Resnie putni. Kas rada aptaukošanos spārnaiņiem?

Tiesa, izmaiņas papagaiļa vai kanārijputniņa siluetā saimnieks nemaz tik viegli nepamanīs, jo putniem tauki uzkrājas tikai uz krūtīm un vēdera. Turklāt – tos piesedz apspalvojums. Veterinārārsti tauku slāni nosaka, vēdera spalviņas paceļot vai papūšot pretēji augšanas virzienam – tad atklājas maza, bet izteikta tauku riepiņa…

Kas izraisa putnu aptaukošanos?

1. Mazkustīgs dzīvesveids
   Visvairāk par putna aptaukošanos jāuztraucas papagaiļu saimniekiem, kas savus mīluļus tur mazos būrīšos un nelaiž ārā palidot. Šaurā krātiņā aptaukoties var arī putni, kam nepienākas lidināšanās pa istabu, piemēram, kanārijputniņi. Taču pie mazkustīguma ne vienmēr vainojama telpas šaurība. Putniem – tāpat kā cilvēkiem – ir dažādi temperamenti, un var gadīties, ka papagailītis pēc būtības ir mazliet lēnīgs. Ja putniņš dzīvo viens pats, saimnieks šo lēnīgumu var nepamanīt, jo viņam nav, ar ko salīdzināt.
   
   Taču, ja mājā tiek turēti divi vai vairāki papagailīši, kūtrākais uzreiz atšķiras – viņš negribīgi kāpelē pa laktām, ilgi sēž vienā vietā, nevēlas rādīt trikus vai šūpoties šūpolēs un pat lidošana viņam nesagādā īpašu prieku. Kad šāds papagailītis sāk apvelties, viņš (tāpat kā resns cilvēks) vēl vairāk izvairās no fiziskas piepūles, jo aizdusa sākas jau pēc pāris nolidotiem metriem. Pēdējā stadijā, kad ķermeņa svars jau pamatīgi pārsniegts, putns lidojot nespēj sevi noturēt gaisā un krīt. Tiesa, par tik pamatīgi pārbarotiem putniem mūsu valstī vēl nav dzirdējuši ne veterinārārsti, ne putnu audzētāji.
2. Pārāk trekna barība, lielas porcijas un biežas ēdienreizes
   Lai arī vairākums putnu saimnieku saviem mīluļiem zooveikalos pērk jau rūpnieciski sabalansētu barību, tomēr tik viltīgi radījumi kā papagaiļi pliekanākos graudiņus mēdz izbārstīt pa zemi un apēst tikai pašus treknākos. Un tad, kad viss negaršīgais ir izmests, bet garšīgais apēsts, putns sāk kliegt, ka viņam trūkst, ka viņš nav paēdis!
   
   Saimniekam liekas – nebūs liela bēda, ja iebērs vēl karotīti vai divas. Vai arī iekārs gardo nūjiņu, vai pacienās ar riekstiņiem… Tāds parasti ir pirmais solis uz aptaukošanos, taču, ja putns visu dienu ir aktīvs, liekās kalorijas ātri iztērējas. Vēl jāpiebilst, ka putns nekļūs resns, ja viņam dos MAZLIET vairāk par dienas normu, bet aptaukošanās draud, ja negausīgais ēdājs pieprasa dubultporciju. Aptaukošanās nedraud arī tad, ja dubultā tiek dotas mazkaloriju sēkliņas, piemēram, prosa, zaļumi, augļi vai dārzeņi.
3. Aknu aptaukošanās jeb lipidoze
   Putna korpulenci var izraisīt arī aknu aptaukošanās. Lipidozes pazīmes: putns kļūst apātisks, sāk apvelties (taču var arī palikt slaids) vai arī viņam uzpūšas vēders, spalvas zaudē mirdzumu, iespējama apgrūtinoša elpošana, izkārnījumi ir šķidri un dzeltenīgā krāsā. Smagā stadijā, kad aknas vairs nespēj funkcionēt, putnam var sākties krampju lēkmes (toksīni jau iekļuvuši asinsritē), knābis un nagi kļūst mīksti. Bieži lipidoze ir pēkšņas nāves cēlonis.
   
   Šī slimība biežāk novērota viļņainajiem papagailīšiem, nešķiramajiem, amazoniem, kakadu un žako. Aknu lipidozi var izraisīt ne tikai trekns ēdiens, bet arī biotīna, metionīna un holīna deficīts organismā, slims vairogdziedzeris, diabēts, saindēšanās ar toksiskām vielām un iedzimtība.
4. Vielmaiņas traucējumi
   Visvairāk vielmaiņu ietekmē slims vairogdziedzeris, kas traucē normāli darboties arī citiem sekrēta dziedzeriem. Lai vairogdziedzeris normāli funkcionētu, putnam būrī NOTEIKTI jāievieto joda bloks (jods īpaši svarīgs tiem putniem, kam paredzēta pēcnācēju radīšana). Taču var gadīties arī pretējais variants – joda pārdozēšana, kas arī sagrauj vielmaiņu. Kādreiz Latvijā varēja nopirkt graudu maisījumu Trill, daudzi putnu audzētāji ar to bija ļoti apmierināti, taču patiesībā šī barība bija ārstnieciska – ar palielinātu joda daudzumu. Tāpēc putniem ar niecīgiem vielmaiņas traucējumiem pēc Trill lietošanas sākās ārkārtīgi smagas vielmaiņas problēmas.
5. Iedzimtība
   Putni ar iedzimtu noslieci uz aptaukošanos jau dzīves sākumā ir lielāki un masīvāki. Patiešām resni papagaiļi, kanārijputniņi un amadīni nav spējīgi vairoties – dzimumorgānu audi, kas paredzēti vairošanās funkcijām, pārtop taukaudos, un putns pats sterilizējas. Dzimumorgānu darbība izbeidzas neatgriezeniski. Tiesa, dažiem resnuļiem izdodas izperēt olas, taču lielākoties tās ir neapaugļotas. Starp citu, resni kanārijputniņu tēviņi pārstāj dziedāt.
6. Vecums
   Jaunībā aptaukošanās nedraud (ja vien putns nepārtiek tikai no treknām sēkliņām), jo jaunie ir aktīvāki, ar straujāku vielmaiņu. Ar gadiem enerģija noplok un arī vielmaiņa kļūst lēnāka.

Kā aptaukošanās ietekmē organismu?

Vispirms cieš sirds un asinsvadu sistēma, tauki uzkrājas sirdī, kas rada tai papildu slodzi. Savukārt sirds pārpūle putnam rada aizdusu pat pie minimālas fiziskas slodzes. Otrs ievainojamākais orgāns ir aknas, tās palielinās, aptaukojas un var pat beigt funkcionēšanu. Ja aknas nestrādā, asinsritē ieplūst toksīni un putns agrāk vai vēlāk mirst. Aptaukošanās var pabojāt arī elpošanas orgānus, izraisīt ādas slimības, spalvu izkrišanu, traucēt kuņģa un zarnu trakta darbību. Resni putni bieži mokās ar aizcietējumiem.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Karaliskā ģimene

Brīvdienās apzaguši princi Viljamu un princesi Keitu

Zane Piļka- Karaļeviča

Attiecības

Samanta dīvas tērpā dodas uz neparastu randiņu ar vīru. Viņu izvēle pārsteidz!

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Rīcības plāns slaida auguma atgūšanai

Diēta un dabiskie vitamīni

• Ja aptaukošanos izraisījusi nepareiza barība un devas, no putna ēdienkartes jāizņem rieksti un visas treknās sēkliņas – kanārijzāles sēklas, kaņepes, saulespuķu sēklas, auzas –, lielajiem papagaiļiem – pākšaugi (īpaši, ja ir aptaukojušās aknas). Porcija jāsamazina līdz minimumam (atbilstoši putna izmēram). Šāda diēta būs jāuztur tik ilgi, kamēr putns nometīs liekos gramus. Nedrīkst dot dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, olas un biezpienu.
• Ik dienu jāpiedāvā daudz zaļumu, augļu un dārzeņu. Banānus gan nevajadzētu dot, jo tie ir ļoti barojoši. Zaļumi, augļi un dārzeņi ir ļoti būtiski, jo aizkavē ogļhidrātu pārvēršanos taukos. Kā vitamīnu avotu var piedāvāt diedzētus graudus, burkānus, ābolus, Briseles kāpostus vai brokoļus (vasarā un rudenī ir lielāka izvēle). Zaļumi līdzēs arī tad, ja papagailis mokās ar aizcietējumiem.

​​​

Pirms diētas sākšanas atrādi putnu veterinārārstam! Iespējams, viņam nāksies paārstēt kādu iekšējo orgānu.

• Uz aci ļoti grūti noteikt, vai putns, laiciņu pasēdējis uz diētas, ir nometis kādu gramu. Lai to pārbaudītu, vajag iegādāties mazos virtuves svarus (līdz 1 kg). Ja putns pats uz svariem nesēž, saimniekam jāsameklē tīra zeķīte, tā jānosver, tad jāuzvelk putnam (no apakšas, lai nofiksētu kājas un spārnus) un jānosver arī putns (no iegūtā cipara jāatņem zeķes svars).

Fitnesa kurss resnam papagailim

Līdztekus diētai putns ir fiziski jānoslogo – bez saimnieka palīdzības viņš nekustēsies nevienu lieku reizi! Ja būris ir mazs, jānopērk lielāks, tajā jāiekar šūpoles, jāieliek vairākas laktas un trepes. Barības un ūdens traukus var nolikt uz grīdiņas, lai putns papūlētos nokāpt lejā un pēc tam uzrausties atpakaļ uz laktas. Fiziskie treniņi veiksies labāk, ja papagailis būs pieradis pie rokām. Lidojumos papagaiļi jālaiž vairākas reizes dienā, ideālais lidojumu treniņu laiks – divas stundas (kopsummā). Nedrīkst jau treniņu sākumā likt lielu slodzi, tai jāaug pakāpeniski un regulāri, jo putnam ir apgrūtināta sirdsdarbība un elpošana.

Ja putns ir tik resns, ka vairs nevar īsti palidot, treniņi jāsāk ar spārnu muskuļu stiprināšanu.

Jeļena Kustova, audzētavas Putnu impērija īpašniece

Putniem, tāpat kā cilvēkiem, mēdz būt ģenētiska nosliece uz aptaukošanos. Tikai jāatceras, ka ir arī speciāli selekcionēti lielie putni – gan masīvāku kanārijputniņu šķirnes, gan divas viļņaino papagailīšu gigantu šķirnes – vācu gigants un čehu gigants. Viņi ir apmēram divreiz lielāki par parastajiem viļņainajiem, bet arī klasiskie viļņainīši nav tādi kā savvaļā – Austrālijas savannu viļņainie papagaiļi ir divreiz mazāki un tievāki!

Lai izvairītos no apvelšanās, putnam jau pašā sākumā nedrīkst ļaut ēst tik, cik viņš prasa – jāievēro norma. Ja piebērsi pilnu trauku līdz malām, viņš ēdīs un ēdīs, un ēdīs līdz nejēgai.

No papagaiļu barības izejvielām vistreknākās un citādi kaitīgākās ir kaņepes. To pārdozēšana nelabvēlīgi ietekmē ne tikai aknu un nieru darbību, bet spēj veikt vēl daudz postījumu – no lielām kaņepju porcijām putns var palikt akls! Un vēl – ja regulāri ikdienā koši sārtu kanārijputniņu baro ar palielinātu kaņepju daudzumu, sārtais tonis izzudīs un putns kļūs melns! Maziem putniņiem dienā drīkst dot ne vairāk kā trīs kaņepju sēkliņas.

Kanārijputniņu graudu maisījumos treknas ir arī kanārijzāles sēkliņas. Tiesa, rūpnieciskajos maisījumos šo sēklu nemēdz būt daudz, jo tās ir ĻOTI dārgas. Saulespuķu sēklas kanārijputniņiem jāizloba, bet tas jādara īsi pirms barības pasniegšanas – nedrīkst sagatavot lobītas sēklas, piemēram, nedēļai uz priekšu, jo tām veidojas rūgta piegarša. Dienā kanārijputniņam nevajadzētu dot vairāk par trim saulespuķu sēklām.

Ja putns jau ir apvēlies, vislabākais trenažieris ir otrs putns. Divatā ir interesantāk gan vingrot, gan ēst – viens pats resnulītis negribēs lēkāt pa zariem un šūpoties, bet divatā labprāt! Noteikti nevajadzētu turēt pa vienam viļņainos papagailīšus un amadīnus – tie ir sabiedriski putni. Pats par sevi saprotams, ka nešķiramie nespēj dzīvot bez otrās pusītes, savukārt kanārijputniņi gan neiebildīs pret vientulību.

Aknu palielināšanos vai aptaukošanos vizuāli vai ar tausti noteikt nevar – putns jāparāda veterinārārstam. Pēc ārstēšanas un pareizas diētas aknas atveseļojas.

Ja runājam par jodu, kas ļoti nepieciešams vairogdziedzera funkcijām, putnu saimniekiem jāpievērš uzmanība joda bloku garantijas laikam. Atvērtā veidā – ieliktu būrī – šo bloku var turēt ne ilgāk par pusgadu, tāpēc jāraugās, lai šajā laikā nebeigtos tā derīguma termiņš.

Piemēram, sievietei grūtniecei ar izteiktu joda deficītu var piedzimt tā saucamais kretīns (tas nav lamuvārds, bet slimība). Kretīnisms (no franču valodas cretinisme) ir vairogdziedzera iedzimtās nepietiekamības sindroms, ko raksturo strauja fiziskā un psihiskā atpalicība (plānprātība), kā arī vairogdziedzera funkciju traucējumi.