Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Grauzēja veselībai šādas pastaigas un kustības viennozīmīgi ir ļoti lietderīgas. Taču ne visi saimnieki ir gatavi riskēt ar jaunu remontu dzīvoklī tikai pūkainā zvēriņa labsajūtas dēļ. Šinšillu pastaigām pa dzīvokli ir arī savi pretinieki.
PRET
Ar ko jārēķinās, un kam būt gatavam? Ar to, ka, visai iespējams, būs sagrauztas mēbeles, aizkari, apavi, TV vai datora vadi, pults pogas un grīda nosēta ar spiriņām. Ķert šinšillu, lai pārtrauktu viņas nedarbus, vajag ļoti uzmanīgi. Pārbijusies šinšilla var sadarīt vēl lielāku skādi. Viņai ir ļoti spēcīgas pakaļkājas, viņa var augstu palēkties un neparedzami mainīt kustību virzienu, atsperties no sienām un mēbelēm.
Sataisīt jucekli šinšillai ir vienkāršāk par vienkāršu.
Un vēl – dzīvnieciņam ir unikāls skelets, kas ļauj viņi gluži vai saplakt. Grūti iedomāties, ka šis pūkainais kamoliņš var izlīst cauri pat visšaurākajai ejai.
Tāpat šinšilla var aiziet bojā, saņemot triecienu ar elektrību, saindējoties ar istabas augiem vai mēbeļu laku. Šādas pastaigas laikā šinšilla var izjust lielu stresu, ja pēkšņi skaļi iezvanīsies telefons vai zvans pie durvīm, istabā kāds strauji ieskries, bet kaimiņš aiz sienas izlems iesit naglu.
PAR
Savukārt cilvēkiem, kas atbalsta šinšillu brīvu pārvietošanos pa dzīvokli, šajā jautājumā ir savi argumenti. Lai dzīvoklis, pa kuru pastaigājies grauzējs, neizskatītos kā kaujas lauks, nepieciešams ievērot vien divus nosacījumus. Pirmkārt, ar šinšillu jāsadraudzējas. Viņai jāpierod pie saimnieka un mājiniekiem, skaņām un mājokļa smaržas. Vēlams, lai viņa pati ierāptos saimniekam rokā, kas iebāzta būrī, ļautu sev pakasīt aiz austiņas. Uzticoties saimniekam, dzīvnieks klausīs viņu bez ierunām.
Obligāti visām mīluļa pastaigām jānotiek saimnieka uzraudzībā.
Otrkārt, šinšillu pastaigām ir rūpīgi jāgatavojas. Jācenšas aizbāzt visus caurumus, šķirbas, jāpaslēpj vadi, jānovāc istabas augi, pultis, telefoni, vāzes un grāmatas, kuras var nokrist no plauktiem. Bet uz grīdas izveidot spēļu laukumu: salikt taburetītes, paliktņus, uztaisīt kalniņus, tuneļus, lai šinšilla varētu ložņāt, lēkāt un izpētīt apkārtni. Un noteikti nolikt arī mājiņu, lai šinšillai būtu, kur paslēpties, ja viņa nodomās, ka viņai uzglūn briesmas.
Iziet pastaigāties vai palikt krātiņā – tas jāizlemj pašai šinšillai. Vienkārši jāatstāj būrītis atvērts, kad spēļu laukums būs sagatavots. Pats saimnieks var nogulties blakus uz grīdas. Ja šinšillai būs labs noskaņojums, viņa noteikti pienāks klāt, uzrāpsies uz rokas vai pat pleca.
Kā šinšillu dabūt atpakaļ būrītī? Visvienkāršākais veids ir pievilināt ar kārumiem – žāvētiem augļiem. Ja šādas pastaigas sarīkot katru dienu nav iespējams, vajag uzbūvēt šinšillai plašu, augstu būri, lai viņa varētu trenēties skriešanā, lēkšanā un kāpelēšanā ik dienas. Jo šinšillai kustības – tā ir dzīve.
