Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Divgadīgās puķes ir lieliska izvēle: tās neprasa īpašu kopšanu un lielākā daļa – studentu neļķes, uzpirkstītes, mēnesenes – iesējas pašas. Saimniecei pat var rasties iespaids, ka puķe ir daudzgadīga – kur reiz iesēta, tur aug gadiem. Bet tā tas gluži nav – atšķirībā no viengadīgajiem puķēm divgadīgajām ir garāks veģetācijas periods. Pirmajā gadā pēc iesēšanās puķe aug, bet uzzied tikai nākamajā. Vecās saknes satrūd, bet jaunas veidojas, apsakņojoties izsētajām sēklām. Tiesa, ne visas divgadīgās puķes mūžam augs tajā pašā vietā, kur reiz sētas. Piemēram, pulkstenītes neiesēsies un neizaugs, tās saimniecei būs jāsēj no jauna, sīkziedu atraitnītes iesēsies, bet lielziedu, visticamāk, ne.
Jāņem vērā, ka, vienmēr ļaujot divgadīgo puķu sēklām nogatavoties un iesēties, tās, kā saka dārznieki, ar laiku izlaižas: ja uzpirkstīte sākotnēji bija violeta, ar gadiem tā kļūst rozā, tad – balta, bet dažādu krāsu studentu neļķes sajaucas un pārsteidz ar savu krāšņo krāsu salikumu katru gad’ no jauna. Tātad – ja dārzā gribas redzēt noteiktas krāsas divgadīgās puķes, labāk pirkt sēklas un regulāri tās iesēt.
Divgadīgo puķu priekšrocības: tās ir izturīgākas pret pavasara salnām, dzestriem rītiem un vēsākām dienām, jo ziemu jau ir pārlaidušas un guvušas zināmu rūdījumu. Čaklākās divgadīgās puķes uzziedēs agrā pavasarī un priecēs, vēl krietni pirms viengadīgās puķes būs pumpuros.
Audzēšanas ābece
Lai divgadīgās puķes dārzā justos labi un skaisti ziedētu, jāņem vērā vien daži audzēšanas pamatnoteikumi.
Sēšana
Sēklas jāiesēj pareizā laikā. Dažām puķēm sēšanas laiks ir maija beigās, jūnija sākumā, citām – jūlijā. Sēt var gan dārza zemē, kurā iepriekš auguši kādi dārzeņi, gan kastēs. Sēšanai vajadzīga laba dārza augsne ar satrūdējušu kūtsmēslu piedevu. Sēklas nav jāsēj dziļi – augsnes kārtiņa uz sēklām var būt pavisam niecīga.
Ja puķes, kas bija jāsēj maijā un jūnija sākumā, šogad vēl nav iesētas, to var pagūt izdarīt arī jūlijā, tiesa, tad gan sēt ieteicams siltumnīcā vai lecektī. Sausās vasaras dienās sējumiem jāuztur pietiekams mitrums, lai augi labi attīstītos.
Piķēšana un izstādīšana
Aptuveni pēc divām nedēļām sēklas būs sadīgušas, un, kad stādiem jau izaugušas pa trim lapām, tie ir gatavi piķēšanai. To labāk ieplānot vēsākā dienā vai vakarpusē.
Pastāvīgā vietā puķes parasti izstāda augusta beigās, vēlākais – līdz septembra vidum. Pārstādīšanā ir nianses: piemēram, atraitnītes, kuras sēj jūlijā, pārstādīt ir ļoti vienkārši, jo tām ir bārkšsakne, bet mēnesenes var sagādāt raizes – tām ir liela mietsakne, kas teju tūlīt pēc izrakšanas novīst, tādēļ jārīkojas ļoti ātri. Šīs puķes vislabāk augs tur, kur ir iesētas vai iesējušās pašas.
Pārziemošana
Lai rudenī pārstādītās divgadīgās puķes veiksmīgi sagaidītu pavasari, tās uz ziemu ieteicams nedaudz piesegt – īpaši nedraudzīgs jaunajiem puķu stādiem var izrādīties kailsals un bieži atkušņi. Piesegumam var izmantot, piemēram, mulču vai egļu zarus. Egļu zari pasargās augus arī no grauzējiem, tikai nevajag pārspīlēt, zari jāliek plānā slānī. Ja sasegs par biezu, efekts var būt pretējs – tieši tur, zem zariem, grauzēji var nolūkot labu vietu savai ziemas migai.
Mēslošana
Pavasarī puķu stādījumus atsedz, zemi ap tiem uzrušina, lai augs saņemtu skābekli, un pēc tam var sākt dot papildmēslojumu ar bagātīgāku slāpekļa devu krāšņai augšanai.
Populārāko divgadīgo puķu TOP 9
Parastā kāršroze (Alcea rosea)
Kāršrozi ne bez iemesla var uzskatīt par lauku vides simbolu – tā senāk auga teju pie katras lauku mājas. Sēj galvenokārt jūnijā, taču var mēģināt iesēt arī jūlijā. Puķes izaug krietni garas, pat virs diviem metriem, tādēļ nereti tām nepieciešams balsts. Vislabāk kāršrozes jutīsies aizvējā, pie mājas sienas vai sētas. Zied gan plāniem, gan bieziem, pildītiem ziediem, turklāt dažādās krāsās. Jāņem vērā, ka kāršrožu hibrīdi ar pildītiem ziediem sēklas neveidos un tātad – tās pašas neizsēsies.
Studentu neļķes (Dianthus barbatus)
Studentu neļķi būtu pareizi dēvēt par čemurneļķi. Tās sēj maija beigās, jūnija sākumā, bet dobē izstāda augustā. Parasti tās izsējas pašas, taču tad ar laiku zaudē savas sākotnējās īpašības: krāsu un ziedu čemura biezumu. Samērā izturīgas puķes, pārziemo labi, tomēr, ja iesētas jūlijā, tad gan uz ziemu stādus labāk piesegt. Lieliska čemurneļķu īpašība – ja nogrieztas svaigas, vāzē tās saglabā labu izskatu pat divas nedēļas.
Ilggadīgās mārpuķītes (Bellis perennis)
Mārpuķītes sēj jūnijā vai jūlijā, vislabāk vēsā laikā. Dažkārt tās uzzied jau pirmajā gadā līdz rudenim, taču ziedus labāk noplūkt, lai mārpuķītes stādam ir spēks pārziemot. Nākamajā gadā izaug 15–20 cm garas, uzzied agri, pat aprīlī, un zied teju līdz augustam. Ziedu krāsa – no baltas līdz tumši sarkanai. No sētām sēklām izaug biezas, skaistas ziedu galviņas, bet, ja mārpuķītes daudzus gadus sasējas pašas, ar laiku tās kļūst plānākas un plānākas. Labi iederas gan mauriņā, gan dārzā starp ziemcietēm.
Vidējās pulkstenītes (Campanula medium)
Šīs puķes noteikti ir jāsēj – pašas neizsēsies. Parasti to dara maijā, jūnijā. Pulkstenītes izaug aptuveni 70–80 cm garas, zied skaistiem, lieliem ziediem, kas atgādina zvaniņus. Ziedu krāsa var būt gan balta, gan zilgana, rozīga un lillā.
Gadās, ka pulkstenīte otrajā gadā neuzzied, toties droši, ka tad tā ziedēs trešajā gadā.
Rudenī var iestādīt lielākos podos, uz ziemu atstāt gaišā, vēsā vietā un pavasarī agrāk uzziedināt.
Sarkanās uzpirkstītes (Digitalis purpurea)
Parasti sēj maijā vai jūnijā. Uzpirkstīte ir augs, kas lieliski izsējas arī bez saimnieces palīdzības, tomēr, ja gribas dārzā redzēt noteiktas krāsas uzpirkstītes, tad nāksies pirkt sēklas un sēt. Uzpirkstītes izaug līdz 120 cm garas, ziedu vāles ir lielas un krāšņas. Jāraugās izstādīt 30–35 cm attālumā, tad ziedu vālei būs spēks izaugt krāšņākai. Ja vietas pietrūks, ziedi uz vālītes veidosies sīki un to būs maz. Piemērota puķe apstādījumiem, bet nav ieteicama dārzos, kur uzturas mazi bērni, jo uzpirkstīte ir indīga!
Lielziedu atraitnītes (Viola wittrockiana)
Atraitnītes sēj jūlijā – kastītēs, siltumnīcā, lecektī vai tieši dobē, sēklas neizkaisot pārāk blīvi. Ja viss izdosies labi, nākamā pavasarī atraitnītes nebūs jāpērk – pirmie stādi puķu dārzam un balkona kastēm būs pašas izaudzēti. Atraitnīšu priekšrocība ir agrā ziedēšana jau aprīlī un milzīgā šķirņu izvēle – gan lieliem ziediem, gan sīkiem, turklāt ļoti dažādās krāsās.
Smaržīgās vakarenes (Hesperis matronalis)
Dēvētas arī par naktsvijolēm. Sētas maijā un jūnijā, nākamajā gadā tās izaug 40–60 cm garas un uzzied lieliem, violeti rozā ziediem, kas atgādina flokšus. Vakarenēm patiks auglīga, labi drenēta zeme, saulaina vai nedaudz noēnota vieta (krāšņāk ziedēs saulainā vietā!). Atšķirībā no matiolām smaržīgās vakarenes ziedi ir vaļā visu diennakti, ar savu smaržu reibinot vakaros un naktīs.
Divgadīgās mēnesenes (Lunaria rediviva)
Nereti dēvētas arī par dālderiem vai naudiņpuķi. Mēneseni dārzā ieaudzē, sējot tieši dobē jūnija sākumā, bet pēc tam var ļaut izsēties pašai. Pirmajā gadā mēnesene sadīgs un izveidos lapu rozeti, bet nākamajā – uzziedēs, nogatavinās sēklas un arī izsēsies. Mēnesene izaug ap 80 cm gara, pavasarī uzzied rozīgi violetiem ziediem, bet pēc noziedēšanas tai veidojas apaļi, plakani pāksteņi ar divām līdz četrām sēklām – tos savām kompozīcijām ļoti iecienījuši floristi.
Alpu neaizmirstules (Myosotis alpestris)
Sēj maija beigās, jūnija sākumā. Pēc tam tās lieliski izsējas pašas, jo neaizmirstulīšu sēklas nogatavojas ļoti īsā laikā. Labi izskatīsies starp pavasara sīpolpuķēm. Izaug līdz 20 cm garas, bagātīgi zied košiem, smalkiem ziediņiem. Piemērotas audzēšanai ne tikai dobēs, bet arī balkona kastēs un iekaramajos podos, zālienos, pļavās. Vislabāk jutīsies ēnainā vai daļēji noēnotā, nedaudz
