• Rudens avenes – vēlās dārza skaistules. Kas tām patīk?

    Dārzs
    Ilze Klapere
    27. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: golubka57 / Shutterstock
    Rudens avenes patiešām ir pasakainas – tās ir arī garšīgas un kaitēkļu nebojātas, jo visi vasaras izlutinātie kukaiņi jau sen ir nomierinājušies. Kā par tām rūpēties? Konsultē Inta Romanova, saimniecības Mūsu avenes vadītāja.

    Kas jāzina par rudens avenēm?

    • Rudens avenēm teorētiski ir divi ražas laiki – viens rudenī uz šajā gadā izaugušajiem dzinumiem, bet otrs nākamā gada vasarā. Lielākoties tomēr dara tā, ka rudens avenes pēc ražas nopļauj, lai nākamajā pavasarī aug atkal jaunas. Mēs savā saimniecībā rudens avenes nogriežam līdz zemei tad, kad zeme ir sasalusi, – parasti tas notiek janvārī, februārī, jo rudenī to vienkārši nepaspējam, ir daudz citu darbu. Nogrieztos dzinumus sadedzinām, tas palīdz ierobežot slimību attīstību.
    • Rudens avenes var arī negriezt, pēc ražas atļaut augt, un dzinumi nokaltīs līdzīgi kā vasaras avenēm. Tomēr dzinumu atstāšana slikti ietekmē nākamā gada rudens ražu.
    • Rudens aveņu šķirne mums ir ‘Polana’. To izvēlējāmies, jo ir ražīga, veido daudz dzinumu un mazāk slimo, salīdzinot ar ‘Polku’, kas arī ir ļoti populāra. ‘Polanai’ ir skaistas ogas, stingras, labi transportējamas. Ar jaunumiem šķirņu piedāvājumā esmu piesardzīga, jo daudzas jaunās šķirnes, lai arī skaistas, garšīgas un vilinošas, ir arī ļoti kaprīzas un slimīgas.
    • Vasaras avenes vairāk apdraud kaitēkļi, savukārt rudens avenes ir pasargātas no tiem, jo kaitēkļu aktivitātes periods nesakrīt ar rudens aveņu ziedēšanas un ražas laikiem. «Kad rudens avenes sāk ražot, kaitēkļu tikpat kā vairs nav, ne laputu, ne tīkl­ērču, un, ja visi apstākļi ir labvēlīgi, ogas var vākt līdz pat salnām. Nav gan arī tā, ka rudens avenēm pilnīgi nekas nekaiš, piemēram, diezgan bieži plaisā miza,» stāsta Inta. 

    Patīk gaisma, labi paēst un padzerties

    • Avenes ir diezgan prasīga kultūra. Ja grib labas ražas, avenes jāstāda saulainā, atklātā vietā, ēna tām nebūs piemērota.
    • Jārūpējas, lai avenāji būtu pietiekami padzirdīti – ja laiks ir sauss, avenes regulāri jālaista. Tiesa, pārspīlēt ar liešanu arī nedrīkst, pārlieks mitrums, īpaši jau stāvošs ūdens, avenēm nepatiks. Tāpat ilgstošas lietavas nenāk par labu – periodos, kad ir daudz nokrišņu, nolasītās avenes ļoti ātri bojājas, savukārt sausā laikā salasītas avenes kastītēs var istabas temperatūrā nostāvēt pat divas dienas.
    • Avenājiem kopumā piemērota auglīga un irdena augsne, patiks komposts un satrūdējuši kūtsmēsli.
    • Avenes mēs mēslojam ar minerālmēsliem, speciāli avenēm domātiem – tie nesatur hloru. Vēl pabarojam ar vistu mēslu granulām. 

    Var stādīt tagad

    • Lai arī dzirdēts, ka rudens avenes labāk stādīt pavasarī, jo rudenī tās sliktāk ieaugoties, Intas pieredze viennozīmīgi runā par labu rudenim. Mēs stādām rudenī, jo tad ir mitrāks, nav tā jāauklējas. Pavasarī var uznākt sausuma periodi un, ja nav ierīkotas laistīšanas sistēmas, sanāks daudz laika pavadīt laistot vien. Labākais stādīšanas laiks ir septembra beigas, oktobra sākums – tad stādi līdz salam var paspēt labi apsakņoties un ieaugties.
    • Avenes stādām slejās, trīs metru attālumā citu no citas, lai pa vidu var izbraukt traktors un izpļaut zāli. Pašus stādiņus slejās stādām citu no cita 60 centimetru attālumā – tas nekas, ka pirmajā gadā liekas, ka tādas stibiņas vien tur aug! Kad saņemas, pēc 2–3 gadiem visi 60 centimetri ir aizauguši ciet un sāk jau likties, vai nav par biezu.
    • Stādāmajā bedrītē liekam satrūdējušus kūtsmēslus. Stādīšanas brīdī nekas nav jāgriež, bet, kad stāds jau iesakņojies, to nogriež līdz zemei, lai pavasarī veidotu jaunas atvases, – mēs griežam ziemā.
    • Vasarā svarīga lieta ir ravēšana. Mums saimniecībā tas ir viens no galvenajiem un laikietilpīgākajiem darbiem – piemēram, šogad divarpus mēnešus ravējām, visa ģimene tupus rāpus! Šogad bija īpaši traki, jo nezāles auga ātrāk par avenēm. Dārzā man ir arī eksperimentālās dobes, kur mēģinu mulču, nopļauto zāli likt, bet nekas īsti labi pret nezālēm nelīdz. Vienu gan varu pateikt – ja stādījumus veidotu no jauna tagad, es noteikti stādītu avenes ģeotekstilā, lai samazinātu roku darbu, ko paņem ravēšana.
      Par citiem oktobrī aktuāliem dārza darbiem lasi žurnāla Mans Dārzs oktobra numurā!
      • Klāt peoniju stādīšanas laiks, un mēs ciemojamies Paugurciemā, SANITAS BELLINAS dārzā, kas lepojas ar 300 peoniju šķirņu kolekciju. 
      • Pārlūkojam, kuras jaunas liellapu un robaino hortenziju šķirnes ar kārdinoši košiem sārtiem un violetiem ziediem šogad izmēģinājis kokaudzētavas «Baltezers» saimnieks VARIS KAZAKS. 
      • Izbaudām vīnkoku kārdinājumu – ogas, stādus, vīnu – EDGARA ZIHMAŅA «Vīnogu dārzā» Kroņaucē.
      • Noskaidrojam, kuras kļavu šķirnes stādīt dārzā, lai rudenī tās mirdzētu tikpat spožās krāsās kā Kanādā.
      • Kā sala jutīgos eksotiskos dārza augus sagatavot ziemai iesaka dendroloģe INĀRA BONDARE un kolekcionāre GUNTA KARITONE.
      • Parādām 10 dārzā noderīgas lietas, ko par labām atzinusi skaista dārza saimniece AIGA KUĢE.
      • Gardēža dārzā – rudens avenes.
      • Svarīgākais par ziemas ķiploku stādīšanu un audzēšanu.
      Mans Dārzs nr10/2024


    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē