Sapņu māja

Mājas dosjē

• Viensēta Ausmas atrodas Koknesē, ap nelielu guļbaļķu dzīvojamo māju ir divi hektāri zemes, tur vecā kūts ēka, kurā plānots ierīkot pirtiņu, sens ābeļdārzs un varenu piemājas dižkoku pavēnis.
• Nākamgad mājai apaļa 100 gadu jubileja.
• Te kopš 2019. gada saimnieko interjera dizainere Gita Tenisa. Pēc ilgāka prombūtnes laika no Anglijas ciemos atbraucis arī dēls Emīls Deksnis. Allaž klātesošs ir Gitas jaunais mājdzīvnieks un personība – kaķis Bučiņš.
• Ik gadu maija pirmajā svētdienā šeit notiek lielā pavasara talka, šogad tā sakrita ar saimnieces pārcelšanos uz savu lauku īpašumu pavisam.

Cienājot viesus ar Ukrainas cigoriņu kafiju un pašlasītu tēju, saimniece Gita Tenisa stāsta, kā nonākusi laukos: «Mans ceļš līdz lauku īpašumam sākās dienā, kad, stāvot pie loga Rīgas dzīvoklī, sapratu, ka šo es negribu redzēt visu atlikušo mūžu. Sāku meklēt. Sākumā izbraukāju Latvijas malu malas, līdz piešķīlās, ka jādzīvo taču tur, kur ir ģimene, draugi un bērnības atmiņas. Arī dzimtajā pusē Koknesē ar īpašumu meklēšanu negāja tik viegli, tomēr ilgi negaidīju, sāku ar pārvākšanos – noīrēju Koknesē dzīvokli. Nu man bija brīvi pieejams tas, kā Rīgā trūka, – svaigs gaiss, zaļa zāle, pastaigas rīta rasā, pelde upē, dārzs, mežs.»

Līdz tam Rīgā nodzīvoti divdesmit deviņi gadi, nomainītas sešas dzīvesvietas. Gājis ir raibi, stāsta Gita. Bērnībā daudz laika pavadīts pie vecāsmātes dažu simtu metru attālumā no Ausmām. Tagad tur dzīvo krustmāte, un tieši viņa bija tā, kura uzdāvināja Gitai nelielu zemes pleķīti, kur viņa sākusi saimniekot un piepildīt ilgoto sapni. Pirmā talka šajā vietā notikusi 2013. gadā. Tikai pēc vairākiem gadiem, kāda talcinieka mudināta, Gita aizbridusi apskatīt turpat blakus aiz krūmiem esošo veco māju. «Atnācu – un bija, sāka kņudināt pakrūtē! Tā nu regulāri lavījos, lai pasēdētu uz sliekšņa un padomātu, kā te varētu būt. Vienos saulgriežos uzpinu un atnesu uz šo sētu vainagu. Sāku palīdzēt onkuliņam, kurš te dzīvoja. Viss notika bez steigas. Vēl pēc vairākiem gadiem, kad atļāvu sev gribēt šo īpašumu iegādāties, sameklēju īpašniekus, un 2019. gada vasarā Ausmas bija manas,» ar lepnumu teic saimniece.

Zāle cilvēka augumā

Līdz ar jumtu virs galvas guļbūves ēkā Gita ieguva dzīvu ūdeni akā, dārzu ar vecām ābelēm un milzu upeņu krūmiem, palīgēkas, mājdzīvniekus – stirnas, alni, lapsas, peles – un nebeidzamu darbu sarakstu.
Sākumā saimniecei nav bijis patīkami uzkavēties iekšā mājā, jo te bijis daudz vecā. Pašas spēkiem darbojusies ārā – veidojusi drenāžas, ceļu, rakusi grāvjus, tikusi vaļā no krūmiem, jo visapkārt bijis džunglis. Zāle bijusi cilvēka augumā. Ar Labo Koku palīdzību izgrieztas un apčubinātas vecās ābeles, ko Gita cēli sauc par skulptūrām. «Viensētas pagalmā jābūt tīrai, kārtīgai un plašai vietai, kur ļaudīm pulcēties,» nosaka saimniece.

Mājā neviens nebija dzīvojis vairāk kā vienpadsmit gadu. Ausmas nopirktas no čigāniem, šo mājvietu sākotnēji veidojuši vēl Gitas neizpētīti saimnieki, bet no nostāstiem dzirdēts, ka māju būvējis kalējs, vēlāk šeit dzīvojusi Adijānu dzimta. Kārtojot pēdējā dzimtas pārstāvja mantas, atrastas melnbaltas fotogrāfijas, kurās redzams, kāda šī vieta izskatījusies tās pirmsākumos.

Kad saimniece te iejutusies, ķērusies klāt arī dzīvojamās mājas atjaunošanai. Pirmie darbi saistīti ar drošību – iztīrīts un salabots skurstenis un restaurēta oriģinālā ķieģeļu maizes krāsns un plīts. Katra krāsns silda divas telpas. Tāpat pārvilkta pagaidu fiksā un drošā elektrība. 
«Šajā mājā izsapņoju savus mazos sapnīšus. Vienmēr esmu vēlējusies terasi, lai ir, kur apcerīgi padzert rīta kafiju,» atklāj Gita. Savulaik mājai bijusi divstāvu veranda, bet kaut kādu iemeslu dēļ tā nojaukta. Atrodot paslēptās durvis uz verandu, pieņemts lēmums ielikt stikla durvis un uzbūvēt terasi.

Dabiski un ar izpratni

Gitas filozofija, atjaunojot šo māju, ir izmantot dabiskus materiālus, pilnībā izslēdzot putas, putuplastu, plēvi un rīģipsi. «Vienīgais, ko pieņemu, ir betons,» nosaka sieviete. Nesen ielikti jauni koka logi, saglabājot to oriģinālo rūtojumu. Mājas fasāde laika gaitā ieguvusi dažādas nokrāsas, tādēļ Gita logiem izvēlējusies īpašu pelēku toni, kas iekļaujas esošajā krāsu gammā. Lai iegūtu plašumu, virtuve apvienota ar koridoru, un tajā ieklāta masīvkoka grīda, kas kā vecos laikos stiprināta ar koka tapām. Atstāta tā sauktā vēdināmā grīda, kur pamatos ir vēdināšanas lūkas. Siltinājumam izmantoti tikai dabiski materiāli – keramzīta oļi, kokšķiedra un kaņepju spaļi. Pa simt gadiem šai mājā pirmo reizi iekšā ir tualete un siltais ūdens, ievilkta bioloģiskā kanalizācija. Pavisam drīz tiks mainīts jumts, pāri lubiņām klājot jauno segumu.

Daļu darbu Gita veic pati, tā tapusi arī vannasistaba, izveidojot telpu telpā. Ideju saimniecei pietiek pašai, bet pieredzi mājas atjaunošanai viņa smeļas Facebook grupā Vēsturisko būvju atjaunošana un pie zināmiem praktiķiem. «Tam, ko nevaru, pieaicinu meistaru. Ko varu, daru pati,» viņa norāda. 

Uz sienām māls un kaļķis

Ēkā ir lieli bēniņi, kurus var izbūvēt. Tur Gita ieplānojusi izveidot divas telpas – nelielu guļamistabu un rokdarbu darbnīcu. Jau pasūtīti logi līdz grīdai.
Šogad plānots nomainīt grīdas atlikušajās divās telpās, no iekšpuses ar kokšķiedru jānopako jaunie logi, jāpieliek aplodas un atjaunotas vecās palodzes. Līdz nākamajai ziemai jāpagūst nosiltināt starpstāvu pārsegumu, lai siltums neplūst prom. Visā mājā Gita pamazām atjauno sienu apmetumu, kas šobrīd sastāv no māla apmetuma pamatnes un kaļķa apmetuma virskārtas. Jaunajam māla apmetumam klāt tiek likti vēl saglabājušies vēsturiskie linu spaļi. Kad tie beigsies, tos aizvietos kaņepju spaļi, kas var būt kā saistviela un kā dekoratīvs elements. Fināla kārta paredzēta ar balto vai tonēto mālu, bet, kas būs rezultātā, to parādīs nebeidzamie eksperimenti.

Kamēr viss tikai top, telpas mainās pēc situācijas, Gita cenšas dzīvot pa skaisto – ar galdautu, puķēm un īpašām lietām. «Tā kā audzēju garšaugus, vācu augus tējām un pirtslietām, māja pastāvīgi ir augu žāvētava un glabātava,» silti nosaka Gita. 
Pašas spēkiem veidojas meža dārzs, kurā aug lakši, zelta jāņogas, upenes, tikko iestādīti saldie ķirši. Te notiek arī permakultūras eksperimenti un ieaugušies dažādi garšaugi. 

Taču, lai dzīve nebūtu tikai gumijniekos, par spīti visām neērtībām, Ausmās ir ieskandēti saulgrieži, organizētas talkas un jauniešu nometnes, uzņemti viesi Mājas kafejnīcā. Ausmas nemitīgi mainās.

LIELISKI INSTRUMENTI PLĀNOTO DARBU VEIKŠANAI

1. Saimnieciskās ieejas daļā plānots likt ozolkoka dēlīšu grīdu, rupjāk un smalkāk jāpiezāģē cēlkoka dēļi.
Noderēs garināmais zāģis ar slīdmehānismu un maināmiem leņķiem. Makita klāstā ir gan ar akumulatoru, gan ar 220 V elektrību darbināmi zāģi. Kopumā vairāk nekā 10 modeļu. Konkrētajam darbam ieteiktu zāģi ar 190 mm zāģripu, un tas būtu akumulatora DLS714 vai vada LS0714 modelis. Šiem zāģiem ir mazāka zāģripa, tādēļ tie ir piemēroti šādam darbam. Zāģēšanas dziļums pie 90 grādiem ir 55 mm, kas ir vairāk nekā pietiekami, lai paveiktu vajadzīgo.

2. Lai jaunais māla apmetums labi turētos pie koka sienām, ar mazām nagliņām stingri un precīzi jāpiestiprina skali. Senos laikos to darīja ar āmuru, taču tas aizņem daudz laika un, sitot mazas nagliņas, jābūt īpaši uzmanīgam, lai netrāpītu pa pirkstiem. Vai ir kāds labāks risinājums?
Šī darba veikšanai noderēs akumulatora naglotājs DFN350, kas paredzēts precīziem, neredzamiem darbiem. Izmantojams GA18 naglu tips (diametrs ir 1,2 mm, garums 15–35 mm). 

3. Visās telpās uz sienām un griestiem ir vecās krīta krāsas kārta. Ar ko to vislabāk notīrīt? Varbūt ir kāds kasāmais, ar ko notīrīt un noskrāpēt, lai nav jāizmanto drāšu birste un lai iegūtu nelīdzenu faktūru?
Es ieteiktu šim darbam izmantot akumulatora leņķa slīpmašīnu DGA512 ar apgriezienu regulāciju komplektā ar putekļu nosūcēja aizsargu, putekļu sūcēju un rupjas frakcijas fibrodisku, piemēram P-16, P-24 rupjuma. Izmantojot putekļu sūcēju, samazinās arī putekļu daudzums, un papīrs tik ātri neaizaug.

PALĪDZAM NOSKAIDROT!