Astilbes jāpārstāda ik pēc pieciem sešiem gadiem, un septembris ir pats piemērotākais laiks šim darbam, jo astilbes tad veido jaunas saknītes. Konsultē Marija Semerova, Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste
Astilbēm augot raksturīgi it kā kāpt uz augšu, tāpēc katru gadu dobes virspusē parādās kailas saknes. Lai tās ziemā neapsaltu un vasarā varētu baroties, katru gadu astilbju stādījumam jāuzber jauna kūdras, augsnes vai komposta kārtiņa. Tāpēc arī visa dobe ik gadu pakāpjas uz augšu – virs celiņiem, zāliena, blakus stādījumiem – un vairs neizskatās glīti. Tādēļ astilbes jāizrok, jāatjauno, jāsadala un jāiestāda atpakaļ tajā pašā vai citā vietā.
Darba gaita
Astilbju sadalīšanai un pārstādīšanai pietiek ar vienu vienīgu darbarīku – labu, asu lāpstu. Lāpstu dur vertikāli visapkārt astilbju ceram, cik dziļi vien iespējams. Kad cers no visām pusēm atdurts, ceļ to uz augšu, kārtīgi izkustina un izceļ no vecās vietas.
Izcelto ceru ar lāpstas galu sacērt divās vai vairākās daļās. Var griezt arī ar dārznieka šķērēm vai sadalīšanai izmantot zaru zāģīti.
Ar lāpstas galu nocērt sakņu veco apakšējo daļu, kas jau ir pārkoksnējusies. To var mest komposta kaudzē, tomēr var sadalīt mazākos gabaliņos un arī ierušināt zemē līdzās jaunajiem stādiem.
Arī vecajās saknēs slēpjas snaudošie pumpuri, kas pēc laika dzīs jaunus asniņus.
Stādus var sadalīt – sacirst ar lāpstu vai sagriezt ar dārznieka šķērēm vēl sīkākos gabaliņos. Pats mazākais izmērs, kurā dalīt, ir stāds ar diviem vai trim pumpuriem.
Taču jāņem vērā – ja stāds būs tik mazs, vajadzēs vairāk laika, lai tas sakuplotu un krāšņi saziedētu. Optimāls dalījuma izmērs ir tik liels stāds, ko var ērti saņemt vienā rokā.
Izvēloties astilbēm jaunu stādīšanas vietu, jāņem vērā, ka tām netīk visu dienu cepināties saulē. Tās labāk jūtas, ir veselīgākas un krāšņāk zied vieglā paēnā, kur pietiek mitruma.
Astilbēm nav nekādu speciālu prasību augsnei, kā tas ir, piemēram, rododendriem vai hortenzijām.
Derēs parasta, auglīga dārza zeme, kas ielabota ar pastāvējušiem kūtsmēsliem vai kompostu, kas gatavots no izravētajām nezālēm, pļautās zāles un rudens lapām. Ja stāda vecajā vietā, tad pats svarīgākais ir no izraktajiem astilbju ceriem izlasīt daudzgadīgās nezāles – pienenes, gārsu, vārpatas. Citādi tās izravēt no vecajām, blīvi saaugušajām saknēm gandrīz nav iespējams. Arī stādot jaunā vietā, pats svarīgākais ir izpurināt, izlasīt un izvākt no tās nezāles. Stādīšanas attālums atkarībā no astilbju sugas ir 40–50 centimetru līdz pat metram.
Rudenī lakstus nogriež un, kad zemes virskārta apsalusi, uzber pussprīdi biezu pieseguma kārtu – kūdru vai kompostu, kas pavasarī nav jānoņem. Tas tieši noderēs jauno saknīšu augšanai.
Ko vēl pārstādīt septembrī?
Flokšus – kaut ar pēdējiem ziediem –, tikai pirms stādīšanas jāieliek spainī ar ūdeni, lai kārtīgi sadzeras.
Rudbekijas, tikai tām gan pārstādot jānogriež ziedi.
Sibīrijas īrisus, lielziedu margrietas, ligulārijas, zeltslotiņas.
Labāk pārstādīt pavasarī!
Miķelītes un krastkaņepes, kurām sācies ziedēšanas laiks.
Helēnijas, jo tās jaunu sakņu sistēmu veido pavasarī un, rudenī pārstādītas, izsals un nonīks.
Izskatās, ka Tu izmanto reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)?
Mūsu portāla lasītājiem bez maksas ir pieejami kvalitatīvi raksti. Reklāmas ir vienīgais veids, kā mēs varam turpināt piedāvāt bezmaksas saturu. Lūdzu, izslēdz savu reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)!
Rīga +2°C 
1
0
0
0
0
0
0
