Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Trīs svarīgākie rudens darbi katrā dārza daļā
Ziemcietes
- Ja laiks sauss, puķes jālaista, īpaši tās, kas nesen iestādītas vai pārstādītas.
- Dzinumus saīsina nevis līdz zemei, bet tā, lai ziemā tajos ieķeras sniegs.
- Ap augiem ber mulču vai pārklāj tos ar egļu skujām.
Rozes
- Dzinumi jāatlapo, katrs dzinums jāsaīsina uz pusi.
- Kad augsne piesalst, katram ceram uzber sprīdi augstu augsnes vai smalkas mizu mulčas, bet ne kūdras slāni.
- Virs seguma saliek egļu zarus.
Augļu koki
- Novāc kraupja bojātās lapas, no zariem nolasa visus bojātos, kokos palikušos augļus.
- Vēlā rudenī kaļķo stumbrus, vienādās daļās sajaucot mālu, kaļķi un svaigus kūtsmēslus.
- Dārzā parūpējas par grauzēju iznīcināšanu.
Eksotiskie augi
- Rudens sākumā mēslo ar rudens mēslojumu – maz slāpekļa, daudz kālija.
- Jauno augu stumbrus, kas vēl nav pārkoksnējušies, notin ar niedrēm vai egļu zariem.
- Kad jau piesalis, zemi ap augu noklāj ar kūdru vai egļu zariem.
Siltumnīca
- Izvāc siltumnīcu pilnīgi tukšu.
- Izkaisa sakapātas samtenes vai kosas, saved kompostu, iesēj auzas un, kad dzinumi sprīdi gari, ierok tās zemē.
- Siltumnīcas iekšpusi izmazgā ar sārmu: pelnus aplej ar karstu ūdeni, nostādina un izmanto mazgāšanai.
Kailsakņi: iespēja labus stādus nopirkt lētāk
Rudens pusē daudzu stādaudzētavu piedāvājumā parādās ziņa: tirgojam kailsakņus. Ne reizi vien stādu audzētāji saņem ieinteresētu pircēju zvanus: sakiet, lūdzu, kas tas jums šoruden būs par augu – kailsaknis? Cik liels izaugs? Vai ziedēs? Un augļus arī dos? Stādu audzētāji skaidro: nē, nē, kailsaknis nav auga nosaukums. Kailsakņi ir augu stādi, kas izrakti tieši no lauka vai pierakuma un, neieliekot podā vai maisā, tiek piedāvāti pircējiem. Šiem stādiem saknes ir bez augsnes, tātad – kailas. No tā arī radies neparastais, bet trāpīgais nosaukums: kailsaknis.
10 gudrības, kas jāzina par kailsakņiem
- Kailsakņiem ir īss stādīšanas laiks. Konteineru stādus var stādīt gada lielāko daļu, kad vien iespējams iedurt zemē lāpstu un uzrakt augsni. Savukārt kailsakņus var stādīt tikai rudenī (parasti, sākot ar septembra vidu), siltā ziemā (ja vien augsne nav sasalusi) un pavasarī (līdz lapu plaukšanai).
- Augi ar kailām saknēm parasti ir par trešdaļu lētāki nekā tie, ko tirgo podos. Pērkot augu podā, jāmaksā gan par kūdru, gan podiņu, gan krietni lielāko audzētāja un tirgotāja darbu – kopt un pārvadāt augus podos ir daudz grūtāk nekā kailsakņus.
- Labā ziņa: Latvijā tirgotie kailsakņi noteikti būs tepat (vai kādā tuvā kaimiņvalstī) auguši stādi, jo šādi augi nav piemēroti tālai pārvadāšanai un ilgstošai pircēju gaidīšanai. Vēl gudrāk un drošāk rīkosies, ja kailsakni pirksi tieši stādaudzētavā – svaigi izraktu, tikko no Latvijas zemes nākušu.
- Pērkot kailsakni, rūpīgi pieskati, lai tas ir atlapots. Un atceries: ja rudenī roc kādu stādu no kaimiņu dārza, noteikti arī noplūc tam visas lapas. Tur nav ko žēlot! Lai stāds ieaugtu, svarīgākās ir saknes, nevis lapas.
- Pērkot kailsakņu stādus, var labi novērtēt auga sakņu sistēmu, proti, vai sakne ir spēcīga un veselīga. Savukārt, iegādājoties stādu podā, sakne nav redzama, tāpēc jāpaļaujas uz audzētāja godaprātu. Negodīgi stādu audzētāji izrok stādu, ieliek to podā un tirgo par konteinerstāda cenu, lai gan patiesībā tas ir kailsaknis – svaigi rakts augs. Savukārt labi iepodots stāds ir tāds, kam sakņu sistēma veidojusies ilgstoši – tas gadu no gada ir pārcelts jaunā podā, tā nodrošinot arvien kuplākas bārkšsaknes. Turpretim augs, kas vakar izrakts un ielikts podā, neatbilst ne konteinerstāda būtībai, ne cenai. Viens no veidiem, kā pārbaudīt, vai augs nav ievietots podā pavisam nesen, – pacelt to aiz stumbra. Ja augs podā ir īsu brīdi, visticamāk, pods nokritīs un augsne nobirs. Bet var gadīties arī otrādi – augs podā ir audzis tik ilgi, ka tā saknēm šis poda izmērs jau sen par šauru. Ja, paceļot podu, redzi, ka tam apakšā jau daudz sakņu, kas pat sapinušās poda ārpusē, labāk izvēlies citu stādu.
- Izvēloties kailsakni, pavēro, cik rūpīgi pārdevējs sargā stādu saknes. Ja stādi tirgus laukumā ir nolikti tā, ka to saknes žūst vējā un saulē, pastāv risks, ka saknes būs sakaltušas un stāds neieaugs. Ja saknes ir pelēcīgas un sausas, labāk neņem šo augu, izraugies citu, kam pie saknēm ir svaigas, mitras zemes piciņas.
- Ja nopirksi augu podā, ar stādīšanu vari arī nesteigties, savukārt kailsakņi ļoti rūpīgi jāpieskata. Jau dodoties uz tirgu, jāsagatavojas, jo kailsakņus nedrīkst transportēt šā tā. Konteinerstāda saknes ir pasargātas no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem, bet kailas saknes ir daudz vārīgākas. Tāpēc vislabāk kailsakņu stādus sasiet buntēs un saknes ievietot plēves maisā. Ja stāds jāved tālu, saknes vēlams iemērkt ūdens un māla maisījumā un ievietot mitrā kūdrā. Nekādā gadījumā netin kailās saknes avīzēs vai citā papīrā, jo tas vēl vairāk atņems saknēm mitrumu. Ja redzi kādu dārzkopi, kas uz automašīnas jumta uzsējis kailsakņus ar neapsegtām saknēm, bet pats nesteidzīgi dzer kafiju un runājas ar sen neredzētiem draugiem, zini: tā ir liela kļūda. Rudens saulē un vējā koku saknes sakalst ļoti ātri. Tāpēc nav brīnums, ka šāds stāds neieaug. Visvārīgākās ir ķiršu saknes.
- Ja kailsakni tomēr nav laika uzreiz iestādīt, tas jāpierok – jāiestāda pagaidu vietā. Irdenā augsnē izrok apmēram lāpstas dziļuma bedri, blīvi iegulda tajā augu saknes un apber ar augsni, pieskatot, lai sakņu kakls atrodas zem augsnes. Augsne virs saknēm rūpīgi jāpieblietē, lai starp saknēm nepaliek gaisa kabatas, jo to dēļ tās var izkalst. Pierakums noteikti jāsargā no grauzējiem.
- Stādot svaigi pirktu kailsakni pastāvīgā vietā, stādīšanas dziļumu var noteikt pēc stumbra krāsojuma – vieta, kas atradusies zem augsnes, parasti ir tumšāka nekā tā daļa, kas atradusies virs zemes.
- Rudens ir īstais laiks ābeļu un bumbieru stādīšanai, bet kauleņkokus – ķiršus un plūmes – labāk tomēr stādīt pavasarī, jo tie var ciest ziemas salā. Līdzīgi ir ar košumaugiem. Rudenī ieteicams stādīt ziemcietīgus kokus un krūmus: pīlādžus, kļavas, liepas, ošus, korķakoku, karagānas, klinšrozītes, spirejas, citronliānas. Augus ar vājāku ziemcietību, piemēram, zelta lietu, magnolijas, veigelas, filadelfus, labāk stādīt pavasarī.
