Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva
Konsultē Mārīte Gailīte, agronome un dārzeņkopības eksperte.
Augustā siltumnīca nereti atgādina tropu mežu. Gurķi un tomāti sasnieguši stiepli un dažviet pat cenšas izlauzties laukā caur vēdlogiem. Kuplās lapas aizsedz augļus un reizēm arī pazares. Naktīs lielā lapu virsma iztvaiko daudz ūdens, savukārt gaisa apjoms siltumnīcā ir par mazu, lai to saturētu. Rezultātā – no rītiem uz siltumnīcas sienām, jumta un augu lapām veidojas bagātīga rasa. Vienlaikus visapkārt ir daudz aizmetušos augļu, raža jāvāc teju katru dienu. Šādi apstākļi veicina infekciju izplatību. Vasaras sākumā kaitēkļu bija maz un tie slēpās uz nezālēm, bet augustā nelabvēļi savairojušies un dažās siltumnīcās jau būtiski bojā augus un ražu. Protams, priekšdarbus, lai to nepieļautu, vajadzēja paveikt jau agrāk – tā varētu novērst vai vismaz aizkavēt šīs likstas. Bet – ko tagad?
Regulē mitrumu, izgriežot lapas!
Vispirms ir jāsakārto gaisa mitruma jautājums. Par to, ka logus un durvis var turēt vaļā, kamēr temperatūra naktī ir virs 11–12 grādiem, jau runāts bieži, un liela daļa audzētāju tieši tā arī dara. Diemžēl nereti ar to vien nevar pietiekami mazināt gaisa mitrumu. Ir svarīgi novērtēt lapu virsmu, jo tieši no tām naktī gaisā nonāk mitrums. Situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Piemēram, ir siltumnīcas, kur brūnais lapu pelējums (Fulvia fulva) ir tik ļoti bojājis augu, ka saimnieki, labu gribēdami, atstāj uz tā vien dažas lapas. Tā ir kļūda, jo tādējādi lapu pietrūkst fotosintēzei, barības vielas neuzkrājas un aizmetušies augļi tālāk vairs neattīstās, jo augam gluži vienkārši trūkst spēka. Lapu virsmu ir iespējams samērā ātri palielināt, atstājot 2–3 pazares (tās veidojas nemitīgi), katru ar 2–3 lapām. Tiesa, ja siltumnīcā jau ir infekcija, tā strauji attīstīsies arī uz jaunajām lapām.
Turpretī ir siltumnīcas, kur augu daudz, lapas netika retinātas, aiz tām palika laikus neievērotas un neizņemtas pazares. Šeit ir nedaudz vieglāk risināt problēmu, izņemot daļu lapu un visas pazares. Zemākās lapas jāizņem arī gurķiem. Ļoti bieži tieši augustā uz atkailinātām gurķu vasām sāk veidoties ziedu pušķīši. Tos rada gaismas trūkuma dēļ saīsinātas pazares, uz kurām tikpat kā nav lapu. No šiem otrā viļņa ziediem izaug papildu raža.
Kā pareizi izgriezt lapas?
- Lapas parasti izņem no apakšas, jo tur tām tāpat trūkst gaismas, bet sabiezinātos stādījumos tās var likvidēt arī auga vidū.
- Noteikti jāizņem visas dzeltēt sākušās lapas!
- Labāk lapas nogriezt ar sekatoru vai nazi tuvu stublājam, neatstājot celmiņus. Arī izkniebjot pazares, neatstāj celmiņus!
- Jāizgriež arī visi tomātu ķekari, no kuriem jau noņemti augļi. Tie ir klāti ar sīkiem matiņiem, kuros uzkrājas mitrums un veidojas pelēkās puves perēkļi.
- Novāc lapas, kuru apakšpusē redzami baltblusiņu kāpuri.
Ierobežo īsto miltrasu!
Siltumnīcās, kur audzē mūsdienu gurķu hibrīdus, īstā miltrasa (Podosphaera xanthii) mēdz parādīties tikai tad, ja kopā ar gurķiem aug arī melones vai kabači. Gurķu hibrīdi ir īstās miltrasas izturīgi. Neizturīgos augus atliek spēcināt ar sēru saturošu mēslojumu, piemēram, Alsupre S (lietošanas devas jāskatās etiķetē). Šīs līdzeklis ierobežo arī kailgliemežus un mīkstgliemežus, ja vien trāpīs tiem virsū. Var lietot arī jaunumu, kas parādījies tirgū, – VitiSan (atļauts arī bioloģiskajiem audzētājiem). Tas ir pieskares iedarbības aizsargājošs un ārstējošs fungicīds, kura darbības pamatā ir slimības ierosinātāju – hīfu un sporu – dehidratācija, proti, šūnas zaudē ūdeni un iet bojā.
Uzveic pelēko puvi!
VitiSan palīdz arī pret pelēko puvi (Botrytis cinerea), kas parasti strauji izplatās siltumnīcā uz visiem augiem. Tās ierobežošanai ļoti svarīgi laikus izvākt no siltumnīcas atmirušās augu daļas, jo šī infekcija sākumā attīstās tieši uz to šūnām. Jāņem vērā, ka hloru saturošie mēslojumi – kālija hlorīds un kalcija hlorīds – veicina augu pretošanās spēju šai infekcijai. Mēslojumu visērtāk iedot ar laistīšanu, deva 20 g uz 10 l ūdens.
Apturi neīsto miltrasu un tomātu brūno puvi!
Augustā gurķus turpina bojāt neīstā miltrasa (Pseudoperonospora cubensis), bet uz tomātu lapām un augļiem attīstās tomātu augļu brūnā puve (Phytophthora infestans). Pret šīm infekcijām neapmācītie lietotāji drīkst izmantot fungicīdus Infinito un Revus 250 SC. Pirms līdzekļu lietošanas uzmanīgi jāizlasa instrukcija. Ir svarīgi ievērot nogaidīšanas laiku – dienu skaitu no apstrādes līdz ražas novākšanai. Lietojot Infinito siltumnīcā (tas ir atļauts tikai gurķiem), tā ir viena diena, proti, ja smidzina pirmdienā, ražu vākt varēs trešdienā, nevis nākamajā dienā. Revus 250 SC ir atļauts gan gurķiem, gan tomātiem ar nogaidīšanas laiku trīs dienas, tātad, smidzinot pirmdienā, ražu varēs vākt piektdienā. Gurķi pa šo laiku var pāraugt, tāpēc ir svarīgi pirms smidzināšanas novākt arī mazākos gurķus.
Izķer kaitēkļus!
Tam ir ērti izmantot dzeltenās līmplāksnes, ko var atrast dārzkopības preču veikalos. Daļēji tās palīdz arī izķert kaitēkļus, bet ne visus. Ir svarīgi laikus uzsākt kaitēkļu ierobežošanu, jo tad, kad siltumnīcā lidinās baltblusiņu mākonis, kaut ko panākt vairs nav iespējams ne ar kādiem smidzinājumiem. Atceries – dzeltenās līmplāksnes regulāri jānomaina, jo tās strauji pārklājas ar pielipušiem kukaiņiem. Lielāko kaitējumu nodara baltblusiņu kāpuri, tāpēc, likvidējot lapas, jāsāk ar tām, uz kurām šo kāpuru ir vairāk.
Iznīcini tīklērci!
Augustā siltumnīcā ar vēju atlido tīklērces, kas vispirms parādās pie durvīm un vēdlogiem. To attīstību veicina zems gaisa mitrums (vasaras beigās tas mēdz krasi mainīties no ļoti zema dienā līdz ļoti augstam naktī). Vienīgais neapmācītiem lietotājiem pieejamais līdzeklis ir NeemAzal-T/S, bet to drīkst lietot tikai trīsreiz sezonā. Ja izmantoji vasaras sākumā pret pirmajām tīklērcēm vai baltblusiņām, tad augustā vairs nevar, lai neveicinātu kaitēkļu rezistenci jeb izturību pret šo līdzekli. Viss, kas atliek, vērīgi aplūkot augu lapas un, ieraugot pirmās tīklērces, izņemt šīs lapas un iznicināt. Tās var noslīcināt ūdenī, var arī izmest komposta kaudzē. Gurķu lapas strauji vīst, tāpēc komposta kaudzē kaitēkļi attīstīties nespēj.
Ar ziepēm pret laputīm!
Ar pirmajām laputīm, kas mēdz ierasties siltumnīcā tieši augustā, jārīkojas līdzīgi kā ar tīklērcēm. Laputu kolonijas veidojas lapu apakšpusē, uz to saldajiem izdalījumiem attīstās kvēpsarmas sēnes. Lapas kļūst melnas, lipīgas, raža samazinās. Dažkārt lapu apakšpusē starp laputīm var ieraudzīt nelielus, oranžus, tārpiņiem līdzīgus kāpurus. Tie ir laputu lapsenītes Aphidoletes aphidimyza bērni, kas pārtiek no laputīm. Lielsaimniecībās šo lapsenīti izlaiž speciāli pietiekami lielā daudzumā, lai ierobežotu laputis. Taču no apkārtējās vides lapsenītes neatlido siltumnīcā tādā skaitā, lai veiksmīgi tiktu galā ar laputīm, tāpēc lieki cerēt uz tām nav vērts, bet nevajag arī darīt pāri. Laputis var mēģināt nomazgāt no lapām ar ziepēm, nav obligāti ar zaļajām, derēs jebkuras. Ziepju plēvīte aizsprosto kukaiņu elpošanas orgānus, un tie nosmok. Šis paņēmiens labi strādā ar telpaugiem, bet siltumnīcā efektivitāte būs atkarīga no tā, cik pilnvērtīgi ziepjūdens noklās lapas apakšpusi, proti, nenotecēs no tās.
Tomātus laisti no rītiem!
Augustā siltumnīcā mēdz plīst tomātu augļi. Tas notiek nevienmērīgas laistīšanas rezultātā, it sevišķi, ja to dara vakaros. Pēc saulrieta lapas strauji atdziest, toties augļi ilgāku laiku paliek silti. Arī saknes ir siltas, tāpēc strauji uzņem ūdeni un sūknē to auga siltākajā daļā, proti, augļos. Līdz zināmai robežai tas veicina piebriešanu, tomēr pienāk brīdis, kad augļa sieniņas neiztur un pārplīst. Labāk laistīt no rītiem un katru dienu. Ja pieturas apmācies laiks un šķiet, ka tik regulāra laistīšana nav nepieciešama, ieteicams to darīt katru otro dienu, pieskaņojot ūdens daudzumu augsnes vai kūdras mitrumam. Svarīgi, lai laistīšanas režīms būtu vienmērīgs, bet devas atbilstu augu vajadzībai. To ir vieglāk ieteikt nekā izdarīt, jo augu vajadzība pēc ūdens ir atkarīga ne tikai no laikapstākļiem, bet arī no lapu virsmas.
