Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas pelnos labs?
- Pelnos ir daudz augu barības elementu – makroelementi kalcijs, magnijs, sērs, fosfors, kālijs, kā arī mikroelementi dzelzs, mangāns, cinks, bors un citi. Pelni ir īpaši vērtīgs kālija avots, jo tas ir augiem viegli uzņemamā – kālija karbonāta – veidā. Arī fosfors no pelniem tiek uzņemts labi, bet process ir samērā lēns. Pelnos ir arī īpaši daudz kalcija, sevišķi tajos, kas iegūti no lapu kokiem.
- Taču tiem ir arī būtisks trūkums – pelni nesatur slāpekli, tāpēc tos nevar uzskatīt par pilnvērtīgu mēslojumu. Mēslojot augus tikai ar pelniem, visticamāk, neiegūsim lielu ražu.
- Pelnus var pat pielīdzināt minerālmēsliem, tomēr, atšķirībā no rūpnieciski ražotā mēslojuma, pelnu sastāvs var būt ļoti mainīgs. Tas atkarīgs no tā, kāda koksne sadedzināta, arī katra kurināmā partija var atšķirties. Sastāvu nosaka arī tas, vai materiāls ir sadedzis pilnībā vai arī tajā palikušas nesadegušas daļiņas.
- Pelnus dārzā var izmantot gan kā mēslošanas un augu aizsardzības līdzekli, gan kā kaļķojamo materiālu.
Sāc ar augsnes pārbaudi!
Ja tev ir gana liels dārzs un gribi saimniekot nopietni, neatkarīgi no tā, vai lieto pelnus, vispirms vajadzētu veikt augsnes analīzes un noteikt vismaz augsnes skābumu jeb pH. Tas palīdzēs labāk saprast situāciju un izvēlēties atbilstošākos mēslošanas līdzekļus. Būtu vērtīgi zināt, vai augsne ir skāba vai sārmaina un – vai tā ir piemērota audzētajiem augiem. Sevišķi svarīgi tas ir tad, ja gribi izmantot uzkrātos pelnus. Pēc analīžu veikšanas būtu skaidrs, kurās vietās tos kaisīt un kur – ne. Latvijā augsne visbiežāk ir viegli skāba vai viegli neitrāla. Augsnes skābumu var precīzi noteikt agroķīmijas laboratorijā, taču aptuvenu priekšstatu par pH līmeni dārzā iespējams gūt ar dārzkopības veikalos nopērkamajiem skābuma mērītājiem.
Ja atklājas, ka augsne ir skāba un ir vēlme skābumu mazināt, tam var izmantot pelnus, taču nevajag pārcensties. Pelnu pārdozēšana nav vēlama ne augsnei, ne augiem, kuri tur tiks audzēti. Jāņem vērā, ka tajā dzīvo arī dažādi mikroorganismi un noderīgas sēnes jeb mikoriza, kas var iet bojā. Turklāt liels pelnu daudzums strauji palielinās kopējo sāļu koncentrāciju augsnē, tā traucējot atsevišķu barības elementu un ūdens uzņemšanu augos. Pat ja augsne ir ļoti skāba, pirmajai reizei pietiks ar 200 g pelnu uz kvadrātmetru, un visas sezonas garumā nevajadzētu lietot vairāk par 600 g. Ja augsne ir sārmaina, visdrošāk būs pelnus vispār neizmantot. Katrā ziņā tos nevajadzētu bārstīt biezā slānī un virsū jauniem augiem. Kā mēslojumu nevajadzētu lietot vairāk par 100–200 g pelnu uz kvadrātmetru.
Kad izmantot?
Ziemā sakrātos pelnus vislabāk lietot pavasarī, kad augsne ir atkususi un gaidāms augu veģetācijas perioda sākums, kā arī vasarā. Uzkaisot pelnus ziemā uz sasalušas augsnes, vērtīgās vielas kopā ar sniega kušanas ūdeņiem aizskalosies prom un augiem nekāda labuma nebūs. Ziemā pelnus var izmantot kā pretslīdes līdzekli uz apledojušiem celiņiem, ja vien nav iebildumu pret zināmu netīrību.
Pelnu iedarbības ilgums atkarīgs no augsnes. Smagā, mālainā augsnē ietekme būs ilgāka, bet no vieglas smilšainas kūdrainas augsnes barības vielas ātri izskalosies. Līdz ar to der pieturēties pie vienkārša principa – smagākās un mālainās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, bet vieglās smilšainās un kūdrainās augsnēs pavasarī. Tos var lietot arī atkārtoti, bet nepārspīlējot.
Kurus – jā, kurus – nē?
Vērtīgāki ir lapu koku pelni – tajos ir vismaz divreiz vairāk kālija nekā skujkoku pelnos. Labi ir arī jauktu koku pelni. Tīri skujkoku pelni satur sveķvielas, kas kavē augu augšanu un attīstību, un tās nepazūd pat pēc ilgas uzglabāšanas.
Var izmantot arī kūdras brikešu, šķeldas un kokskaidu granulu pelnus. Augsts barības elementu saturs ir dažādās dārza atliekās – lapās, lakstos, salmos. Mazvērtīgāki ir pelējušas malkas pelni, jo sēnītes koksni jau daļēji pārstrādājušas.
Noteikti nav vēlams izmantot dažādu no koksnes ražotu produktu pelnus. Sadedzinot skaidu plāksnes, krāsotas un lakotas koka mēbeles, impregnētus izstrādājumus, pelnos un līdz ar to dārzā var nokļūt smagie metāli vai citi kaitīgi savienojumi. Tāpat arī nedrīkst dedzināt plastmasas plēves, gumiju, polimēru materiālus un izmantot to pelnus.
Kā glabāt?
Atdzisuši pelni, kas izgrābti no kurtuves, plīts vai krāsniņas, jāglabā sausā vietā nosegtā traukā – spainī, mucā – vai aizsietā maisā. Vispiemērotākie būs neaustā polipropilēna maisi ar polietilēna kārtu iekšpusē, kas pasargās no pelnu putēšanas.
Kaudzē zem atklātas debess, kur pelni pakļauti nokrišņiem, barības elementi izskalosies. Tad pelni zaudēs arī savas fizikālās īpašības un būs grūtāk izmantojami.
Kam izmantot?
- Pelni patiks visiem augiem, kas mīl neitrālu, viegli skābu vai sārmainu vidi, piemēram, dārzeņiem, sakņaugiem, ogulājiem, augļu kokiem, rozēm, bet nederēs augiem, kuriem nepieciešama skāba vide, piemēram, rododendriem, hortenzijām, lielākajai daļai skujkoku, krūmmellenēm.
- Pelnus var kaisīt kompostā, taču jārēķinās, ka, sadaloties augu atliekām, notiek dažādi mikrobioloģiski procesi, ko nodrošina mikroorganismi un mitrums. Pārmērīga pelnu lietošana, strauji paaugstinot pH, var kavēt mikroorganismu un sēņu darbību. Taču saprātīgās devās, iekaisot sauju pelnu starp augu atlieku kārtām, tiks uzlabota komposta kvalitāte un, iespējams, arī iznīcināti kaitēkļi.
- Pāris saujas pelnu uz vienu vagas metru mēdz iestrādāt augsnē, stādot kartupeļus, bet noteikti nevajag pārcensties, jo kartupeļi nav no tiem kultūraugiem, kuriem patīk ļoti augsts pH. Tāpat pelnus var izmantot pamatmēslojumā visu veidu kāpostaugiem, bietēm, burkāniem, zemenēm, avenēm, ogu krūmiem un kauleņaugiem, uz vienu kvadrātmetru ierušinot 100–150 g pelnu.
- Pelni noder arī augu aizsardzībai. Tos var pakaisīt ap dobju malām un augiem – kailgliemežiem nepatiks rāpties pāri sārmainajai kārtiņai. Tikai to nevajadzētu darīt ap rododendriem, krūmmellenēm un citiem skābu vidi mīlošiem augiem.
- Pelni, pakaisīti zem ogulāju krūmiem, atbaidīs laputis. Tie palīdz arī pret sīpolu, burkānu un kāpostu mušu, kā arī zemeņu smecernieku. Pēc lietus apputināšana ir jāatkārto.
- Tie lietojami arī slimību profilaksei un apkarošanai. Pret neīsto miltrasu ogu krūmus apkaisa ar 10–15 g pelnu, bet pret īsto miltrasu palīdz pelnu izvilkums. Uz litru karsta ūdens ņem 300 g pelnu, iemaisa un ļauj ievilkties 48 stundas. Nokāš, atšķaida ar 10 l ūdens un apsmidzina augus ik pēc 15 dienām.
- Siltumnīcā pelnus neiesaka lietot, jo parasti tur augsne netiek bieži mainīta, un laistāmajam ūdenim Latvijā lielākoties ir sārmaina reakcija, tāpēc augsnē nereti uzkrājas fosfors, kālijs un var būt nevēlami augsts pH līmenis.
Kā lietot?
Pelnus nav vēlams izmantot kopā ar ķīmiski sintezētiem minerālmēsliem vai organisko mēslojumu, jo tā augus var viegli pārmēslot un izraisīt augstu sāļu koncentrāciju augsnē. Iespējamas arī savstarpējas nevēlamas ķīmiskas reakcijas. Vajadzētu ievērot laika distanci starp lietošanas reizēm – vispirms lieto pelnus un pēc pāris nedēļām cita veida mēslojumu, vai otrādi. Mēs taču arī neēdam kotletes, karbonādi un cepeti kopā.
Lietojot pelnus kā mēslošanas līdzekli, iedarbība būs ātrāka un ilgāka, ierušinot tos augsnē, kā arī augsnei jābūt pietiekami mitrai. Vienkārši uzkaisot uz zemes, uznākot lielākai lietus gāzei, vērtīgās vielas aizskalosies. Pelni ātrāk iedarbosies, iejaucot ūdenī – uz 10 l spaini ieteicams ņemt 1–2 glāzes pelnu.
Pelnu devas
- 1 ēdamkarote – 6 g pelnu
- 200 ml glāze (divas saujas) – 100 g pelnu
- 0,5 l burka – 250 g pelnu
Izmantoju katru sauju
Pieredzē dalās Ārija Rudlapa, agronome, bioloģiskās lauksaimniecības speciāliste, kopj apmēram pushektāru lielu dārzu Zemītē:
Pelnus cenšos izmantot maksimāli lietderīgi. Man ir divas krāsnis, malkas plīts un pirts, ko kurinu ar jauktu koku malku, tāpēc ik pa laikam sakrājas kāds spainis pelnu, un tas nav daudz. Izputinu tos uz augsnes rudenī, kad novākta raža, sakņu dārzā un zālienā. Pavasarī miglainos marta rītos miltrasas profilaksei ar pelniem apputinu ogu krūmus, sevišķi ērkšķogas, arī vīnogas un kauleņkokus vainaga zonā. Protams, ar pelniem vien nebūs līdzēts. Krūmi un koki arī jāretina.
Vasarā pelnus uzbirdinu kāļiem un kāpostiem pret spradžiem. Pieredze liecina, ka tas palīdz, tikai jānotrāpa īstajā brīdī, tikko pamanīts pirmais spradzis. Arī tas darāms no rītiem, kamēr ir rasa un pelni pie augiem pielīp. Ar vienu apputināšanu vien nepietiks.
Augsni apstrādāju ar pelniem pirms kartupeļu stādīšanas, kad zeme uzarta, bet ar to nedrīkst pārspīlēt, jo pelni var veicināt kraupja attīstību. Kartupeļi mīl vāji skābu augsni, un svaigs kaļķojamais materiāls tiem nepatīk.
Pelni ir viens no mana dārza galvenajiem mēslojumiem, bet ik pa laikam no kāda zemnieka iegādājos arī kravu kūtsmēslu un izmantoju zaļmēslojumu. Pavasarī mazliet pagrēkoju ar kalcija nitrātu un Nitrofosku podu puķēm.
Labāk mazāk nekā par daudz
Pieredzē dalās Natālija Zeltiņa, Tomātu varavīksnes saimniece, kopj apmēram pushektāru lielu dārzu Brenguļos:
Pelni ir ļoti vērtīga manta, ko var izmantot dažādos veidos. Visbiežāk izmantoju jauktu koku pelnus, lai gan visvērtīgākie ir lapu koku malkas pelni. Tie ir vērtīgs mēslojums, jo satur veselu barības vielu kompleksu. Pelnus lietoju pēc izjūtām, nesverot, taču cenšos izmantot labāk mazāk, nevis par daudz. Daudzums atkarīgs no tā, cik man ir kompostzeme un cik kūtsmēslu. Ja visa gana, tad pelnus pamatmēslojumam neizmantoju.
Pelni kā mēslojums ļoti patīk zemenēm un tomātiem, jo tajos ir daudz kālija. Tie der arī citiem augiem, izņemot tos, kuriem patīk skāba vide. Arī puķes labprāt pamielojas ar pelniem.
Lietoju pelnus pēc vajadzības visu sezonu. Uz kāpostiem pelnus ar sietu izsijāju pret kāpostu balteņiem un redīsiem, kad tie sāk dīgt, uzberu pret spradžiem. Pelni ļoti labi palīdz pret sīpolu mušu: vienlaikus ir divi labumi – pazūd muša un augi saņem mēslojumu. Ar tiem var apkarot arī zemeņu smecernieku.
