Kā pie tāda tikt?
Nav tāda dārza, kurā nav jādara itin nekas, – lai arī kādu izveidotu, tajā būs jāstrādā. Taču izveidot dārzu, kurā ir jādara mazāk jeb maz kopjamu dārzu – tas gan ir pavisam reāli. Tas ir tāds, kurā visu vasaru nav jāstāda, jāpārstāda un jākaplē, tomēr nebūs mazāk krāšņs.
Populārākais augs – zāle
Vispopulārākais uzskats ir, ka dobes prasa milzīgu darbu, bez kura var iztikt, tāpēc bieži vien cilvēki sastāda dzīvžogu un iesēj zālienu, nemaz nepadomājot, ka patiesībā zāliens arī ir apstādījums. Zāliens, ko sējam savos pagalmos, ir vairāku augu mikss, kura pamatā ir dažādu sēklu maisījums. Ja mērķis ir iegūt skaistu angļu stila mauriņu, jābūt gataviem par to attiecīgi rūpēties, jo ideālais mauriņš prasa vairāku gadu kopšanu – ikgadēju aerāciju un regulāru (reizi trijās četrās dienās) pļaušanu. Kā jebkuram augam, arī zālienam nepieciešams mēslojums.
Ja ņem vērā faktu, cik daudz rūpju jāiegulda perfekta zāliena veidošanā, arī zālienu varam saukt par vienu lielu dobi, kurai, iespējams, jāvelta pat vairāk uzmanības nekā ziedošām puķēm.
Protams, bez tā neiztikt, jo zāliens dārzā rada plašuma sajūtu un kalpo par lielisku fonu jebkurai puķudobei.
Ziedoša dobe ilgam laikam
Kādus augus stādīt, atkarīgs no tā, kur dobe atrodas – pie mājas, kurā dzīvojam visu gadu, vai vasarnīcas, kur uzturamies tikai siltajā sezonā.
Ja dobe tiek veidota pie ziemas mājas, veidojot tās kompozīciju, jāpiedomā, lai dobe ne tikai priecētu vasarā, bet labi izskatītos arī vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī.
Ņemot vērā, ka septiņus mēnešus gadā mūsu platuma grādos nav iespējams audzēt ziedošas puķes, ir ļoti svarīgi panākt, lai šajā laikā dobe neizskatās pēc uzarta lauka. Tas nozīmē, ka pamatā jāizvēlas augi, kas labi izskatās arī gada aukstajā periodā, tātad mūžzaļie. Šobrīd stādaudzētavās mūžzaļo augu piedāvājums ir ļoti plašs – ir iespējams izvēlēties gan klājeniskus, gan dažādu augstumu augus. Vienā dobē var sakombinēt dažādas dekoratīvās eglītes, kalnu priežu bumbas, melnās priedes, tūjas un kadiķus (piemēram, kadiķis Blue Star izaug 60 centimetru platumā un ir tikai 15–20 centimetru augsts).
Maldīgs ir priekšstats, ka visi mūžzaļie augi ir zaļi. Patiesībā no tiem iespējams sakombinēt ļoti krāsainu kompozīciju: zaļas, gaiši un tumši zaļas skujas, dzeltenas skujas, zilas un sudrabainas skujas, spilgti sarkani vai dzelteni pumpuri – tas viss iekrāsos ainavu pat pelēkajā novembrī. Pie mūžzaļiem augiem pieskaitāms arī buksis un mūžzaļais rododendrs. Starp citu, tieši rododendri Latvijā pēdējos gados kļuvuši īpaši populāri. Arī atsevišķas ziemcietes, piemēram, segliņš (gan ar zaļām, gan miksētu toņu lapām), heihēras, virši, armērijas, savas lapas saglabā visa gada garumā. Ja dobe plānota vasarnīcā, to var veidot no ziemcietēm un košumkrūmiem, kas zaļo un zied gada siltajā periodā.
Pareizais augs pareizajā vietā
Ja augs tiek iestādīts pareizajā vietā jeb vietā, kur tam patīk, tas priecē ar krāšņu ziedēšanu un par to mazāk jārūpējas. Tātad, lai dobe būtu viegli kopjama, tajā jāstāda augi, kuriem tur patiks. Ja dobe ir saulainā vietā, jāizvēlas augi, kas mīl sauli. Ņemot vērā, ka saule tīk lielākajai daļai augu, to izvēle ir gaumes jautājums. Augi jāpieskaņo ne tikai atrašanās vietai, bet arī augsnes sastāvam. Piemēram, smilšaina augsne patiks spirejām, lavandām, ceriņiem un fizokarpiem. Tiesa, jebkuru augsni var ielabot, taču parasti tas jādara reizi gadā, un tad jau tas vairs nebūs maz kopjams dārzs.
Izvēlies, ko vēlies!
Arī augiem ir modes tendences, tomēr labāk priekšroku dot tiem, kas patīk pašiem. Izvēloties un iegādājoties augus, ļoti svarīgi ir stādaudzētavā konsultēties ar speciālistiem – bieži vien iesācēji kļūdās, sapērkot daudz un dažādus stādus un bez izpratnes par to patieso izmēru sastādot tos pārlieku blīvi.
Kad augi iegādāti, tos vispirms saliek vēlamajā kombinācijā, lai saprastu kā viss kopā izskatīsies.
Augu stādīšanas attālumus nosaka, ņemot vērā katra iespējamo maksimālo augstumu un platumu, pretējā gadījumā tie saaugs biezoknī.
Kamēr augi nav sasnieguši savu maksimālo izmēru, tukšajos laukumos starp tiem var iestādīt viengadīgās puķēs vai pavasara sīpolpuķes. Vislabāk būtu vismaz divus vai trīs augus iegādāties uzreiz pilnā to izmērā vai vismaz pusaugu vecumā, vidēji 60 centimetru līdz 1 metra augstumā, lai dobei sāk veidoties karkass. Šādi augi būs dārgāki, taču tas būs tā vērts, jo būs redzams tūlītējs rezultāts.
Visus augus stāda pēc trepītes principa. Tas nozīmē, ka augstākie augi jāstāda dobes dziļumā, tad seko zemāki augi un visbeidzot gar dobes malu jeb priekšplānā – viszemākie vai klājeniskie augi. Raugoties no estētiskā viedokļa, vienā dobē nevajadzētu izvēlēties vairāk kā trīs dažādu toņu augus. Ideāla izvēle ir augi baltā tonī, jo tie harmoniski saderēs ar jebkuru citu toni, bet zaļais tonis lai kalpo par fonu. Ja dārzs ir ļoti saulainā vietā, tad droši var izvēlēties augus vēsos toņos – rozā, violetus, zilus. Ja dobe ir ēnā vai pusēnā, to atdzīvinās spilgti dzeltenie, sārtie un oranžie toņi. Arī baltie toņi vislabāk piestāvēs pusēnai, izceļot citu augu krāšņumu. Stādot būtu vēlams ievērot simetriju, jo tā rada sakārtotības sajūtu. Piemēram, ja stāda apaļas formas augu, būtu vēlams tādu iestādīt arī dobes pretējā pusē.
Harmoniskam kopskatam ieteicams ievērot principu mazāk ir vairāk – pietiek ar trīs līdz piecu dažādu veidu augiem vienā dobē, jo katrs augs, kas atkārtojas, rada dinamiku.
Kad augi izvietoti kompozīcijā, vietās, kur tos paredzēts stādīt, ar šķērēm jāizgriež caurumi augu ģeotekstilā. Tie jāizgriež apmēram 10 centimetru lielāki nekā attiecīgais pods vai konteiners, kurā atrodas. Klājeniskajiem augiem un vīteņiem, piemēram, mežvīteņiem, caurums ģeotekstilā jāgriež krietni lielāks, lai augam ir vieta, kur sakuplot un būtu vieglāk to mēslot (te runa ir par kompostu vai cieto mēslojumu, jo plēve laiž cauri mitrumu, tāpēc šķidro mēslojumu augs spēs uzņemt). Ļoti svarīgi, lai šie caurumi nav pārāk mazi, jo augs uzņem skābekli arī ar saknēm.
Kad augi sastādīti, pēdējais darbs, kas jāpaveic, ir mulčēšana. Maldīgs ir uzskats, ka priežu vai lapegles mulča paskābina augsni. Tā nav, jo veikalos nopērkamā mulča ir termiski apstrādāta un nemaina zemes skābuma līmeni. Mulča ziemā augu saknes pasargā no izsalšanas, bet vasarā no pārkaršanas, kā arī ilgāk saglabā zemē mitrumu, tāpēc augi būs jālaista retāk. Vislabāk izvēlēties mulču, kas tiek uzglabāta vietā, kur tai netiek klāt mitrums, un labāk nepirkt mulču, kas stāv atvērtā tipa veikalos. Tas tāpēc, ka mitruma ietekmē mulča sāk pelēt un ar pelējumu augus var inficēt.
Augi, kas nepazīst kaprīzes
Vismazāk uzmanības prasa skujkoki, tie (izņemot pacipreses) ir arī sala izturīgi. Skujkoki reizi gadā jāmēslo ar magnija sulfātu, to izsmidzinot uz skujām. Izvēloties ziemcietes, priekšroka dodama tām, kas ir mazāk uzņēmīgas pret slimībām, piemēram, miltrasu (raksturīga flokšiem). Viegli kopjams augs ir lavanda. Tā gan nebūs piemērota Latgales puses dārziem, jo var izsalt. Maz kopjamam dārzam nebūs piemērots neviens salīgs augs – rozes, magnolijas, mārtiņrozes, persiki. Protams, stādīt šos augus var, bet jārēķinās, ka ziemā nāksies piesegt vai ietīt, lai pasargātu no sala.
Raksta turpinājumā lasi, kā izveidot viegli kopjamu dobi un kādus augus stādīt saulainā un ēnainā dobē.