Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Mīti
- Haskijus nedrīkst mājās atstāt vienus pašus. Jebkuras šķirnes kucēnus mājās vienus atstāt nedrīkst (šādos gadījumos lieliska izeja ir speciāls bokss, kurā ievieto suni saimnieku prombūtnes laikā). Kā uzvedīsies pieaudzis suns, atkarīgs tikai no tevis un šķirnei ar to nav nekāda sakara. Suns vienkārši jānodarbina. Ne velti ir teiciens – labs haskijs ir noguris haskijs. Ja viņam netiks nodrošināta fiziskā slodze, tu saskarsies ar destruktīvu suņa uzvedību – viņš grauzīs mēbeles un apavus, plēsīs dīvānus, raks puķu dobes utt. Fantāzija, kā sevi nodarbināt, šiem suņiem ir ļoti bagāta.
- Īstam haskijam jābūt zilām acīm. Viens no populārākajiem stereotipiem.
Haskijiem mēdz būt dažādu krāsu acis: gaiši zilas, tumši zilas, dzintarkrāsas, zaļas, brūnas, gaiši brūnas.
Dažiem suņiem viena acs var būt brūna, bet otra – zila (pilnīga heterohromija) vai arī viena vai abas acis var būt plankumainas, proti, pa pusei brūnas un pa pusei zilas (daļēja heterohromija). - Sibīrijas haskiji nevar dzīvot dzīvoklī. Bet kā tad fakts, ka haskiji bieži gulēja čukču mājās, kur viņi ar savu ķermeņa siltumu sildīja bērnus? Arī mūsdienu haskiji nav zaudējuši mīlestību gan pret mājas komfortu, gan aktīvām rotaļām. Protams, ja suns tiek turēts dzīvoklī, viņam jānodrošina fiziskā slodze.
- Ar haskiju jāpastaigājas vismaz piecas stundas diennaktī. Protams, sunim nekas pret to nebūtu, taču tad tev jāpamet darbs. Galvenais jau nav pastaigu ilgums, bet gan fiziskās slodzes intensitāte. Vidēji pusotras stundas dienā (pusstunda no rīta un stunda vakarā) pieaugušam haskijam pietiek, ja vien tā nav pastaiga pie pavadiņas. Savukārt brīvdienas haskijs gaidīs ar nepacietību, lai kārtīgi ar tevi izskrietos pa mežu (no saites laist vaļā nekādā gadījumā nedrīkst, suns tūlīt aizlaidīsies) vai jūras krastu vai arī aizbrauktu ar tevi pārgājienā vai braucienā ar riteņiem. Haskija saimniekam aktīva atpūta jāmīl tikpat ļoti, cik sunim.
- Haskiji nepakļaujas dresūrai. Daļēja taisnība šim apgalvojumam ir, bet ne simtprocentīga. Jā, haskiji ir pārāk pašpietiekami un nepildīs komandas bez ierunām, un arī tev tas nav vajadzīgs. Galvenā suņa nepaklausības sakne ir nepietiekama fiziskā slodze un uzmanība. Un neglābs ne augsti žogi, ne voljēri, ne izturīgas pavadas: ja nepārlēks, izraksies pa apakšu vai pārgrauzīs. Galvenais, kas jāiemācas haskijam, – respektēt cilvēku. Ja sapņo par šo suni, tev jābūt cilvēkam ar stingru raksturu, kas sunim liks saprast, ka suņu hierarhijas augšgalā ir cilvēks, citādi suns tev vienkārši uzkāps uz galvas. Parasti haskiji ātri iegaumē komandu Šurp! Taču, ieraugot citus suņus, kaķus vai kaut ko interesantu, kļūst kurli ar abām ausīm. Vispār laist no pavadas haskiju pilsētas skvēros vai mežā ir ļoti bīstami – suns brīvā dabā bēg prom, uz saucieniem nereaģē un vienkārši pazūd.
Patiesība
- Haskiji gaudo. Ļoti reti var dzirdēt, kā haskiji rej. Savukārt gaudošana ir šo suņu vizītkarte. Haskijs ir bara suns. Viņš gaudo, ja viņam ir vientuļi vai arī dzird gaudošanai līdzīgas skaņas. Ir haskiji, kuri piedzied, dzirdot kādu operdziedātāju, vai arī ar gaudošanu reaģē uz bērna raudām. Un, protams, gaudo uz mēnesi, tādējādi pārbaudot kaimiņu nervus. Ja haskiju ilgu laiku dzīvoklī atstāj vienu, viņš var nepaguris nogaudot visu dienu.
- Mīl bērnus. Kā jau minējām, sensenos laikos haskiji pildīja čukču bērnu auklīšu lomu. Šajos suņos nav ne pilītes agresijas pret cilvēku – haskiju var samīļot un pačubināt katrs bērns.
- Nevienam nepieķeras. No visiem citiem suņiem haskiji atšķiras ar to, ka viņi dzīvo sev, nevis saimniekam. Arī divmetrīgs privātmājas žogs nav šķērslis, lai garlaikots haskijs, vēlēdamies piepildīt savu dzīvi ar notikumiem, tam nepārlēktu vai nepārrāptos – viņš ir veikls, turklāt ar lielu izdomu. Godīgi sakot, haskijam saimnieka nav. Čukčas brauca no ciema uz ciemu. Nomainīja pajūgu un brauca tālāk. Tāpēc šiem suņiem nav izveidojusies teritorijas un saimnieka izjūta. Un tieši tādēļ viņiem patīk klaiņot.
