• Rezerves plāns – elektroģenerators. Kuru pirkt un cik tas maksā?

    Māja
    Toms Timoško
    Toms Timoško
    4. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Cristina RasoBoluda / Shutterstock
    Vētras, sniegs un citas likstas mēdz negaidīti atstāt mūs bez elektrības, kas īpaši aktuāli ir lauku reģionos. Stunda sveču gaismā varētu tikt uzskatīta par romantiku, bet ilgstošs strāvas trūkums var ne tikai radīt diskomfortu, bet arī apdraudēt autonomās apkures darbību vai pārtraukt ūdens padevi. Tāpēc noderīga lieta ir rezerves plāns – pašiem savs elektroģenerators.

    Konsultē elektrika.lv un lv.ecoflow.com eksperti.

    Stacionārie ģeneratori būs pietiekami raženi, lai ar elektrību apgādātu ne tikai jūs, bet arī visu ciemu, tomēr šoreiz aplūkosim pārvietojamos ģeneratorus, kas ir piemērotāki mājsaimniecības vajadzībām. Tie neaizņem daudz vietas, turklāt tos nepieciešamības gadījumā var viegli transportēt.

    Ģeneratoru veidi

    • Benzīna. Cenas ziņā benzīna ģeneratori ir pieejamāki, kompaktāki un vieglāki, tomēr biežas izmantošanas gadījumā nāksies samierināties ar divreiz lielāku degvielas patēriņu nekā dīzeļa ģeneratoram. Ja ģeneratoru izmanto tikai tad, kad pazūd elektrība, benzīna ierīce būs piemērota izvēle. 
    • Dīzeļa. Dīzeļdegvielas ģeneratori ir dārgāki, taču ilgtermiņā tie būs efektīvāki, izturīgāki un ekonomiskāki, patērējot mazāk degvielas. Ekonomiju īpaši varēs just, ja izvēlas vismaz 10 kW jaudīgu ģeneratoru. Dīzeļa agregāts būs piemērots, ja to izmantos bieži, nodrošinot nepārtrauktu strāvas padevi, piemēram, lauku mājā, kur nav elektrības pieslēguma vai ir bieži elektrības pārrāvumi. 
    • Sašķidrinātās gāzes (LPG). Salīdzinājumā ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, šie ģeneratori mazāk izdala oglekli un siltumnīcefekta gāzes, padarot to par tīrāku degvielas avotu. Tiesa, tie būs visai dārgi.
    • Uzlādējamā akumulatora. Šie ir kompakti akumulatori, kas vispirms jāuzlādē (no elektrības ligzdas vai ar saules baterijām), un vajadzības gadījumā modernais ģenerators kalpos kā elektrības avots mājai. Tos ir arī ērti paņemt līdzi atpūtai kempingā vai citās ārpusmājas aktivitātēs. Atšķirībā no benzīna un dīzeļdegvielas šie ģeneratori neizdala oglekli vai citas piesārņojošas vielas, kas kaitē videi. Tas arī nozīmē, ka tos var bez problēmām izmantot iekštelpās. Ja to izmanto kā vienīgo enerģijas avotu vietās, kur ir maz saules gaismas, uzlāde var prasīt ilgāku laiku.

    Troksnis

    Jauda ir tikai viens no parametriem, tomēr mājās ne mazāk būtisks būs trokšņu līmenis, ko ģenerators rada. Pāris stundu troksni varēs pieciest, bet ilgstoši tas, visticamāk, traucēs. Dīzeļa ģeneratori būs skaļāki nekā benzīna agregāti, tomēr pilnīgu klusumu nodrošina tikai saules enerģijas ģeneratori. Ja nevēlies traucēt naktsmieru, meklē ģeneratoru, kura darbības laikā trokšņa līmenis nepārsniedz 70 dB, kas ir vienlīdzīgs ar putekļsūcēja trokšņa līmeni.

    Cik liela jauda nepieciešama?

    Tirgū pieejamo ģeneratoru jaudas amplitūda ir ļoti plaša, variējot no 0,5 kW līdz pat 12 kW. Nepieciešamās jaudas apjoms atkarīgs no tā, cik daudz elektroierīču plānots apgādāt ar strāvu. Nelielā vasaras mājā, kur atrodas TV, ledusskapis un dažas lampas, pietiks ar mazjaudīgu (līdz 3 kW) ģeneratoru, taču lielākai privātmājai nāksies sarūpēt vismaz 4–10 kW jaudas strāvas ražotāju. 

    Kā aprēķināt mājas patēriņu?

    Jo veiktspējīgāks ģenerators, jo dārgāks tas būs, tāpēc ir lietderīgi izdarīt mājasdarbu, lai nenāktos pārmaksāt. Ja ģeneratoru izmanto tikai kā rezerves strāvas avotu, lai nodrošinātu apkures, ūdensapgādes, apgaismojuma darbību, tad nav nepieciešams aprēķināt pilnīgi visu patērētāju kopējo jaudu. 

    Ierīču jauda parasti ir rakstīta uz konkrētās ierīces korpusa vai tehniskajos dokumentos. Katrs ģeneratora jaudas kilovats maksā vairākus simtus eiro, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kuras ierīces krīzes brīdī būs vajadzība turēt ieslēgtas, bet no kā var uz laiku atteikties.

    Piemēram, standarta ledusskapis dienā patērē līdz 1 kWh. Vajadzīgā jauda ir atkarīga no ledusskapja lieluma, modeļa un tā, kādu temperatūru vajag uzturēt. Parasti jārēķinās, ka ledusskapim palaišanas laikā būs nepieciešama līdz sešām reizēm lielāka strāva nekā ilglaicīgā darbības laikā – ledusskapja darbināšanai var būt vajadzīgi tikai 600 W, bet palaišanas laikā jauda var pieaugt līdz 2000 W. Tas nozīmē, ka ģeneratoram ir nepieciešama vismaz 2000 W izejas jauda, tikai lai iedarbinātu ledusskapi. Tā ir ievērojama starpība, it īpaši, ja ģenerators ir mazjaudīgs.

    Ja nav zināms, par cik palielinās ierīcei nepieciešamā jauda iedarbināšanas brīdī, tad var izmantot šo špikeri, reizinot ierīces nominālo jaudu ar tās koeficientu:

    Koeficients

    • datoram – 1,15
    • putekļsūcējam – 1,35
    • cirkulācijas sūknim – 1,5
    • ventilatoram – 2
    • veļasmašīnai – 2,5
    • iegremdējamajam sūknim, virtuves tehnikai – 3
    • ledusskapim un kondicionēšanas iekārtām – 3,5

    Ierīces jauda (W)

    • Matu fēns 450–2000
    • Elektriskā plīts 1100–6000
    • Kafijas aparāts 800–1500
    • Sildītājs 1000–2400
    • Augstspiediena sūknis 2000–2900
    • Putekļsūcējs 400–2000
    • Dators 400–750
    • Veļasmašīna 1800–3000
    • Televizors 100–400

    Piemērs aprēķinam: Ledusskapis, mikroviļņu krāsns, televizors, astoņas spuldzes

    • Ledusskapis ar jaudu 500 W. Nepieciešama rezerves jauda 200% jeb 1000 W (kopā 1500 W).
    • Mikroviļņu krāsns ar jaudu 700 W. Nepieciešama rezerves jauda 50% jeb 375 W (kopā 1125 W).
    • Televizors ar jaudu 300 W. Nepieciešama rezerves jauda 60% jeb 180 W (kopā 480 W).
    • Spuldzes ar jaudu 60 W. Nepieciešama rezerves jauda 10% jeb 6 W (kopā 528 W).
    • Kopā tie ir 3633 W. Šādā gadījumā minimālā nepieciešamā ģeneratora jauda ir 3,6 kW. Lai ģenerators darbotos ilgi un uzticami, ražotājs rekomendē to nenoslogot vairāk par 75% no maksimālās jaudas. Tātad šajā piemērā optimālā ģeneratora jauda būs 4,8 kW. Ģeneratoriem tiek norādīta gan nominālā, gan maksimālā jauda. Maksimālo jaudu tas spēs saražot vien īsu laiku, tāpēc ierīce jāizvēlas tāda, lai tā spētu nodrošināt visu ar nominālo jaudu. 

    Kur likt ģeneratoru?

    Ģeneratoru vēlams novietot zem nojumes, lai pasargātu no apkārtējās vides iedarbības. Vislabāk, ja to var glabāt vietā, kur ziemā temperatūras stabiņš nenoslīd zem mīnus 10 grādiem. Ja vien tas nav akumulatora ģenerators, slēgtās telpās tā izmantošana var būt bīstama radīto izplūdes gāzu dēļ, tāpēc obligāti jāpadomā par telpas ventilāciju. 

    Kā to varēs iedarbināt?

    Dažiem benzīna un dīzeļa ģeneratoriem būs mehāniskais starteris. Tas nozīmē, ka jāpavelk trose gluži kā zālespļāvējam vai motorzāģim. Tirgū ir ģeneratori ar elektrisko starteri, ļaujot to iedarbināt ar pogu. Tāpat pieejamas iekārtas, kas prot iedarboties autonomi brīdī, kad pazūd elektrība. Šis variants būs visērtākais mājas vajadzībām, ja ģeneratoru izmanto kā rezerves strāvas avotu.

    Kas ir invertora tipa ģenerators?

    Arī invertora ģeneratori darbojas ar benzīnu vai dīzeļdegvielu. Tie ir nedaudz dārgāki, taču patērē mazāk degvielas, kalpo ilgāk, strādā mazākos apgriezienos un ir klusāki. Tie vienlīdz labi jūtas gan zemas, gan augstas jaudas diapazonā. Tā vietā, lai darbotos ar nemainīgu ātrumu, invertora ģenerators regulē apgriezienus, lai tie atbilstu elektroenerģijas patēriņam, tādā veidā ietaupot enerģiju. Tie pieejami arī pavisam kompaktā izmērā, tāpēc būs populāra izvēle makšķerniekiem un citiem, kuriem svarīgi ģeneratoru bieži pārvietot.

    Noderīgi

    • Labāk izvēlēties ģeneratoru ar jaudas rezervi, lai nākotnē ir iespējams pieslēgt jaudīgākus vai papildu patērētājus.
    • Vispirms ir jāiedarbina ģenerators un tikai tad jāpieslēdz elektroierīces, nevis otrādi.
    • Divtaktu dzinējiem ir īsāks resurss. Ilgstošam darbam labāk izvēlēties ģeneratoru ar četrtaktu dzinēju.
    • Ieteicams ģeneratoru pirkt specializētā veikalā, kur eks­perti varēs ieteikt piemērotāko modeli.
    • Apkures iekārtām vēlams pieslēgt papildus UPS elektrorezerves ierīci, kuras pamatā ir akumulators, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu strāvas padevi.
    • Benzīna un dīzeļdegvielas ģeneratoriem jābūt aprīkotiem ar automātiskās izslēgšanās funkciju, kas uzrauga oglekļa līmeni un izslēdz dzinēju, ja tas ir pārāk augsts. Tāpat tiem autonomi jāizslēdzas, reaģējot uz zemu eļļas līmeni.
    • Ģenerators ik pa laikam ir jāiedarbina, pat ja nav tādas nepieciešamības. Tāpat jāatceras, ka pēc laika jānomaina arī degviela, kas ilgtermiņā var zaudēt savas īpašības.
    • Vienfāzes ģeneratoru kontaktligzdā ir 220 V spriegums, bet trīsfāžu – 380 V spriegums. Trīsfāžu ģeneratoru vēlams izmantot, tikai lai darbinātu trīsfāžu patērētājus.
    • Ģeneratoru var izmantot ne tikai mājās kā rezerves plānu elektrības pazušanas brīdī, bet arī kā autonomu enerģijas avotu vietās, kur elektrības pieslēgums nav iespējams, piemēram, būvdarbos, lai darbinātu darbarīkus, apgaismes iekārtas un citu tehniku.
    • Jo veiktspējīgāks ģenerators, jo dārgāks tas būs, tāpēc ir lietderīgi izdarīt mājasdarbu, lai nepārmaksātu.
    • Kvalitatīvs ģenerators privātmājas vajadzībām maksās 600–1500 eiro, tāpēc ir vērts apsvērt, vai šāda investīcija atmaksāsies.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē