- Plēve ir lētāka, vienkāršāk piestiprināma, vieglāk kopjama.
- Polikarbonāts ir dārgāks par plēvi, salīdzinoši ilgi kalpo, izturīgs.
Ja izvēlies plēvi
Svarīgi, lai plēve būtu stabilizēta – tas nozīmē, ka ražošanas procesā plēvei pievienotas vielas, kas to pēc tam aizsargā no UV stariem. Pērkot jāskatās, cik ilgs ir plēves garantijas laiks, – ja vismaz 2–4 gadi, tātad ir stabilizēta.
Plēves biezumam (apzīmē mikronos) nav izšķirošas nozīmes, te jāskatās pēc materiālajām un fiziskajām iespējām. Proti, jo plēve biezāka, jo arī smagāka, ar to būs grūtāk rīkoties. Ar 120 un nedaudz vairāk mikroniem būs pietiekami, 200 nemaz nevajag.
Lai pasargātu augus no karstuma, plēvi no ārpuses var nobalsināt ar krītu un pēc tam to vienkārši nomazgāt. Polikarbonātam tas nebūs tik vienkārši – var būt grūtības krītu pēc tam nomazgāt. Gan plēves, gan polikarbonāta siltumnīcās iespējams lietot tā dēvētos ekrānus – paralēli zemei iekar, piemēram, agrotīklu kā papildu griestus, kas pazemina temperatūru pat par 2–4 grādiem.
Izvēloties armētu plēvi, jārēķinās, ka ilgāk par 2 gadiem tā nekalpos, jo saules ietekmē rūtiņas ātri sairst. Vēl var lietot burbuļplēvi, kuru kādreiz izmantoja stikla siltumnīcu papildu siltināšanai no sāniem, bet vispār to var lietot arī parastās plēves vietā – būs izturīgāka nekā parastā plēve un lētāka nekā polikarbonāts. Siltumnīcām ražo speciālu burbuļplēvi ar lieliem gaisa pūslīšiem starp divām plēves kārtām. Tās kalpošanas mūžs ir 5–7 gadi.
Ja izvēlies polikarbonātu
Svarīgi iegādāties šūnu polikarbonātu, lai tam būtu divas vai trīs kārtas ar gaisu starpā, jo tas nodrošina labu siltuma izolāciju.
Siltumnīcas konstrukcijai jābūt pārdomātai un stabilai, lai ekspluatācijas laikā neveidotos liekas slodzes, kas materiālam var kaitēt. Ar plēves siltumnīcām nav tik traki, jo plēve ir elastīga, tā pieļauj arī nelielas kļūdas konstrukcijā.
Montējot polikarbonāta siltumnīcu, svarīgi ir to darīt piemērotos laikapstākļos – vislabāk marta beigās, aprīļa sākumā.
Dienai jābūt saulainai, gaisa temperatūrai ap 8–10 grādiem, jo šādos laikapstākļos gaiss ir sauss. Ja polikarbonātu montēs karstā dienā, kad temperatūra ir pie 30 grādiem, gaisā būs daudz mitruma, un, kad nāks rudens, mitrums starp polikarbonāta šūnām iekšpusē kondensēsies un tur arī paliks.
Attiecīgi veidosies sliktāka gaismas caurlaidība, un ar laiku iekšpusē sāks augt arī aļģes. Lai no tā izvairītos, pirmkārt, kā jau minēts, siltumnīca jābūvē piemērotos laikapstākļos, otrkārt, papildu drošībai ieteicams lietot speciālus profilus, ar kuriem aiztaisa ciet polikarbonāta plākšņu vaļējos galus, lai gaiss un mitrums netiek iekšā.
Montāžas laikā jāskatās, lai uz ārpusi būtu vērsta pārklātā puse!