Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Laura Trukšāne, Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centra vadītāja, Zemgales tūrisma asociācijas valdes locekle.
Mājas restorāns no klasiska restorāna atšķiras ar to, ka tam ir savs stāsts un visbiežāk arī harismātiski saimnieki. Pasniegto ēdienu, protams, nevar salīdzināt ar maltīti restorānā, kurā darbojas profesionāli pavāri un viesmīļi, bet skaidrs, ka tas ir īpašs, jo darīts ar mīlestību un rūpēm.
Ja runā par šāda tūrisma produkta dzīvotspēju, dalībnieku un apmeklētāju skaits ikgadējās Mājas kafejnīcu dienās apliecina, ka šāds produkts ir saistošs un gana interesants, lai mudinātu ceļotājus doties gastronomiskos piedzīvojumos un atklātu jaunus galamērķus Latvijā. Tiem, kuri ar šādu pakalpojumu vēlas papildināt savu saimniekošanu laukos, gan jāizsver, vai savu enerģiju un laiku būs gatavi ieguldīt vairāk nekā vienu reizi sezonā.
Tests – dalība Mājas kafejnīcu dienās
Mājas kafejnīcu dienas ir pasākums, kas visas vasaras garumā notiek dažādās Latvijas vietās. Ideja aizgūta no kaimiņiem igauņiem. Īsāk sakot, lauku saimniecību, vietējo kopienas entuziastu un uzņēmēju pagalmi un sētas kļūst par kafejnīcām. Apmeklētājiem tā ir iespēja baudīt vietējo gastronomiju, izzināt lokālo virtuvi, gūt jaunas garšas pieredzes, kā arī ļauties interesantai kultūras programmai. Pasākumā piedalīties un savu mājas kafejnīcu izveidot var jebkurš, kurš to vēlas, un informācija meklējama tuvākajā tūrisma centrā. Var teikt, ka dalība šādā pasākumā būs vislabākais treniņš jeb tests, lai noskaidrotu, vai viesmīlības un ēdināšanas joma varētu būt tava sirdslieta.
Lai šāds pakalpojums strādātu ilgtermiņā, tam noteikti ir jābalstās uz klasiskajiem veiksmīga biznesa stūrakmeņiem. Proti, nepietiek tikai ar kvalitatīvu ēdienu – viesim ir arī jājūtas gaidītam. Būtiskākais aspekts ir piedzīvojums, baudījums un atmosfēra, ko uzbur saimnieki. Viesis noteikti atcerēsies, kā viņš pie jums jutās ciemošanās laikā!
Likumam jāklausa
Ja ir vēlme mājās ierīkot pastāvīgu restorānu, kafejnīcu vai kā citādi nosauktu ēdināšanas iestādi, Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrē attiecīgā saimnieciskā darbība vai, ja sava uzņēmuma vēl nav, tad Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē uzņēmums. Ja kafejnīcā tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, jāiegādājas atbilstošas licences.
Ja tūrisma mītne sniedz ēdināšanas pakalpojumus, tās saimniekam/pārvaldniekam jāreģistrējas sava novada Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). PVD ir apstiprinājis dokumentu Lauku tūrisma mītne kā pārtikas aprites uzņēmums. Labas higiēnas prakses vadlīnijas ēdienu gatavošanai lauku tūrisma mītnēs. Šīs vadlīnijas izstrādātas lauku tūrisma mītņu saimniekiem (ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem), lai palīdzētu izpildīt normatīvo aktu prasības drošas un nekaitīgas pārtikas aprites nodrošināšanai, un attiecas uz gadījumiem, ja ēdināšana tiek piedāvāta, gatavojot ēdienu lauku tūrisma mītnē izmitinātajiem viesiem periodiski, pēc iepriekšējas vienošanās (piemēram, svinības, sporta spēles, grupu ēdināšana utt.), kā arī pasniedzot viesiem citā ēdināšanas uzņēmumā (kafejnīcā, ēdnīcā utt.) gatavotu ēdienu. Mītnes saimnieks var izmantot šīs vadlīnijas vai sava uzņēmuma vadlīnijas izstrādāt pats saskaņā ar noteikumiem. Uzklausot mājas restorānu saimnieku pieredzes, secinām, ka PVD nav vis nekāds bubulis, bet gan ļoti atsaucīgu darbinieku pulciņš, kas pakonsultēs un sniegs atbildes uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.
Ar ko sākt?
Vispirms noteikti jāpārliecinās, vai ēdināšanas sektors ir tava komforta zona – vai visi procesi, sākot no plānošanas un beidzot ar trauku mazgāšanu, tev ir pieņemami. Arī tāpēc dalība Mājas kafejnīcu dienās ir labs tests, kur uzreiz var saņemt atgriezenisko saiti no viesiem, vienkārši parunājoties, kas bija labi un pie kā vēl jāpiestrādā. Lai darbotos viesmīlības sektorā, noteikti jāpatīk strādāt ar cilvēkiem! Vēl izšķiroša nozīme ir sadarbībai, proti, darboties ar kādu kopā vienmēr ir labāk nekā savrupi. Un, ja ir iespēja gastronomisko ceļojumu papildināt ar vēl kādu aktivitāti laukos, tad uz panākumiem ilgi nebūs jāgaida.
7 vērtīgi padomi
Pieredzē dalās viens no Latvijas labākajiem pavāriem, restorāna B7 īpašnieks Valters Zirdziņš.
- Ir vērts sev pajautāt, cik daudz laika nedēļā esmu gatavs veltīt savam restorānam un cik dienas nedēļā tas būs atvērts. Pat tad, ja ir ļoti spēcīgs restorāna koncepts ar augstu pievienoto vērtību (ekskursijas, vērtīgu produktu ēdienkarte), visticamāk, tās būs tikai nedēļas nogales, varbūt vēl piektdiena. Protams, tāda veida restorāns var būt veiksmīgs ne tikai vasarā, bet arī ziemā.
- Pirms sākt plānot restorāna atvēršanu, jāapzinās, vai esi gatavs pats tajā strādāt. Nevajadzētu iedomāties, ka strādās darbinieki, bet tu sēdēsi dīvānā un skaitīsi naudu. Kāpēc? Jo atrast darbiniekus uz divām dienām nedēļā ir grūti, bet reti kurš gatavs strādāt visu dzīvi sestdienās un svētdienās. Jebkurš darbinieks vēlas normālu algu un šad tad arī nedēļas nogalē atpūsties. Tāpēc pajautā pats sev – vai esmu gatavs strādāt katru sestdienu un svētdienu?
- Iesaku veidot saimniecību, kura ir kuplāka par vienu cilvēku. Kopā ir spēks un gan fiziski, gan emocionāli ir daudz vieglāk šādu restorāna ideju realizēt.
- Rēķinies, ka darbs ar cilvēkiem prasa ļoti daudz enerģijas.
- Liela daļa ģimeņu brīvdienās un uz lauku restorāniem brauc kopā ar atvasēm. Kur ir bērni, tur vajadzīgi spēļu laukumi un noteikti bērnu ēdienkartes ar bērniem pazīstamām ēdamlietām.
- Ja saimniecībā kaut kas tiek audzēts, uz tā bāzes arī vēlams būvēt ēdienkarti. Šis gan, jāsaka, ir diskutabls jautājums. Latvietis bieži grib klasisko ēdienu, piemēram, karbonādi, burgerus, suši un frī. Jā, mēs varam paziņot, ka pasniegsim priežu pumpurus, jaunos dzinumus vai lakšu pesto, bet lielākā daļa grib vienkārši garšīgi paēst. Tāpēc tomēr jāveido ēdienkarte, kas varētu interesēt vairāk nekā 5 procentus viesu.
- Lauku sētas atrašanās vieta ir ļoti svarīga! Jāizpēta, kāds reģionā ir kopējais tūrisma produktu piedāvājums. Jānoskaidro, vai arī vietējie iedzīvotāji būtu ieinteresēti apmeklēt šādu vietu.
