Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir salmoneloze?
Salmoneloze ir infekcijas slimība, kas parasti skar zarnu traktu. To izraisa baktēriju grupa – salmonellas. Pasaulē sastopami divi tūkstoši dažādu salmonellu tipu, pie mums Latvijā – apmēram 20. Ar šo slimību var inficēties gan cilvēki, gan dažādu sugu dzīvnieki. Salmonellas bojā zarnu šūniņas, bet tas nav lielākais ļaunums, ko tās saslimušajam nodara. Sliktākais ir tas, ka šīs baktērijas izdala toksīnus, kas izraisa visa organismam saindēšanos. Ja slimība noris smagā formā, slimnieks zaudē arī lielu šķidruma daudzumu, un tas savukārt draud ar smagu organisma atūdeņošanos (dehidratāciju).
Salmonelozes izpausmes ir tādas pašas kā jebkuras citas baktēriju izraisītas slimības gadījumā – caureja, slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, drudzis.
Salmonellas var atrasties inficētu vistu olās, gaļā, slimas govs pienā, kā arī jebkur vidē, tostarp ūdenī un uz jebkuriem priekšmetiem, kas bijuši saskarē ar šīm baktērijām. Tāpat salmonelozi var saķert tiešā kontaktā ar slimu dzīvnieku vai viņa izkārnījumiem un citiem izdalījumiem.
Salmonellas dzīvo un vairojas zarnu traktā, bet labvēlīgos temperatūras apstākļos (+5,2 līdz +45° C) – arī daudzos pārtikas produktos. Šīs baktērijas var saglabāt dzīvotspēju apmēram gada garumā, turklāt neiznīkst salā. Salmonellu nēsātāji bieži vien ir putni, peles, žurkas, bruņrupuči, kaut paši no šīs slimības necieš.
Viss minētais izklausās ļoti draudīgi, taču reālā situācija nav tik drūma, jo gan visa pārtikas industrija, ieskaitot lopkopību un putnkopību, gan uzraugošās institūcijas, gan arī medicīna seko, lai salmonelozes izplatība tiktu ierobežota līdz minimumam.
Visbiežāk – parasta saindēšanās
Ja saimnieks uz veterināro klīniku atved dzīvnieku, kam ir caureja, dažkārt arī vemšana, ārsti visbiežāk diagnosticē saindēšanos un zarnu iekaisumu. To lielākoties izraisa dažāda veida baktērijas, kas savairojušās bojātā pārtikā vai netīrā ūdenī un nonākušas vēderā. Praksē reti kad nosaka, vai mīlulis ir saslimis tieši ar salmonelozi, jo diagnozes precizēšanai nepieciešams veikt laboratorisku izmeklēšanu. Tas savukārt prasa gan papildu izdevumus, kādiem saimnieks bieži nav gatavs, gan arī laiku (analīžu rezultātus iespējams saņemt tikai pēc divām trim nedēļām), taču dzīvnieks ir jāsāk ārstēt nekavējoties, citādi viņš var aiziet bojā.
Visbiežāk saindējas kucēni, kaķēni un jauni suņi, kas, iepazīstot pasauli, visu grib nogaršot. Riska grupai pieskaitāmi arī veci dzīvnieki.
Caureju, ko, pēc dzīvnieka apskates un saimnieka stāstītā spriežot, visticamāk, izraisījušas baktērijas, parasti ārstē ar antibiotikām. Tās jālieto vismaz piecas dienas, bet, ja slimība ir ielaista, arī ārstēšana būs komplicētāka. Tas, cik ātri četrkājainais slimnieks atlabs, atkarīgs no dzīvnieka organisma īpatnībām un imunitātes.
Saimnieki pie veterinārārsta gan nereti vēršas tikai tad, ja caureja turpinās otro vai pat trešo dienu un dzīvnieks atsakās no ēdiena. Bieži vien saimnieks vispirms iedomājas par tārpiem vēderā, jo arī to dēļ var būt vēdersāpes un caureja, un vispirms cenšas savu mīluli attārpot. Taču situācijā, kad slimību izraisījusi kāda baktērija, svarīgi ir laikus sākt pareizu ārstēšanu.
Caureju nevajag jaukt ar gremošanas traucējumiem. Ja dzīvniekam tiešām ir caureja, tad vēders iziet ļoti bieži – reizi stundā vai pat vēl biežāk. Izkārnījumi ir šķidri, ūdeņaini, var saturēt gļotas.
Šādā gadījumā pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar ārstu. Jo agrāk sāk ārstēšanu, jo vieglāk izdodas dzīvnieka stāvokli uzlabot. Turpretī, ja mīlulim vienkārši ir mīksts vēders un viņš nokārtojas vairākas reizes dienā, to neuzskata par caureju. Šādu situāciju saimnieks lielākoties var atrisināt pats, pamainot dzīvnieka ēdienkarti, izvēloties vieglāk sagremojamu barību, kā arī iebarojot dzīvniekam labās zarnu baktērijas un probiotikas.
Ar ko slimnieku barot
Atveseļošanās periodā mīlulim jānodrošina speciāla saudzējošā diētu, bet jāņem vērā arī tas, ko dzīvnieks iepriekš labprātāk ir ēdis. Ja dzīvnieks agrāk barots pamatā ar gaļu, tad neizdosies viņu piespiest ēst gatavo diētisko barību.
Vēderkaites dēļ tavam draugam jau tā būs slikta apetīte, un nepazīstama, ne īpaši aromātiska barība viņu pavisam neiekārdinās. Tāpēc sākumā ļoti svarīgi ir rosināt dzīvnieka interesi par ēdienu un iekustināt viņa gremošanas sistēmu, šim nolūkam pieļaujams iedot kādu gardumu, ko mīlulis ir gatavs apēst, piemēram, pavisam nelielu sardeles gabaliņu (protams, gardums jāizvēlas ar apdomu, žāvējumi noteikti nederēs). Pēc tam pamazām varēs piedāvāt arī diētisko barību.
Īpaša uzmanība atveseļošanās periodā nepieciešama kaķiem un seskiem, jo šiem mājdzīvniekiem neēšana var radīt ļoti nopietnus aknu bojājumus.
Neraugoties uz to, ka kuņģis vēl nedarbojas agrākajā ritmā un, iespējams, laiku pa laikam atsākas vemšana, mazajiem slimniekiem jācenšas kaut ko iebarot. Vislabāk ir sagādāt speciālos konservus, kas paredzēti dzīvniekiem ar gremošanas sistēmas problēmām. Pat tad, ja mīlulis tos atvemj, ieteicams tomēr turpināt ēdienu dot – kaut ļoti mazām porcijām –, iepriekš gan vēlams konsultēties šajā jautājumā ar veterinārārstu. Tādējādi kaut neliela daļa no kuņģī nokļuvušās barības tomēr pagūs uzsūkties.
Un lai gan vēderā paliks vien mazumiņš, kaķim un seskam tas noteikti būs labāk nekā palikt ar pilnīgi tukšu kuņģi. Salīdzinoši vieglāk sagremojama ir mīksta, pat šķidra pārtika. Kaķim var dot dzert arī speciālu rūpnieciski ražotu buljoniņu, kas satur vērtīgu aminoskābju maisījumu un ko ražotāji piedāvā jau gatavu lietošanai.
Ņem vērā!
- Kaķim divas trīs dienas bez barības vielu uzņemšanas var beigties ar smagiem aknu bojājumiem.
- Mājas seskiem straujās vielmaiņas dēļ ir bīstami iztikt bez ēdiena ilgāk par 12 stundām, bet jau pēc 24–48 stundām sesku aknās sāksies deģeneratīvas izmaiņas.
- Kucēniem un maza auguma sunīšiem ilga badošanās nav pieļaujama, jācenšas jau otrajā dienā iebarot vismaz buljonu, kaut vai ielejot to rīklē ar šļirci.
- Pieaugušam vidēja vai liela auguma sunim pāris dienu atslodze lielu ļaunumu nenodarīs, un par to nav ļoti jāuztraucas, tomēr ceturtajā dienā – lai nenodarītu pāri mīluļa organismam – badošanās periods būtu jāpārtrauc.
Cik ilgi jāievēro diēta
Ja dzīvnieks saslimis ar salmonellu vai citu baktēriju izraisītu zarnu iekaisumu un saindēšanos, vismaz 5–7 dienas vajadzētu ievērot saudzējošu diētu, rūpīgi sekojot mīluļa veselības stāvoklim. Atveseļošanās katram notiek ļoti individuāli. Daudziem dzīvniekiem pietiek ar nedēļu, citiem vajadzīgas divas, bet kādam varbūt paies arī vesels mēnesis vai vēl ilgāks laiks, iekams varēs atgriezties pie agrākajiem ēšanas paradumiem. Kamēr gremošanas sistēma ir jutīga, ārsti iesaka dot dzīvniekam tikai viegli pārstrādājamu pārtiku, izvairoties no visiem produktiem, ko mīluļa kuņģis parasti slikti sagremo.
Nereti saimnieki domā, ka saindēšanās gadījumā piens četrkājainajam slimniekam varētu būt noderīgs, taču rezultāts ir tieši pretējs.
Noteikti nevajag dot pienu, jo dzīvnieka organismā nav fermentu, kas pārstrādātu laktozi. Tāpēc vienmēr un visos gadījumos labāk ir vēlreiz pārjautāt dakterim, kādu konkrēti pārtiku mīlulim var dot, ņemot vērā, ka vemšana un caureja citreiz var atkārtoties ne vairs baktēriju un saindēšanās dēļ, bet gan tāpēc, ka dzīvnieka kuņģis un zarnas var būt sakairinātas kāda nevēlama pārtikas produkta lietošanas rezultātā.
Ja mīlulis tiek barots ar svaigu barību, tad atveseļošanās laikā var dot vistas vai tītara gaļu. Sunim un kaķim to vēlams novārīt vai vismaz applaucēt. Seskam gan var dod tikai svaigu, nevārītu gaļu. Sunim, kam parasti dotas putras, ieteicams vārīt rīsus.
Ar dārzeņiem jābūt uzmanīgiem. Zarnu mikrofloras uzlabošanai gan suņiem, gan kaķiem ārsts, iespējams, ieteiks dot skābpiena produktus, kas satur labās baktērijas. Bet jāatceras, ka šie produkti jāsāk dot pamazām, iesākumā piedāvājot dzīvniekam vienu tējkarotīti un pavērojot, kāda būs reakcija. Skābpiena produkti, nenoliedzami, ir veselīgi, taču vēderkaišu gadījumos dzīvnieks pie tiem jāpieradina palēnām.
