Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pirmais nosacījums – ja putnu barošana tiek uzsākta, tā jāturpina visu ziemu, jo putni ātri pierod pie vietas, kur tiek baroti, un sāk uzticēties savam atradumam jeb barotavai. Galvenais – regulāri uzpildīt barotavu. Zvirbuļveidīgajiem putniem ir ātra vielmaiņa, tāpēc, kad viņi atrod barotavu, tie uzturas tās tuvumā. Ja pēc aukstas nakts nākamajā rītā putns barotavā neatradīs jaunus barības krājumus, var gadīties, ka tas nespēs vairs izdzīvot tik ilgi, lai atrastu citu barotavu.
Putnu barošanu var uzsākt, kad gaisa temperatūra rudenī pazeminās līdz nullei. Šo gan nevajadzētu uztvert kā palīdzību putniem, bet drīzāk kā putnu vērošanas hobiju. Rudens ir putnu migrācijas laiks, kad barotavā var novērot vairāk putnu sugu nekā ziemā. Ja putnu vērošana nav prioritāte, barošanu var uzsākt līdz ar pirmo sniegu, jo sniegs apgrūtina putniem barības meklēšanu.
Atkarībā no vietas Latvijā ir izteikta putnu dažādība. Biežākais viesis barotavā noteikti ir lielā zīlīte. Lauku teritorijās var sastapt dzeltenās stērstes un sarkanrīklīti. Īpaši rudens pusē barotavas apmeklē meža baloži, kas vēl nav aizmigrējuši uz siltākām vietām. Ja barotavā tiks ielikts speķis, tad to noteikti apciemos dažādu sugu dzeņi, piemēram, baltmuguras dzenis. Tuvāk pilsētām pamanāms ir mājas zvirbulis, zaļžubīte, parastā žubīte, dadzītis un citi Latvijā ziemojošie mazie putni. Ja parādās sīlis, tad jārēķinās, ka tas mēģinās speķa gabalu aiznest sev līdzi, tāpēc jāpārliecinās, lai barība ir kārtīgi nostiprināta.
Ar ko barot?
Galvenais, kas jāatceras, – barībai nedrīkst būt pievienots sāls. Uzņemot sāļu barību, putniem slāps vairāk nekā parasti, bet ziemā ūdens ir grūti pieejams. Var eksperimentēt ar dažādām sēklām un graudiem, uzkarināt cūkas ādu ar speķi. Ņemot vērā, ka Latvijā saulespuķes lielākā apjomā audzē tikai pēdējos gados, putni pie tām vēl nav pieraduši un tās kļuvušas par delikatesi. Ja putnam būs iespēja izvēlēties starp vairākām barotavām, tas vienmēr lidos uz to, kur pieejamas tieši šīs sēklas, un par auzu pārslām vai putraimiem interesi neizrādīs. Putns pēc būtības ēd to, kas uz vienu tilpuma vienību dod vairāk enerģijas, tāpēc uz pārējās barības fona saulespuķu sēklas izceļas ar savu uzturvērtību. Jau pieminētais speķis ir labs enerģijas avots, bet vēlreiz jāuzsver – tam jābūt tīram, bez sāls vai garšvielām, un tas noteikti nedrīkst būt kūpināts vai žāvēts. Vēl viens putnu iecienīts ēdiens ir cūku tauki. Var pirkt veikalos gatavās tauku bumbas, bet jāatceras to tīklus noņemt uzreiz pēc tam, kad tie ir iztukšoti. Lētāk gan šādu barību ir pagatavot pašiem – izkausētus taukus sajauc ar sēklām, ielej kādā formā un pa vidu ieliek auklu. Kad masa sastingusi, atliek aiz auklas to iekarināt kokā.
Ja putniem tiek piedāvāta barības dažādība, tad tas izmaksu ziņā būs padārgi. Taču var nolemt tos vienkārši neizlutināt, jo, ja apkārt nebūs citu barotavu, tie labprāt ēdīs arī auzu pārslas. Latvijā ziemojošie strazdi novērtēs ārā izliktus sagrieztus ābolus – putns nesmādēs sažuvušu ābolu, kas cilvēkam vairs nešķiet iekārojams. Ir dzirdēts viedoklis, ka, piemēram, saulespuķu sēklas labāk pirkt ar visu čaulu, jo putniem jānodrošina lobīšanas process. Tā varbūt var darīt līdz sniegam, bet vēlāk, kad kļūst aukstāks, labāk tomēr izvēlēties lobītās sēklas, jo putnam ziemā nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzņemt barības vielas, nevis tērēt papildu enerģiju, sēklas izlobot. Lobītās sēklas ir dārgākas, tomēr, ja pieskaita mizu svaru, tad cena izlīdzinās. Barība ne vienmēr jāievieto speciālās mājiņās vai traukos – to var pabērt arī uz zemes. Rudenī var sagatavot pīlādžus: sagriezt zarus ar ogu ķekariem, satīt tos slotās, pakarināt šķūnī, lai tās izžūst, un ziemā izlikt pagalmā.
Ar ko barot ūdensputnus?
Ūdensputni, piemēram, pīles un gulbji, būtībā ir augēdāji, kas barojas ar seklumā pieejamiem ūdensaugiem. Ja tiem tiek piedāvāta maize nelielos daudzumos, lielu skādi tā nenodarīs, bet šajā gadījumā izbarotās maizes daudzumu var izkontrolēt tikai privātās ūdenstilpēs, kur neviens cits bez īpašnieka ziņas putnus nebaro. Zinām, kā baltmaize ietekmē cilvēkus, tāpēc arī putniem to dot nevajadzētu. Putna gremošanas mehānisms nav radīts maizei! Vislabāk ūdensputniem piedāvāt sakapātus svaigus dārzeņus, piemēram, burkānus un cukurbietes. Var dot arī kukurūzu, bet tā grimst un iespēja, ka putns to apēdīs no ūdenstilpes grunts, ir diezgan maza. Ja nu gadījumā nav nekā, ko putniem piedāvāt, var mēģināt tos barot ar vārītiem kartupeļiem – tie noteikti ir labāka izvēle par maizi.
Ja baro, tad sargā!
Īpaši rūpīgi pret putnu barošanu jāattiecas, ja laid pastaigā savus kaķus. Pie putnu barotavas dežurējošs kaķis ir tas pats, kas peļu slazds barotavā! Diezgan kļūdains ir uzskats, ka gadījumā, ja kaķis noķer putnu, tā ir dabiskā atlase. Kaķi jau vēsturiski ir pieradināti mājdzīvnieki, kurus cilvēks baro, tāpēc tiem nav dabiskas vajadzības sagādāt sev pārtiku. Mājdzīvnieku radītais spiediens uz mazajiem un pat ne tik mazajiem putniem, kā arī dažādiem abiniekiem un grauzējiem, ir milzīgs, un patiesībā var dabai nodarīt diezgan lielu ļaunumu. Laukos vēl aizvien ir vietas, kur kaķi veic atpeļošanas funkciju, tomēr kopumā kaķu ietekmes rezultātā radušies trūkumi ir lielāki nekā ieguvumi. Atkarībā no katra konkrētā kaķa rakstura vajadzētu izvērtēt, vai putnu barotava būs pasargāta no pūkainā mednieka, jo kaķis ir veiklāks par putnu. Lai barotu putnus droši, barotava ir jāuzstāda tik augstu, lai peļu junkurs nevar tai piekļūt. Ar virves palīdzību to var uzvilkt 5–10 metru augstumā. Ja mājās dzīvo ļoti atlētisks kaķis un arī tas viņam nav šķērslis, jāapsver automatizētās putnu barotavas iegāde, kur barība tiek iebērta un vēlāk dozēta. Šādas barotavas ir noderīgas arī gadījumos, ja uz vairākām dienām jādodas projām un nav cilvēka, kas atjaunotu barības krājumus.
Ievainots putns – ko darīt?
Putniem ir dažādas dzīves problēmas, kas tiem jāatrisina, un ziemošana ir viena no tām. Ieraugot nelaimē nonākušu putnu, visdrīzāk varam runāt par dabisko atlasi, kurai pateicoties putni visā savas pastāvēšanas vēsturē ir evolucionējuši. Ja kāds vājāks indivīds nav spējīgs pārziemot, visticamāk, šie gēni ir nevēlami turpmākai populācijai. Protams, no viena indivīda nāves pasaules kārtībā nekas nemainīsies, bet tā kopumā darbojas putnu dzīves koncepts. Putnu glābšana būtu ieteicama un pamatota situācijās, kad putns ir nokļuvis nepatikšanās mākslīgu faktoru dēļ – sapinies žogā vai to ir noķēris kaķis. Pareizākā rīcība gadījumos, ja atrasts ievainots putns, ir zvanīt biedrībai Drauga spārns. Tiesa, biedrība darbojas uz entuziasma pamata, tāpēc būtu jauki, ja ievainoto putnu atradējs viņiem nogādātu pats.
Ziemā cilvēki bieži sauc glābējus, jo redz ledū iesalušu gulbi. Parasti, kad glābēji pietuvojas it kā ledū iesalušajam putnam, tas paceļas spārnos un aizlido. Jāzina, ka šie putni mēdz tupēt uz ledus nekustīgi, un, lai cik tas neliktos dīvaini, viņi vienkārši ir ērti iekārtojušies un viņiem ir silti, jo apspalvojums nodrošina termosa principu. Aptuveni vienā no tūkstoš gadījumiem gulbji tiešām ir iesaluši, bet tad tas nozīmē, ka putnam ir kādas veselības problēmas un, visticamāk, rezultāts būtu bijis letāls arī tad, ja putns nebūtu ūdenī iesalis.
Zini! Šis ir pēdējais gads, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina visus putnu vērotājus piedalīties Latvijā ziemojošo putnu atlanta izveidē. Ja pie mājas ir putnu barotava, var ziņot, kas to apmeklē, bet, ja nav pārliecības, piemēram, kurš dzenis vai kura zīlīte tā ir, jācenšas putnu nofotografēt vai nofilmēt un šo attēlu pievienot dabas novērojumu portālā dabasdati.lv kā nezināma putna novērojumu. Viensētas, mazāk apdzīvotas vietas, ūdeņi, Latgales puse – vietas, no kurām novērojumi tiek gaidīti visvairāk!
