Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Edžus ir studējis žurnālistiku, strādājis sabiedrisko attiecību jomā, rakstījis un rediģējis grāmatas. Pašlaik veido arī savu blogu ainavudizains.wordpress.com Tomēr līdztekus vienmēr bijusi interese par dārzkopību: «Sākums tai bija visai praktisks – mani ļoti aizrāva augļkopība, iestājos Tautas universitātes Augļkopības fakultātē, iemācījos potēt un acot augļu kokus, un deviņdesmitajos gados man Stāmerienā bija pat pašam sava neliela stādaudzētava. Taču tad sapratu, ka tas tomēr nav savienojams ar darbu Rīgā, un visu, kas stādaudzētavā palicis, atdāvināju draugiem un kaimiņiem. Bet tas man joprojām patīk, un nav neviena gada, kad es kaut ko neuzacotu savam priekam.
Tomēr interese par dārzu nemazinājās, gluži otrādi – tā kļuva dziļāka, pabeidzu lieliskās ainavu arhitektes Gundegas Lināres vadītos daiļdārzniecības un dārzu projektēšanas kursus, pēc tam ieguvu arī oficiālu izglītību dārzkopībā, mācoties Latvijas Lauksaimniecības neklātienes tehnikumā. Gatavojos šajā jomā strādāt arī žunālistikā, taču dzīve pavērsās citādi. Tagad sevi saucu arī par ainavu dizaina blogeri, turpinu par to rakstīt, fotografēt, un tas man sagādā tiešām ļoti lielu prieku.
Sākumā mana bijusī stādaudzētava pārtapa par dekoratīvu dārzu, kādu Latvijā ir tūkstošiem, – ar līkumotām dobēm, kurās aug pa kādai tūjai un citam skujenim, pa kādai hortenzijai, protams, ir arī puķes – gan vasaras puķes, gan ziemcietes –, bet starp augiem arī daudz kailas zemes vai mulčas kvadrātmetru…
Citi lasa
Taču 2016. gadā dārzā sākās ļoti pakāpeniskas pārmaiņas, lai tas atbilstu manai jaunajai izpratnei par harmonisku dārzu un vidi, kādu gribētos ap sevi veidot. Par sev tuvāko esmu atzinis dārzu stilu, ko pasaulē dēvē par naturālo. Iedvesmu tas smeļas dabā. Savā dekoratīvajā, ornamentālajā dārzā integrēju augus, kas raksturīgi naturālajam stilam. Tā ir pavisam atšķirīga augu izvēle, un pavisam citāda ir arī dārza atmosfēra. Ornamentālā stila dārzos viss ir ļoti sakārtots, iepriekš paredzams, turpretī naturālā stila dārzos spontanitāte ir viens no atslēgas vārdiem, kā dārzs izpaužas un sevi apliecina. Arī kopšana ir visai atšķirīga.»
Sava Sarkanā grāmata
«Latvija ir valsts, kas nav radījusi nekādu sistēmu, lai saglabātu naktsvijoles, pārējās savvaļas orhidejas un citus retos un aizsargājamos augus. Uzskatu, ka sižeti, ko gadu no gada rāda televīzijā – kā pavasaros tvarsta lakšu un Daugavas vizbuļu pārdevējus –, ir īsts apkaunojums Latvijai, jo sodīšana tiek uzskatīta par vienīgo veidu, kā šos augus saglabāt.
Citās Eiropas valstīs ir radīta sistēma, kā šos augus saglabāt un pavairot, lai audzētu vietās, kur tiem ir piemēroti apstākļi. Vienā gadā ar mērķtiecīgu sistēmu un sertificētām stādaudzētavām, kurām lakšu ķiplokus varētu uzticēt, varētu panākt, ka tas vairs nebūtu Sarkanās grāmatas augs. Nav normāli, ka valsts nav radījusi efektīvu, funkcionējošu mehānismu savu dabas retumu saglabāšanai. Manā dārzā ir uzskatāms piemērs ar Baltijas dzegužpirkstītēm, kas ir populārākās, vairāk izplatītās no dzegužpirkstītēm. Pirmā no tām pirms gadiem četriem parādījās vietā, kur, ar ekskavatoru rokot dīķi, augsne sastumta ar buldozeru. Es to fotografēju, liku sociālajos tīklos, ļoti priecājos un lepojos, ka man ir pašam savs Sarkanās grāmatas augs.
Šogad šajā zonā ziedēja jau 40 dzegužpirkstītes. Nākamgad droši vien ziedēs vēl vairāk. Tas ir mans mazais minirezervāts, un arī kaimiņi ar lielu pietāti izturas pret šo vietu. Tas ir mans ieguldījums, kā pats ar mērķtiecīgu rīcību varu Sarkanās grāmatas augiem palīdzēt savā teritorijā augt un pilnvērtīgi attīstīties. Pavasarī esmu gandrīz vai uz ceļiem visu izrāpojis, katram augam applūcot konkurējošās nezāles, lai tās netraucētu. Protams, arī pļaut tur nevar par agru un par zemu. Zonu, kurā nav ziedošo augu, gan nopļāvu apmēram 20 centimetru augstumā, lai tie, kas ir lapu stadijā, saņem vairāk gaismas un var pilnvērtīgāk attīstīties. Pašas dzegužpirkstītes atstāju līdz pavasarim, lai tās zem sniegiem sabrūk. Pat nezinu, kurā brīdī īsti tās izsējas. Pavasarī tur viss būs tīrs un sakopts un sāksies nākamais veģetācijas cikls.»
