Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Guntis Vītoliņš, stādaudzētavas Dimzas dibinātājs.
Forsītijas ir olīvu dzimtas forsītiju ģints augi, un tām ir septiņas sugas, no kurām radīts daudz šķirņu, kas atšķiras gan ar ziemcietību, gan dekorativitāti. «Forsītijām ir ļoti dažādu dzelteno toņu un lielumu ziedi. Ir pat forsītijas, kuru ziedi ir 7–8 centimetrus lieli un tumši, tumši dzelteni. Bet, kā jau tas parasti notiek, jo smalkāks augs, jo tas kaprīzāks. Latvijas salā šādai forsītijai nosals ziedpumpuri, un atkal būs jāgaida kāda maigāka ziema,» saka Guntis Vītoliņš.
Forsītiju dzimtene ir Ķīna, caur Japānu tās ieceļoja arī Eiropā. Forsītiju triumfa laiks neapšaubāmi ir agrs pavasaris – aprīlis, maija sākums, kad to zari ir pilni ar koši dzelteniem ziedu zvaniņiem, kas atsevišķām sugām arī patīkami smaržo. Starp citu, Latvijā forsītijām ir arī otrs vārds – ziedpulkstenītes. Kad ziedu mākonis nobirst, forsītijai saplaukst necilas lapiņas, un visu pārējo gada daļu augs ir visai nemanāms.
Kā kopt un lolot
- Forsītijai dārzā jāizvēlas iespējami saulaina vieta. Pusēna tai vēl derēs, bet pilnīgā ēnā forsītija būs grūti pamanāma arī ziedu laikā, jo tumsā tā pletīs plašumā zarus un slinki ziedēs. Augsnes ziņā forsītija nav izvēlīga, bet vislabāk tai patīk trūdvielām bagāta, vidēji smaga augsne, kurā pietiek mitruma.
- Pērkot forsītijas stādu kailsakni, labāk izvēlēties tādu, kam ir plašākas saknes, arī konteinerstādu ieteicams izvēlēties tādu, kas iestādīts platākā podā, jo forsītiju saknēm patīk plesties uz sāniem.
- Augam patiks mulčas kārta uz saknēm un mēslojums pavasarī, taču pārspīlēt ar barošanu nevajag.
- Forsītijām labākais ir kāliju un fosforu saturošs mēslojums, bet, ja augu pārmēslo (īpaši – lietojot slāpekļa mēslojumu), lapu būs daudz, bet ziedu – maz. Īpaši svarīgi ir neiedot bagātīgu slāpekļa mēslojumu ļoti agri pavasarī vai vēlu rudenī. Slāpekli saēdies, augs neprātīgi audzēs jaunos dzinumus, un kādā vēlākā pavasara vai agrākā rudens salnā tie noteikti cietīs.
- Slimo forsītijas maz. Vienīgi slikti koptos vai vecos krūmos, kas aug mitrās vietās, uz zariem baktērijas mēdz izveidot punus – vēžveidīgus izaugumus vairāku centimetru lielumā, kuru dēļ inficētie zari var iet bojā. Ja uz zariem pamani šādus izaugumus, krūms pamatīgi jāizcērp (slimie zari jāizgriež obligāti!), lai tas būtu iespējami skrajāks un lietū samirkušās lapas varētu ātrāk nožūt, jo mitrums veicina slimību izplatīšanos.
Viegli pavairot ar spraudeņiem
- Forsītijas ir ātraudzīgas, krūmi ātri sazarojas, tādēļ tie labi der arī dzīvžogam. Šāds dzīvžogs ik pa laikam būs jāapcērp. Tiesa, šādas apcirptas forsītijas pavasaros, iespējams, mazāk ziedēs. «Bet gan jau krūma iekšpusē būs zari, kas ziedēs gana labi. Turklāt forsītijas zied, kad tām vēl nav lapu, tā ka ziedus noteikti varēs redzēt,» mierina Guntis Vītoliņš.
- Forsītiju dzīvžogam ir vēl kāds pluss: saimnieks stādus tam var saaudzēt pats – forsītijas var viegli pavairot ar spraudeņiem, jo dzinumu galotnītes labprāt apsakņojas.
- Īstais laiks spraudeņu griešanai ir pēc auga noziedēšanas, kas ir arī īstais laiks auga apgriešanai. Ņem sprīdi garas galotnītes, noplūc tām apakšējās lapas un liek podiņos ar augsni. Ja spraudenim nodrošināsi 20–25 grādu temperatūru un tam būs pietiekami daudz mitruma, augam izveidosies spēcīga sakņu sistēma, un jau nākamajā pavasarī to varēsi stādīt dārzā.
Forsītiju frizētava
- Lai forsītija bagātīgi ziedētu, tā pareizi jāapgriež. Vislabāk to darīt pavasarī, tikko augs pārziedējis. Augu apgriežot rudenī, ziedpumpuri nepaspēs izveidoties.
- Forsītijas zied uz divu iepriekšējo gadu dzinumiem – šopavasar uz tiem, kas saauga pagājušajos divos gados, nākamgad – uz tiem, kas būs saauguši pagājušogad un šogad. Savukārt uz tiem zariem, kas jau sasnieguši četru piecu gadu vecumu, ziedus var ieraudzīt daudz retāk.
- Veidojot krūmu, ik gadu vēlams izgriezt kādu pārīti veco zaru, lai tā vietā aug jaunulis, kas sākotnēji būs garš un taisns kā pīcka. Ja jauno zaru saaug pārlieku daudz, tie jāparetina. Tāpat jānogriež arī tie dzinumi, kas ir pārlieku sazaroti un tiecas tuvāk zemei, vien jāatceras, ka ir arī šķirnes ar gandrīz ložņājošiem zariem, un tos nu gan nevajadzētu nogriezt. Labi saaugušam krūmam jau var veidot formu, apgriežot vainagu puslodes formā. Ja forsītiju bojājis sals, cietušie zari noteikti jānogriež līdz pat koksnei.
- Arī pavisam vecu forsītijas krūmu var atjaunot – pirmajā veidošanas gadā jānogriež viena trešdaļa krūma, un divos nākamajos gados – atkal pa daļai, kamēr veco zaru vairs nav.
Jāsargā no sala
Mēdz gadīties, ka forsītijas slikti zied tāpēc, ka ziemā ziedpumpuri apsaluši. Rudens pusē forsītijas zaros sarindotie pumpuri liek domāt, ka pavasarī būs daudz ziedu, bet pienāk aprīlis, un… nezied, jo ziema bijusi par aukstu. Jau mīnus desmit grādu sals forsītiju ziedpumpuriem var nodarīt skādi.
«Lai tā nenotiktu, forsītijas krūmu ziemas gaidās var pieliekt pie zemes un pārklāt ar klūgām, lai forsītija varētu apsegties ar sniega segu,» iesaka Guntis Vītoliņš. Dažkārt gadās arī tā, ka forsītijas krūmam ārējie zemākie zari zied, bet vidējos nav ne zieda. Visticamāk – malējie zari ziemā apsniguši, bet vidējie palikuši bez sniega kārtas, tāpēc cietuši salā un pavasarī ir bez ziediem. Bet šopavasar forsītijas noteikti ziedēs grezni – ziema bija tām labvēlīga.
Forsītiju zari ideāli der ziedu plaucēšanai. Tos var griezt jau janvārī vai februārī, un istabas temperatūrā, gaidot pavasari, saplauks dzelteniem ziediem klāti zariņi.
Forsītiju izlase
Saulainai, no vēja pasargātai vietai
Vidējās forsītijas (Forsythia intermedia). Izaug divu un pat trīs metru augstumā un pusotra metra platumā.
- ‘Spring Glory’. Krūms stāvs, ziedi gaiši dzelteni.
- ‘Freja’. Ziedi vidēji lieli, lapas tumšzaļas.
- ‘Courtalyn’. Noapaļots vainags, zied agri, ziedi koši dzelteni, lapas rudenī vīnsarkanas.
Vējainākai, ēnainākai vietai
- Olveida forsītija (Forsythia ovata). Izaug pusotra, divu metru augstumā un pusotra metra platumā. Zied visagrāk no visām forsītijām. Ziedi ir nelieli, toties teicama ziemcietība. Labi der dzīvžogiem.
- Žiralda forsītija. Izaug divu metru augstumā un metra platumā, stāvs vainags, citrondzelteni ziedi.
Neizskatīgai nogāzei
Ložņājošās forsītijas – forsītiju hibrīdšķirnes, kas izaug ne augstākas par metru, ideāli der nogāžu apaudzēšanai. Ar krāšņu ziedēšanu gan neizceļas, bet ātraudzīgas un ar bagātīgu lapojumu.
- ‘Arnold Dwarf’. Izaug 0,6–1 metra augstumā, zari gandrīz ložņājoši.
- ‘Nana’. Izaug metra augstumā, bet izplešas pat divu metru platumā, ziedi zaļgandzelteni, bet līdz ziedēšanai jāgaida 7–8 gadi.
