Saule jau pati par sevi ir lieliska dažādu sēņu sporu, baktēriju un vīrusu iznīcinātāja. Ja diena nav saulaina, labāk griešanas pasākumu atlikt līdz piemērotam laikam. Kaut arī lietus nelīst, mākoņainā laikā gaisā ir daudz miglas pilienu, kas kalpo kā pārvietošanās līdzekļi dažādām slimību sporām, kuras tā vien gaida parādāmies kādu svaigi grieztu brūci.
Arī apsmērēšana ar lerānu neko daudz nelīdzēs, jo spora brūcē var iekļūt jau zara zāģēšanas laikā. Piemēram, lapu koku vēža sporas lido visu ziemu, ja tā ir silta. Tāpat dažādas zaru un stumbru iedegas, bakteriālais vēzis – tās ir slimības, kas agri pavasarī var viegli inficēt svaigi grieztas brūces.
Daudz kaitēkļu mēdz ziemot ķērpjos, kas klāj koku, īpaši augļu koku, stumbrus. Kamēr vēl nav izplaukuši pumpuri, ķērpjus vari viegli likvidēt ar dzelzs vitriola (sulfāta) šķīdumu.
Svarīgi, lai pumpuri patiešām nav sākuši plaukt, jo stiprā koncentrācija tos apdedzinās. Šim nolūkam 300 g dzelzs vitriola jeb sulfāta izšķīdini 10 l ūdens un kārtīgi apsmidzini ķērpjainos zarus. Šis darbs jādara dienā, kad ir apmācies un temperatūra ir virs nulles. Ķērpji pazudīs pakāpeniski – jau pēc pāris mēnešiem no tiem nebūs ne vēsts. Ir gadījumi, kad ķērpji izveidojuši ļoti biezu kārtu, tad būs vajadzīga vēl viena apstrāde rudenī pēc lapu nobiršanas. Neiesaku ķērpjus berzēt no zariem, tā viegli var ievainot mizu, kas savukārt ir atvērta vieta slimību izraisītāju iekļūšanai.
Dzelzs vitriola šķīdumam ir līdzīga iedarbība kā Bordo maisījumam. Tas pasargā augus no slimību sporu iekļūšanas augā.