Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
2
-
0
-
2
-
0
-
Bērnībā man ļoti patika rotaļāties ar sirsniņpuķi, un tā spēlēšanās bija tāda, ka es vienkārši tupēju pie lauztās sirds cera, skaitīju sirsniņas un pētīju, cik kura daudz izplaukusi. Manās fantāzijās sirsniņas bija princeses, visas māsas – tās, kuras tuvāk ķekara galam, bija jaunākās, dažas vēl autiņos, pavisam pumpurā. Katru dienu devos apraudzīt mazos bērniņus, aptaustīju un dažkārt mēģināju palīdzēt tiem ātrāk atvērties…
Reiz manas rotaļas pa logu novēroja tētis, un viņam mana vecmātes loma ļoti nepatika. Noklausījos morāli par to, ka puķītēm taču arī sāp, un mēģināju strīdēties pretim, ka es jau neko, es neplēšu! Kaut kā mums izdevās vienoties, ka tas vairs neatkārtosies, bet, atklāti sakot, īsto bijību pret šo puķi ieguvu, izlasot Annas Sakses Pasakas par ziediem. Starp visām citām pasakām viena bija arī par neglītā kuprīša mīlestību pret skaisto princesi Rozi. Šī mīlestība bija kaismīga, taču vienpusēja un nelaimīga, jo Roze izgāja par sievu pie daiļā prinča, savukārt kuprītis prāta aptumsumā princesi nogalināja. Par šādu rīcību kuprīti izraidīja no sabiedrības, un viņš aizgāja dzīvot klinšainos kalnos. Un reiz kāda gane, vārdā Maija, tur atrada uz pusēm pārlauztu sirdi, atcerējās kuprīti un sāka gauži raudāt, jo arī viņa jutās vientuļa un nelaimīga… Meitenes asaras atveldzēja klinti, un šajā vietā izauga divas puķes, no kurām viena bija maijpulkstenīte, bet otru pazīstam kā lauzto sirdi.
Trauslais spēks
Kā tas nākas, ka lauztās sirdis aug arī dārzos, kas sen jau pamesti? Patiešām, sirdspuķes rozā ziedu ķekari rotā arī tādas sētas, kur neviens nedzīvo, sliekšņi ieauguši nātrēs un jumts mājai teju jau iegruvis. Dārzs dzīvo savu dzīvi – zied ābeles un ceriņi, ienākas jāņogas un avenes. Visi minētie augi gluži vienkārši ir izturīgi un ilgmūžīgi, tostarp krāšņās sirdspuķes.
Tāpat kā kazbārži un hostas, arī lauztās sirdis dārzā var augt gadu desmitiem, turklāt vienā vietā un bez īpašas kopšanas.
Sirdspuķe itin nemaz nav kaprīza, tā labprāt aug dažādos dārzos, ja vien tajos nav ļoti smaga zeme, pastāvīgs pārlieku liels mitrums vai arī ļoti sauss. Vislabāk sirsniņām patiks trūdvielām bagāta, irdena augsne un vidēji mitra vieta.
Kopšana un pavairošana
Vairumam skaisti ziedošu puķu patīk saulītē, taču lauztā sirds savus glītos ziediņus labprātāk raisīs daļēji noēnotā vietā. Iztēlojieties omītes dārzu, kurā aug dažas ābeles, kas rada tīkamu ēniņu lielākajā dienas svelmē, un jūs sapratīsiet, kāda vieta sirdspuķēm ir vispiemērotākā!
Ja jāizvēlas, labāk lauztās sirdis stādīt ēnas pusē, nevis karstā, saulainā vietā.
Pavairot sirdspuķes var divējādi – vai nu ar spraudeņiem, vai cera dalīšanu. Iespējams, ka iesācējam vienkāršāk izdosies dalīšana, un to vislabāk darīt vai nu agri pavasarī, kad jaunie dzinumi tikko jaušami lien no zemes laukā, vai arī rudenī, septembrī. Ja nu gadījumā gaidīt nevar un vajag šeit un tagad, lauztās sirds ceru var dalīt arī vasarā, pēc noziedēšanas.
Sugas un šķirnes
Vispār magoņu dzimtas sirdspuķēm ir daudz sugu, bet tā zināmākā un pazīstamā, kas auga un joprojām aug vecmāmiņu (un ne tikai) dārzos, ir krāšņā sirdspuķe (Dicentra spectabilis) jeb lauztā sirds. Šī jaukā cerveida ziemciete zied no maija vidus līdz jūnija vidum. Sirdsveida formas ziediņi ir rozā ar balti caurspīdīgām iekšējām vainaglapām, kas izskatās gluži kā pērļainas asaras. Nokarenās sirsniņas sakopotas graciozos ķekaros, kas vējainā laikā līgani šūpojas. Pats cers lauztajai sirdij izveidojas 70–80 cm augsts, lapas ir maigas, zaļā krāsā.
- Šķirne ‘Alba’ ar baltiem ziediņiem – tik ātri kā rozīgajai krūms neveidojas, bet aug labi, ilgi zied.
- Šķirne ‘Valentine’ izceļas ar spilgti sarkaniem ziediem. Arī lapu tonis šai šķirnei ir tumšāks nekā pamatsugai ar rozā ziediņiem.
- Šķirne ‘Gold Heart’ ir kičīga paskata – koši dzeltens lapojums, spilgti rozā ziedi. Šī sirdspuķe noteikti jāstāda ēnā, jo dzeltenie dzinumi saulē var apdegt.
Vēl mūsu dārzos un stādaudzētavās sastopama izcilā sirdspuķe (Dicentra eximia) ar nelielāku, līdz 30 cm augumu un rozā ziediņiem, kā arī daiļā sirdspuķe (Dicentra formosa) ar citādu ziedu un lapu formu, taču cera augstums apmēram tāds pats kā krāšņajai sirdspuķei (D. spectabilis).
Ko darīt pēc noziedēšanas?
Ņemot vērā iepriekšminēto pieticību un ilgmūžību, jāsecina, ka lauztā sirds ir lieliska puķe. Ja vien tā pēc noziedēšanas nepārvērstos, atvainojiet, pļeckā. Pēc ziedēšanas lapas saplok, cers vairs ne pēc kā neizskatās, līdzīgi kā narcisēm. Kaut gan dzimta viena, lauztajai sirdij nav tādas atjaunošanās spējas kā, piemēram, magonei, kurai uz rudens pusi vēl izveidojas tīri pieņemams lapojums.
Rezumējums ir tāds, ka pēc noziedēšanas lauztās sirds cerus atliek nogriezt nost.
Un tāpēc jau laikus stādījumi dobēs jāveido ar domu, ko likt priekšplānā, ko aizmugurē, lai dobē nerastos tukšumi.
Labi kaimiņi sirdspuķei
Lauztā sirds nozied jau vasaras pirmajā pusē, tāpēc jāplāno, kādas puķes varētu sastādīt tai priekšā. Ņemot vērā sirdspuķes vēlmi pēc ēnainas vietas, piemēroti kaimiņi varētu būt hostas, astilbes, bergēnijas, flokši, zilās kurpītes, heihēras (šķirnes ar spilgti dzeltenām lapām, jo tās tiešu sauli nepanes), arī dažas graudzāles. Kopumā piemērotas ir visas tās ziemcietes, kurām lapojums saglabājas glīts visu vasaru līdz pat rudenim.
