Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
10
-
0
-
0
-
3
-
0
-
1
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Monardas dabā aug no Kvebekas līdz Teksasai, Arizonai un Vašingtonas ziemeļaustrumiem. Vācieši monardas dēvē par indiāņu galvām, jo, kad monardas zied, to ziedlapiņas atgādina indiāņu galvasrotas spalvas.
Otrs pārsteigums varētu būt tas, ka monarda ir Latvijā sen zināma puķe, tikai – aizmirsta. Kāpēc? Esmu vairākkārt dzirdējusi, ka cilvēki saka: «Ai, šo es negribu, tai vienmēr metas miltrasa…» Jā, varbūt kādam dārziņš bijis jūrmalā, smilšainā vietā, kur, augot sausumā, monardām zūd pretošanās spējas slimībām, un tas palicis prātā. Arī pati esmu novērojusi, ka monardām nepatīk ļoti smilšaina augsne. Lielā sausumā monardas novājinās un tad var saslimt ar miltrasu.
Tāpēc tām vajag varbūt ne trūdvielām bagātu – pietiks arī ar normālu – dārza augsni, bet noteikti jābūt pietiekamam mitrumam.
Tajā pašā laikā viņas nevar augt arī slapjā vietā. Man pašai monardas cieta no pagājušā gada ilgajām rudens lietavām, tās paslīka, jo mums ir mālaina augsne. Nozīme ir arī šķirnei. Man dārzā sākumā auga vecu vecā Monarda didyma – divkāršā monarda, pamatsuga ar sarkaniem ziediem –, un tā bija daudz uzņēmīgāka pret miltrasu. Ja kaut kur dārza tā bija, tad arī šī monarda to dabūja. Vēlāk tai blakus iestādīju jaunās šķirnes, un nu skatos – sarkanā jau riktīgi balta no miltrasas, bet jaunajām nekas! 
Ir šķirnes, kuras ir jutīgākas pret miltrasu, un ir šķirnes, kas stājas tai pretī. No 16 monardu sugām visbiežāk kultivētas ir divas. Divkāršā monarda (Monarda didyma), kas ir tiešs latviskais tulkojums no latīņu valodas, bet puķkopji bieži to dēvē arī par dvīņziedu monardu. Un ir stiebrainā monarda (Monarda fistulosa).
Krustojot Monarda didyma un Monarda fistulosa, radītas daudzas hibrīdškirnes, kas ir ar uzlabotu toleranci pret sausumu un slimībām. Šīs šķirnes katalogos bieži vien piesaka pavisam vienkārši kā Monarda vai arī Monarda hybrida… Bet ir arī suga Monarda bradburiana, kuru Nīderlandes ainavu arhitekti bieži vien izmanto pļavas veida stādījumos, jo, kā viņi raksta, esot izturīga pret miltrasu. Šopavasar es šo monardu iesēju, audzēju stādus, lai pati savām acīm par to pārliecinātos.
Apjukums ar gadiem
Populārajā Apstādījumu veidotāju ceļvedī, ko ik pēc trim gadiem veido dārzu arhitekte Anita Neilande ar Labo koku komandu, monardas pieskaitītas pie ziemcietēm, bet principā tas ir viengadīgs augs. Arī ārzemju katalogos un šķirņu aprakstos tas minēts kā viengadīgs. Taču dārzā to nemaz nevar manīt, jo monarda ir ļoti audzelīga.
Proti, vecais dzinums pēc sezonas aiziet bojā, taču vietā ir jau izaudzis daudz jaunu sakņu dzinumu, kas plešas uz visām pusēm – kā zirneklis. Visuzskatāmāk to redzu, kad audzēju monardu stādus podiņos pārdošanai. 
Ja augs audzis podiņā otro gadu, tad redzams, ka vidus ir pilnīgi tukšs un visi sānu dzinumi ir pie poda malām. Tas tikai vēlreiz parāda, ka māmiņa aiziet bojā, bet vietā atstāj daudz, daudz savu bērnu – jauno sakņu dzinumu. Man patīk, kā rakstīja viens pasaulē slavens dārznieks un ainavu arhitekts: monarda ir viengadīga kultūra, bet, ja viņai tavā dārza patiks, tad monarda dzīvos simt gadu!
Monarda tik labi pati sevi pavairo, ka nemaz nevar just, ka tā ir viengadīga. Tieši tāpat, starp citu, uzvedas pelašķis.
Citreiz, ja tas aiziet bojā, visticamāk, augšanas apstākļi nav bijuši tik labi, lai augs savairotos, tāpēc dārzā iznīcis. Bet tad tik tiešām jāsakrīt vairākiem nelabvēlīgiem faktoriem. Jo principā gan pelašķis, gan monarda – abi ir izdzīvotāji, kas prot par sevi parūpēties. Tas arī izskaidro faktu, ka monarda dārzā staigā.
Piemēram, ja blakus aug kāds cits augs, monadra ir gudra – uz to pusi viņa neiet, tā plešas, kur brīvāks. Tāpēc, ja ir ierobežotās dobes ar betona malām, monarda var arī izbeigties, jo viņai nav bijis, kur iet. Monarda ir ceļotāja, viņai patīk brīvība un piemīt dabiska vēlme kaut kur aizbēgt. Ja viņai tik tiešām tas ir izdevies, tad, lai monarda augtu tajā dārza vietā, kur to vēlies, ik pēc pāris gadiem monardas dzinumus pavasarī izroc un atstādi atpakaļ paredzētajā vieta. Man arī tas nākampavasar būs jādara – manai lielajai puķudobei ir septiņi gadi, un monarda aizceļojusi pat 50–60 centimetru tālāk, dobes citā pusē.
Dārzu arhitektu sapnis
Ainavistiem šī puķe patīk tāpēc, ka monardām ir ļoti daudz nokrāsu – var atrast jebkuru violeto, jebkuru rozā, ir sarkanie, zilie toņi, pelēkie, baltie, sārtie. Nav tikai dzeltenā un melnā. Un arī augumi ir dažādi, sākot ar Petite Delight, kas ir tikai 30 centimetri augsta, un beidzot ar šķirnēm, kas izaug līdz 130 centimetriem.
Augstuma gradācija ir maziem lēcieniem: 30, 50, 60 centimetru, metrs, metrs desmit, metrs divdesmit un metrs trīsdesmit. Tātad izvēle ir ļoti plaša. Pozitīvi arī tas, ka monardas ilgi zied. Varētu pat sacīt, ka monardas kā burvju mākslinieces iemācījušās mūs vizuāli apmānīt, radīt ilūziju.
Sākumā zieds ļoti lēni veras vaļā, savukārt vēlāk, kad pieiet klāt un sāk pētīt, zieds varbūt jau ir noziedējis, bet kopaina no tāluma izskatās ļoti labi.
Monardām var arī pagarināt ziedēšanas laiku: ja nogriež noziedējušās ziedu galviņas, tad no sanu atvasēm izaug jauni dzinumi ar ziediem. Ar ko monardas sader kopā? Manuprāt, ar visu. Jo monardas ziedam ir apaļā galviņa, un apaļa forma saskan ar jebkuru citu formu. Tā brīnišķīgi izskatās blakus visām vārpveida puķēm – vienalga, vai tā ir veronika vai vējmietiņš, vai Virdžīnas veronika, vai kaķu mētra. Tikpat labi sader ar gaisīgajām puķēm – ar gauru vai saulkrēsliņu, vai migliņu –, arī ar margrietiņas tipa puķēm – ehinācijām, margrietām, helēnijām. Ar monardām dobē var labi spēlēties, veidot kompozīcijas. Garās monardas mēdz stādīt arī citiem augiem aiz muguras, lai veido fonu.
Ēdienkarte un citas audzēšanas nianses
Es savām monardām iedodu starta mēslojumu pavasarī, un tas arī ir viss. Bet – es savas puķes, kas aug dobē, jūnijā profilaktiski nomigloju ar Topāzu (tas tagad skaitās 2. klases augu aizsardzības līdzeklis – jāmācās kursos, lai drīkstētu ar to darboties). Zinu, ka bioloģiski tas nav pareizi, bet man tomēr gribas, lai manā puķu dobē augi skaisti ziedētu, nevis slimotu. Tāpat es pret miltrasu profilaktiski apsmidzinu miķelītes, delfīnijas un flokšus, jo man nav laika tos visus regulāri laistīt. Protams, ja augi ir veselīgi, miltrasa nemetīsies. Vienkārši – jāskatās arī pēc laikapstākļiem. Citas monardu prasības?
Tām patīk saulaina vai nedaudz noēnota vieta. Stādījumam nevajag izvēlēties no vējiem pilnībā aizsargātu vietu, jo dzinumiem nepieciešama vēdināšana.
Monardām ir sekla sakņu sistēma, tāpēc, ja nav lietus, tās jālaista. Dalīšanai un pārstādīšanai vispiemērotākais laiks ir pavasaris. Ja gribi ceru sadalīt augustā, vai septembrī, tad nedrīkst atšķelt mazu gabaliņu – saknenim jābūt pietiekami lielam, lai pagūst līdz salam iesakņoties un izdzīt jaunos sakņu sāndzinumus.
Vecais dzinums, kas šovasar zied, kā jau tu zini, tik un tā aizies bojā… Turklāt, ja pārstādi šajā laikā, tad visi ziedi jānogriež un jāatstāj tikai sprīdi garš laksts ar lapām, lai monarda netērētu spēku skaistuma radīšanai – tas tagad būs vajadzīgs viņai pašai. Nē, tomēr es tev ieteiktu pagaidīt pavasari, kas ir vispiemērotākais laiks, lai monardas dalītu! Šķirnes monardas var pavairot arī ar spraudeņiem.
5 monardu plusi
- Veido puduru vai audzi, aizņem vietu.
- Izturīgs augs, nav cimperlīgs.
- Lieliski noder grieztajiem ziediem.
- Ar savu smaržu piesaista taureņus, bites un kamenes.
- Ārstniecības augs. Izmanto ziedus, kātus, lapas. Drogai piemīt sviedrējoša iedarbība. Svaigām lapiņām ir melisas piegarša, lieto pie salātiem un gatavojot saldos ēdienus.
Kur nopirkt stādus?
- Stādaudzētava Puķu lauki Talsu novada Laidzes pagastā.
- Stādaudzētava Bērziņi Ventspils novada Popes pagastā.
- Stādaudzētava Blīdene Brocēnu novada Blīdenes pagastā.
- Stādaudzētava Dimzas Jelgavas novada Platones pagastā.
- Stādaudzētava Buduri Babītes novada Babītes pagastā.
- Stādaudzētava Ievugravas Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Populārākie raksti
