatās kā noklāti ar vasku. Savvaļā hoija dzīvo Ķīnā, Malaizijā; atsevišķas sugas sastopamas arī Austrālijā.
Citi lasa
Visas hoijas neatkarīgi no sugas, šķirnes vai hibrīda ir kāpelētājaugi. Parastās hoijas dzinumi var sasniegt vairāku metru garumu, taču ir arī tāda, kuras zari neizaug garāki par 40–50 centimetriem, piemēram, Hoya Bella. To var stādīt podā kā mazu krūmiņu ar līganiem zariem.
Hojai nav izteikta miera perioda. Nosacīti tas var būt vienīgi ziemā, kad telpās ir mazāk gaismas. Tad, mazliet samazinot laistīšanu, augšanu var palēnināt.
Augsne un vieta
- Hoijai ir ārkārtīgi smalka sakņu sistēma. Tai nepieciešama trūdvielām bagāta augsne, kas satur labi satrūdējušu kompostu un kuras augsnes reakcija ir neitrāla. Lai gaiss un ūdens labi tiktu cauri, augsnei vajadzētu pievienot rupju granti vai māla lauskas.
- Sezonas podu puķēm ir vienalga, kur augt, bet hojai, gluži kā citiem daudzgadīgiem augiem, patīk pastāvīga vieta. Ja reiz izvēlēta un augs tajā jūtas labi, tam jāļauj tur palikt.
- Vaska puķei vajag gaismu – augs uz to tieksies, sagriežot lapu plātnes gaismas virzienā. Noteikti jāņem vērā, ka ziedošiem augiem gaisma ir nepieciešama pat no vairākām vietām. Protams, hoija var augt pie viena loga, bet tā labāk jutīsies, ja gaismas avoti būs vismaz divi. Vislabākā vieta vaska puķei ir austrumu un dienvidrietumu pusē. Podu ar puķi var turēt arī ziemeļu pusē, taču rēķinies, ka tur tā nekad neuzziedēs.
Ziedēšana
Vaska puķes krāšņums ir tās smaržīgie, skaistie ziedu čemuri, kas dažādām šķirnēm var atšķirties pēc formas un krāsas. Galvenokārt hoija zied no maija līdz septembrim, taču var uzziedēt arī citā laikā. Tiesa, pirmajā augšanas gadā ziedi neattīsies, bet, reiz sākusi ziedēt, tā ziedēs katru gadu. Ja gadās, ka ziedēšana tomēr nenotiek, jāmeklē iemesls, kādēļ neieviešas ziedpumpuri. Iespējams, augam pietrūkst gaismas, kāda mikroelementa vai makroelementa.
Vaska puķei ziedēšanas laiks ir samērā ilgs – ja istabas temperatūra ir virs 20 grādiem, ziedu čemuri turēsies skaisti no divām nedēļām līdz mēnesim, bet, ja temperatūta telpā ir ap 16–18 grādiem, puķe ziedēs pāris mēnešu. Pumpuri atplaukst pakāpeniski, tāpēc ziedēšanas laiks pagarinās. Kad nozied, čemurs nobirst.
Ņem vērā! Ziedēšanas laikā no ziediem pil nektārs. Nokļuvis uz mēbelēm un citām vērtīgām virsmām, nektārs tūdaļ jānoslauka, jo piekaltis atstāj neiztīrāmu traipu.
Kopšana
- Galotņu apgriešana. Vaska puķi ik pa laikam vajag atjaunot, apgriežot zaru galotnes, sevišķi, ja dzinumi kļuvuši neglīti. Apgriešana veicinās jauno dzinumu veidošanos un augšanu. Griešanai nav viena noteikta laika, tomēr labāk to darīt pavasarī.
- Atbilstoša poda izvēle. Stādot vaska puķi, jādomā par auga labsajūtu un jāņem vērā, ka tas ir daudzgadīgs, turklāt ar nokareniem dzinumiem. Pods jāizvēlas ar noapaļotām malām, jo saaugot dzinumi kļūst smagi un, ja augs bagātīgi zied, asās poda malas dzinumus var traumēt.
- Mēslošana. Vaska puķei nepieciešama mēslošana vienu reizi nedēļā vai divās, taču ne ziemas periodā. Derēs puķu mēslojumi, kas paredzēti ziedošajiem augiem, piemēram, Kristalons vai Vito. Ja hoija uzziedējusi ziemā, tad gan tā jāmēslo.
- Laistīšana. Ja istabas temperatūra ir apmēram 18 grādu, vaska puķei pietiks ar apliešanu vienu reizi nedēļā. Kad ūdens iztek uz poda paliktņa, tam jāļauj pāris stundu pastāvēt, lai augs varētu uzņemt tik daudz mitruma, cik tam nepieciešams. Pēc tam lieko ūdeni nolej.
Laistot jāņem vērā, kādā podā vaska puķe iestādīta. Piemēram, māls ir mitrumu uzsūcošs materiāls, tāpēc paņems daļu mitruma sev, bet plastmasas pods neuzņems ne pilīti un mitrums augsnē saglabāsies ilgāk, kas nozīmē, ka ir reāla iespēja augu pārlaistīt. - Pārstādīšana. Daudzgadīgu augu, arī hoijas kopšanas pamatnoteikums: ja istabas augs izskatās veselīgs, dzen jaunos dzinumus un regulāri uzzied, ar to viss ir kārtībā un augs NAV jāpārstāda.
Kādēļ lapas kļūst neglītas?
Nereti var novērot, ka vaska puķes lapas kļūst nespodras, savīst, mazliet sačervelējas. Dažkārt šādas pārmaiņas signalizē par nepietiekamu mitrumu, taču tas gadās reti. Visticamāk, augs ir kārtīgi saliets un paliktnī par ilgu pastāvējis ūdens. Sīkajām saknītēm ļoti nepatīk stāvošs ūdens, un tām mazāk kaitēs kāda izlaista apliešanas reize nekā pārliešana.
Vaska puķes lapas ir samērā biezas, tās ilgi spēj saglabāt mitrumu un barības vielas, tāpēc kādu brīdi var iztikt bez ūdens. Tiesa, ne mēnešiem. Ja, piemēram, nedēļā ir paredzēta viena laistīšanas reize un tā ir izlaista, augam nekas ļauns nenotiks. Bet jāņem vērā, ka tas attiecas vienīgi uz pieaugušu, četrus piecus gadus vecu augu. Jaunam augam saknītes ir mazas, un, ja tās kalst divas nedēļas, vaska puķe var aiziet bojā.
Kaitēkļi
Raksturīgu slimību vaska puķei nav, taču dažkārt problēmas var radīt kaitēkļi. Ja istabā ir ļoti sauss gaiss, puķē var iemesties bruņutis vai tīklērces. Parasti tās pārceļo no citiem istabas augiem vai no grieztajiem ziediem. Ja turpat aiz loga ir dārzs, kas siltajā sezonā ik pa laikam ir atvērts, arī pa to kaitēkļi var iekļūt istabā. Par kaitēkļu iemitināšanos augā liecina teju tās pašas pazīmes, kas par auga pārliešanu, – lapas kļūst dzeltenas, savīst un nokrīt.
Tīklērces piesūcas lapas apakšā un sūc tās sulu. Problēmas risināšanai noder apsmidzināšana ar cukurūdeni (ēdamkarote cukura uz 200 ml ūdens). Procedūru var atkārtot vairākas reizes ar nedēļas intervālu. Septiņas desmit dienas pēc pēdējās apsmidzināšanas auga lapas jānomazgā, lai tās var brīvi elpot.
Pavasarī, kad augs sāk intensīvi augt un dzen jaunos dzinumus, jāpārbauda, vai uz tiem nav kāda laputs. Ja ir, vaska puķes augsne jāapklāj un jāliek dušā, kur tās lapas rūpīgi jānoskalo ar siltu ūdeni.
Pavairošana
- Hoijas pavairošana nav sarežģīta – nogriež 8–10 centimetrus garu lapotnes spraudeni, atlapo pāris lapu mezglu, ieliek ūdens glāzē vai kādā substrātā (piemēram, kūdras perlīta maisījumā vai mitrās smiltīs) atlapoto mezglu dziļumā. Virs zemes atstāj vienu vai divus lapu mezglus ar visām lapām. Ņemot vērā, ka ne visi spraudeņi apsakņojas, jāsagatavo vairāki, lai jaunais augs uzreiz būtu kupls. Piemēram, podiņā, kura diametrs ir ap 10 centimetriem, sprauž piecus vai vairāk spraudeņus.
- Par spraudeni drīkst izmantot nedaudz pārkoksnējušos dzinumu, jo jaunie, jēlie dzinumi, neiesakņosies.
- Kad spraudeņi salikti substrātā, podu pārvelk ar polietilēna maisiņu (jo augs apsakņojas paaugstinātā gaisa mitrumā) un noliek gaismā. Telpas temperatūrai vajadzētu būt virs 20 grādiem.
- Saknītes izveidosies piecās līdz astoņās nedēļās. Šajā laikā jāpieskata maisiņš – ja iekšpusē uz tā ir ļoti daudz ūdens pilienu, to noņem un apgriež otrādi, jo pārmērīgs gaisa mitrums spraudeņus var sapūdēt.
- Līdzko redzams, ka spraudeņa galotnē aizmetusies jauna lapiņa, tas nozīmē, ka spraudenis iesakņojies. Tādu augu var pārstādīt, tomēr vislabāk spraudeņus uzreiz stādīt podā, kurā vaska puķe augs vismaz gadu. Augam nepatīk, ka tam traumē saknes, kas nupat iesakņojušās, bet, lai cik rūpīgi pārstādītu, no tā izvairīties grūti. Ja tomēr vajag pārstādīt, tad spraudeņi jāizceļ ar visu zemi, jāliek jaunā podā un apkārt jāapber trūdvielām bagāta, neitrāla augsne.
- Kad spraudenis, kas iesakņošanās brīdī bijis apmēram 10 centimetru garš, paaudzies vismaz par pieciem centimetriem, tam nogriež galotni, lai veicinātu zarošanos. Jo vairāk zaru, jo vairāk ziedu veidosies katra dzinuma galotnē.